Ap sešiem rītā mēs, apmēram 20 cilvēku liels Impro ceļotāju bariņš, ielidojām Monpeljē lidostā. Lidostā mūs sagaidīja ar siltu kafiju, sulām un suvenīriem katram atbraucējam pa salmu cepurei, maisiņam un citiem niekiem ar Kamargas reģionam zīmīgu apdruku. Jūtam, ka franči vēlas, lai šī nav mūsu pirmā un vienīgā reize te, bet lai braucam vēl!
Dienvidu saule un melnā vērša gaļa
Nedaudz atvilkuši elpu no garā ceļa, devāmies izpētīt Francijas dienvidus. Pirmā pieturvieta Gāras tilts jeb Pont du Gard, lai ļautos +25 grādu saulītei un nesteidzīgai pastaigai ap diženo, aptuveni 2000 gadus veco akveduktu.
Pēcpusdienas turpinājums iepazīstot Nīmu. Nīmā visi ceļi, protams, ved uz amfiteātri, kas ir ne vien pilsētas ievērojamākais apskates objekts, bet arī nozīmīgs kultūras centrs, kur tiek rīkoti koncerti un sporta sacensības. Tomēr tāpat Nīmā jāredz romantiskā vecpilsēta, krāšņie parki, jāizjūt tūristisko ieliņu šarms.
Saulainās un siltās dienas noslēgums vietējā restorānā, baudot Nīmai raksturīgu maltīti: sālītu zivju zupu ar kārtīgu devu siera, melnā vērša gaļu ar rīsiem un desertā smaržīgu un ārkārtīgi mīkstu ābolu pīrāgu. Tam visam klāt, protams, provējām gardo, izsmalcināto Francijas sarkanvīnu.
Vīnu degustācija un vēsturiskā Aviņona
Cik lielisks ir brīvdienu rīts, ja Tevi pamodina spoža saules gaisma un smaržojoša rīta kafija ar kruasānu. Otro dienu iesākām ar jaunas vietas iepazīšanu. Ciemojāmies Oranžā nelielā ciemā. Iespaidīgākā pilsētas celtne ir antīkais romiešu teātris. Savulaik izrādes uz teātra skatuves notika 180 dienas gadā, dažreiz pat visas dienas garumā. Ļaudis te nāca runāties, izklaidēties, atpūsties. Par ieeju nebija jāmaksā, tomēr sēdvietas dažādu sociālo grupu pārstāvjiem bija stingri nodalītas.
Tomēr jau pusdienas laikā ir skaidrs, ka ar vēsturi ir nedaudz jāpiebremzē. Un, kas var būt labāks par izsmalcinātu vīna degustācijas pauzi Bouachon vīna darītavā. Labi, ka te nav tikai jāklausās un jāvēro, bet drīkst arī izgaršot šo burvīgo vīnu. Franču someljē mums mācīja, kā pareizi turēt vīna glāzi, kā sajust smaržu, kā izgaršot vīna piedāvāto garšu buķeti. Ļoti izzinoša vizīte, kuras laikā noprovējām trīs dažādus vīnus.
Izrādās, ka Francijā nav ļauts vīnus uzlabot, pievienot cukuru, saldinātājus. Vīnkopji vīnogulājus nelaista, nepiesedz. Katrs gads laikapstākļu ziņā ir citāds un tādam jābūt arī vīnam. Šajā vīna darītavā strādā 350 dažādas ģimenes, darba netrūkst. Lai iegūtu labu vīnu, ar to jāstrādā aptuveni divu gadu garumā. Tas nav tik vien, kā sapildīt mucas, pēc gada izņemt un dzert. Laba vīna radīšanas procesā jāņem vērā daudz un dažādi aspekti. 5% no Bouachon darītavas saražotā vīna ir baltvīns, bet pārējais sarkanais. Vīns tiek eksportēts uz 90 pasaules valstīm, Latvija diemžēl vēl nav starp tām. Bet varbūt pēc šīs ciemošanās? Kas zina..
Pēc kārtīga vīna pagraba apmeklējuma esam gatavi nelielai vēstures papilddevai Aviņonai, kas tiek dēvēta arī par Pāvestu pilsētu. Pilsētas vēsturiskajos kvartālos un šaurajās ieliņās var izbaudīt patiesi senatnīgu atmosfēru. Ja varētu, labprāt te uzkavētos vēl mazliet..
Kamargas vērši, zirgi un flamingo un piedzīvojums var sākties!
Nākamajā dienā 4x4 džipu tūres ietvaros apskatījām Kamargas nacionālajā parkā dzīvojošos melnos vēršus, staltos flamingo un elegantos, garajām krēpēm rotātos baltos zirgus.
Runā, ka Kamargā dzīvo ap 15 000 vēršu. Par tiem kādreiz rakstījis Džeralds Darels. Viņi ir kā tādi melni ahāti, spēcīgām kājām, soļi tik viegli kā balerīnām. Viens otrs mūsdienu skatuves mākslinieks varētu ar baltu skaudību nolūkoties šajās grācijās. Kamargas vērši tiek izmantoti skriešanas sacensībām jau kopš 14. gadsimta sākuma. Cīņās tie burtiski pārlido koka margām, asi griežas, ātri reaģē. Tomēr šīs sacensības nav kā Spānijā, kur vērši tiek nogalināti. Te vēršiem tiek izrādīta milzu cieņa.
Tūre Venēcijā un studentu pilsētā Monpeljē
Saulīte mūs lutina aizvien vairāk un vairāk, uz mirkli ļaujot piemirst, ka Latvijā ir tumšo rudens vakaru laiks. Bet mums vēl pieder šī saulainā diena, tādēļ dodamies vērot iespaidīgu šovu Gaismas karjerā. Francijas pamestajās boksītu raktuvēs ir iekārtots unikāls gaismu šovs, kurā katru gadu piedāvā atšķirīgu ceļojumu mākslas pasaulē starp fantāziju un realitāti. Šoreiz baudījām multidimensionālu izrādi par Venēciju un tās ieliņām, baznīcām, kanāliem, simboliem un ļaudīm. Skatījām trīs dažādu autoru izrādes, katra no tām bija ar citu vēstījumu, katra ar savu burvību. Patiesi iedvesmojoši!
Vēl mirklis dāvāts saulei, vēl mirklis Provansai, vēl mirklis tās sirdij - Les Baux pilij. Nelielā pusdienu pauze ļāva iekarot Monpeljē ielas ar īstena Impro ceļotāja vērienu. Pēc kārtīga skrējiena cauri pilsētai, atguvām spēkus omulīgā franču restorānā, baudot tradicionālas garšas. Un, pavisam nemanot, bija pienācis laiks doties mājup, kur mums būs ļauts ierausties ceļojuma atmiņu klubkrēslā, silti apsedzoties ar saulaino domu pledu un sapņot par Dienvidfrancijas neuzbāzīgo šarmu.
Teksts/foto: Sintija Dzerkale