Impro ceļojumi gide Inga Ēvalde pirmoreiz Franciju apmeklēja pirms vairāk nekā 20 gadiem vēl pagājušajā gadsimtā. Vēlme redzēt Franciju man radās jau pēc pirmajiem izlasītajiem romāniem par šo zemi. Dzīvē redzētais saskanēja ar manis iztēloto. Tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena, atminas Inga.
Gadu gaitā grupu vadītāja ir ļoti labi iepazinusi Franciju, tāpēc var droši sacīt – katrs Francijas reģions ir citādāks, katrs – ar kaut ko īpašs. Un tieši šī dažādība Franciju padara par tik vilinošu galamērķi. Viņa uzskata, ka nevar aizbraukt uz Parīzi un teikt, ka esi bijis Francijā; nevar aizbraukt uz Normandiju vai Bretaņu un teikt, ka esi bijis Francijā, un tāpat nevar aizbraukt tikai uz Francijas dienvidu daļu un teikt, ka esi bijis Francijā. Katram reģionam ir savs šarms, savs neatkārtojamais stils, kas parādās gan arhitektūrā, gan ēdienkartē, gan dabā, gan laikapstākļos. Lai pa īstam “atklātu” Franciju, ir jāiepazīst tās dažādība.
Ko ceļotāji meklē Francijā? Romantiku! “Ļoti bieži cilvēki, tāpat kā es, dodas uz Franciju, jo ir izlasījuši vairākus romānus, noskatījušies dažādas filmas un iepazinušies ar franču mākslinieku veikumiem. Ceļotāji dodas uz Franciju, jo meklē romantiku. Un, manuprāt, bieži to arī atrod!” saka Inga.
Romantiskais dienvidu šarms
Francijas Rivjēra un Provansa ir ļoti savdabīgi Francijas apgabali, kas pavisam noteikti atšķiras no pārējās Francijas. Dienvidiem piemīt īpašs šarms. Provansas gaiss katrā gadalaikā smaržo citādāk: pavasarī tas smaržo pēc mimozām, apelsīniem un citroniem, vasarā pēc saldās lavandas. Neaprakstāms brīvdabas koncerts vasarās ir cikāžu dziedāšana. Rudenī gaisā jūtams ziedu pilnbrieda aromāts – no tirgus pilsētā tiek atpūstas kaltētu tomātu un piparu smaržas, augļu un dārzeņu aromāti. Arī ūdens katrā pilsētā iekrāsojas citā tonī. Nicas ūdeņi ir gaiši zili, pie Monako jūra ir daudz piesātinātāka, tumšāk zila, savukārt Kannās ūdens ir zilganzaļš, stāsta Inga.
Februāris Francijas dienvidos, bez šaubām, ir daudz siltāks nekā Latvijā. Kamēr mēs cīnāmies ar sniegu, franči jau gatavojas sagaidīt pavasari. Domas par Francijas dienvidiem vasaras mēnešos latviešu tūristu var nobiedēt, tomēr velti! Lai gan termometra stabiņš tiešām pakāpjas līdz 27, 28 grādu pēc Celsija atzīmei, Francijas gaiss ir daudz vieglāks, patīkamāks. Inga skaidro, ka tur nav Latvijas mitruma, tāpēc var izbaudīt, relaksēties, uzņemt kārtīgu devu D vitamīna.
Romiešu laika celtnes, arhitektūra, bagātīgā Viduslaiku perioda vēsture, leģendas un nostāsti – tas ir tas, kas raksturo Provansu. Kādreiz tā bija atsevišķa teritorija – Provansas grāfiste. 19. gadsimtā provansiešu dzejnieks Frederiks Mistrāls sāka meklēt, vākt un “atdzīvināt” Provansas kādreizējo oksitāņu valodu, folkloru, tradīcijas, ēdienu receptes. “Zeltīta saule debesīs un zeltīti ziedi uz zemes – Provansas daile un noslēpumainais šarms ir iedvesmojis dažus no izcilākajiem māksliniekiem. Tieši Dienvidfrancijā tapuši vairāki Pablo Pikaso un Pola Gogēna šedevri,” klāsta Inga.
Vīnu un parfīmu pasaule
Francijas dienvidos noteikti jānogaršo zivju zupa. Par zupas dzimteni tiek uzskatīta Marseļa, tāpēc viesojoties pilsētā, savas garšu kārpiņas noteikti jāpalutina ar gardo zivju zupu. Inga stāsta, ka tas gan nav lēts prieks, toties kaut kas absolūti neatkārtojams.
Francijā ir ārkārtīgi plaša vīnu karte. Un kā nu ne? Šo zemi bez vīna nemaz nevar iztēloties. Franči ļoti piestrādā pie vīnu kvalitātes, tie regulāri tiek izkopti, tāpēc ar katru gadu vīni kļūst aizvien gardāki, baudāmāki. Provansas vīnos jūtamas lavandu smaržas, viegli, gaisīgi kalnu vēji, ziedu un augļu garšu buķete. Ik reiz, viesojoties Francijā, “Impro ceļotājiem” tiek nodrošināts kādas vīna darītavas apmeklējums, tā ir gandrīz neatņemama ceļojuma sastāvdaļa.
Inga stāsta, ka Francijas dienvidos jābauda ne vien vīnu garšas, bet arī dažādo parfīmu aromāti. Jau no 17. gadsimta Dienvidfrancijā darbojas smaržu ražotnes, kas mūsdienās kļuvušas atpazīstamas jau visā pasaulē. Francijas pilsēta Grasa tiek uzskatīta par pasaules smaržu galvaspilsētu. Smaržas, smaržūdeņi, ziepes, krēmi, lavandu maisiņi – to visu ir vērts nobaudīt, viesojoties pie frančiem.
“Ceļojot kopā ar “Impro”, var gūt lielisku ieskatu par to, kāda ir Francija, un saprast, ka ir jābrauc vēl! Ir cilvēki, kas Franciju iemīl un brauc atkārtoti, brauc dažādos gadalaikos, lai iepazītu valsti pamatīgāk. Katru reizi var ieraudzīt un sajust kaut ko citu. Citi uzskata, ka atgriezties nav vērts, jo zemeslode taču ir liela, vajag redzēt no visa kā kaut mazliet. Es tos saucu par “ķeksīša ceļotājiem”. Man tuvāki un saprotamāki ir tie ceļotāji, kuri, aizbraukuši uz savu galamērķi, cenšas iepazīt pēc iespējas vairāk. Izprast un iedziļināties vēsturē, saprast cilvēku dzīves ritmu un ikdienu, izgaršot virtuvi,” saka Inga.
Priekšplānā – dzīves baudīšana
Ceļotāju grupu vadītāja uzskata, ka “no frančiem mēs varētu mācīties vairāk smaidīt, priecāties par dzīvi un mazāk uztraukties par sīkumiem”. Latviešiem bieži interesē, ar ko nodarbojas franči, kuri dzīvo nelielos lauku ciematiņos, kā viņi pelna sev iztiku? “Šiem ļaudīm nav jāatrodas savā darba vietā no pulksten astoņiem rītā līdz sešiem vakarā. Viņiem ir savs ritms. Cilvēki strādā savās saimniecībās, nesteidzoties un ar prieku. Franči prot atpūsties un baudīt, jo neuzskata, ka darbs ir primārais. Viņi ir pārliecināti, ka priekšplānā jābūt dzīves baudīšanai,” stāsta “Impro ceļojumi” gide.
“Franči lielās, ka viņiem ir skaistākās pilis, augstākie kalni, brīnišķīgākās pludmales. Ko vēl var vēlēties?” prāto Inga. Kad grupu vadītājai kāds vaicā, kur viņa vēlētos dzīvot, ja nedzīvotu Latvijā, viņas atbilde vienmēr ir: “Parīzē!”. Inga ir pārliecināta, ka šī pilsēta ir viņas mūža mīlestība. Tomēr arī pārējā Francija Ingai vienmēr ir bijusi un būs ļoti tuva sirdij: “Dienvidu saulīte, dabas vienreizība, cilvēces bagātīgā vēsture, kas cieši savijusies kopā ar franču dzīves vieglumu un šarmu. Francija ir brīnišķīga!”
Dodies iepazīt Francijas dienvidus kopā ar "Impro": https://impro.lv/IepazīstiFranciju
Teksts: Sintija Dzerkale