"Impro ceļojumi" grupu vadītājam Mārim Parfianovičam ļoti patīk ceļot uz Igauniju, jo tie allaž ir nelieli braucieni, kas ļauj izvēdināt galvu, bet tajā pat laikā neizjauc ikdienas ritmu. “Tās ir divas dienas. Tu paņem somu, aizej uz autoostu, septiņos no rīta iekāp autobusā, un nākamās dienas vakarā esi mājās. Aizej mājās, saliec mantas pa vietām un brauciens ir beidzies,” ieskicē grupu vadītājs. Pēc Māra domām, divas dienas ir ideāls laiks, lai “paņemtu brīvdienas no ikdienas rūpēm un “sviesta””.
Grupu vadītājs savā amatā darbojas jau kopš 1997. gada. Sešus gadus vēlāk, ap 2003. gadu, notika pirmā Māra vadītā tūre uz Igaunijas salām. “Ziemeļigauniju jau pazinu, studiju laikā uz turieni vedu skolēnu grupas. Kopš 2003. gada lēnā garā sāku iepazīt Igaunijas salas, to kultūrvēsturisko mantojumu, cilvēkus, pareizticīgo baznīcas, saimniecības, mini Zoo. Pa drusciņai no visa,” dalās grupu vadītājs.
Salu iepazīšana, kā jau daudziem, Mārim sākās ar Sāremā. “Piedzīvoju, kā no betona kluča, uz kura var uzmest rampu un uzbraukt autobuss, viss lēnām pārvērties par vietu, kur sajūtas ir kā Zviedrijā. Šiki, smalki, precīzi atstrādāts – prāmju satiksme nu ir ļoti funkcionāla, ātra, ērta. Divdesmit gadu laikā ievērojami ir uzlabojies ceļu stāvoklis un infrastruktūra. Prieks to visu piedzīvot!” dalās Māris.
Galvenais salinieku ienākumu avots ir tūrisms. No maija līdz pat septembrim, sezonas mēnešos, vietējie cītīgi strādā, lai nopelnītu iztiku arī atlikušajiem gada mēnešiem. Tūristi vienmēr tiek mīļi un sirsnīgi gaidīti, vienmēr kārtīgi apčubināti. Savukārt septembra beigās tūrisms pāriet “miega režīmā”.
Salās ļaudis nodarbojas arī ar lauksaimniecību, rūpniecību, galdniecību un amatniecību. Vietējie vāra, cep. Vietām tiek piedāvātas, piemēram, sinepju degustācijas. Ir bodītes, kurās atrodami dažādi vietējo lauksaimnieku un amatnieku produkti – nav jābraukā apkārt, viss pieejams vienuviet.
Pārgājienu maršruti vai eksotika – kuru salu izvēlēties?
“Mēs aizbraucam uz Sāremā un jūtamies tā eksotiski. Domājam – jā, mēs te varētu dzīvot. Bet tad uz salas sākas darba nedēļa un viss pieklust, vai sākas ziema, kad ielas ir pavisam tukšas. Iedzīvotāju skaits salās ir pieticīgs. Ir dzīve laukos un ir vēl skarbāka, mentāli jancīgāka dzīve – uz salām, tostarp Sāremā,” skaidro Māris.
Tomēr uz Sāremā ir viegli un vienkārši nokļūt, tāpēc tas ir ērts galamērķis, ar kuru noteikti vajadzētu sākt, ja ir vēlme apskatīt un pamatīgāk iepazīt Igaunijas salas. Sāremā ir dažādi apskates objekti, greznas pilis, baznīcas, daudzveidīga un krāšņa daba, stāsta Māris. Viņš ir pārsteigts, ka bieži ceļotāji pat nepiefiksē, ka ir viesojušies ne vien Sāremā, bet arī Muhu salā, jo lai nokļūtu Sāremā, ir jāšķērso Muhu.
Uz Sāremā salas Mārim mīļa vieta ir Kāli meteorīta krāteris. “Meteorīta krišanas gadījums atspoguļojas ne tikai baltu un igauņu mitoloģijā, bet arī skandināvu, sakšu, grieķu mitoloģijās. Meteorīts krita otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tolaik uz vietas dzīvoja cilvēki, trīs dienas gaisā virmoja pelni, nebija saules gaismas,” stāsta Māris, papildinot, ka Kāli meteorīta krātera stāsts ir ļoti garš un bezgala interesants, bet vairāk par to ceļojumu grupu vadītājs pastāstīs, esot uz vietas, Sāremā.
Pēc Sāremā apskates kā nākamo pieturpunktu var ieplānot Hījumā salu, kas ir jau nedaudz eksotiskāks galamērķis. Tāpat ir vērts iepazīt Kihnu salu. Tā ir atšķirīga no pārējām – uz Kihnu ir plašs kultūras programmu klāsts un dažādas iespējas izbraucieniem ar velosipēdu.
Viena no Māra mīļākajām Igaunijas salām ir Vilsandi. Tā ir viena no vecākajām dabas aizsargājamajām teritorijām. Ceļotāji uz salu parasti dodas ar kājām, šķērsojot jūras kuģa ceļu. “Vislabāk šis ceļš ir noejams vasaras siltajos mēnešos, jūnija beigās, jūlijā, jo tad jūra ir mierīga. Nepieredzējušam gājējam atklātās jūras nemieri, kas ir citos gada mēnešos, var sagādāt nelielas raizes,” saka Māris. Lai gan aptuveni piecu kilometru garais ceļš uz salu ved caur niedrēm un mitrājiem, ainava ir patiesi fantastiska. Un arī pati sala ir skaista. Salas apkārtne ir viens no galvenajiem putnu migrācijas ceļiem, tāpēc uz tās bieži pulcējas putnu vērošanas entuziasti.
Vēl apskates vērta ir Kīpsāre. Kādreiz pussalas vidū uzbūvēja bāku, bet vēja un ūdens straumju darbības rezultātā smilšu materiāls tika aizstumts sāniski un bāka palika jūrā. Grupu vadītājs stāsta, ka Kīpsārē ļaudīm patīk doties pārgājienos, kā arī īpašā atmosfērā svinēt Seno ugunskuru nakti.
Igaunijas salas piedāvā ļoti daudz un dažādus pārgājienu maršrutus. Sāremā, Hījumā, Kīpsāre. Staigātājiem, kuriem Latvijā paliek par šauru vai par garlaicīgu, Māris iesaka braukt uz Igauniju. Ir pārgājienu maršruti, kas ir pat 60 un 80 kilometrus gari. Runājot par pārgājienu maršrutu grūtības pakāpēm, Māris saka, ka “viss ir izdarāms”.
Zivis, kadiķu sīrups un pannileib – Igaunijas garšas
Uz salām ir jābauda zivis! Kas gan var būt labāks par to?
Sāremā ir saimniecība, kur vairākus gadu gatavo ļoti kvalitatīvu kadiķu sīrupu. “No bērnības atminos mežrozīšu sīrupu, kas garšo ļoti līdzīgi. Var triept iekšā, likt pie tējas. Ļoti labs un gards produkts,” papildina Māris.
Vēl Sāremā esot traki gards medus. Uz salas bagātīgi, lielā daudzumā aug plūškoks un Zviedrijas pīlādzis – no kokiem ievāktais nektārs medu padara īpašu, ļoti savdabīgu.
Igauņiem lielā cieņā ir plātsmaize pannileib. To cep krāsnī ar sarīvētiem kartupeļiem, kūpinātu gaļu un sīpoliem. Pannileib ir trekns, pasmags, bet ātri pagatavojams ēdiens, kas noder, ja piemeklējis liels izsalkums vai mājās ieradušies negaidīti viesi.
"Tas ir kosmoss!" – salinieku īpatnējais dzīvesveids
Māris uzskata, ka uz salām ir jābrauc, jo tā ir pavisam unikāla vide. Mums, Latvijā, ir grūti iztēloties, kā tas ir – dzīvot uz salas. Ir salas, uz kurām nav elektrības, cilvēki dzīvo ar saviem ģeneratoriem.
“Salinieki ir interesanta cilvēku kategorija. Vienalga, vai tā ir kāda maza sala Igaunijā vai kaut kur citur pasaulē. Dzīve uz salas un tur gūtā pieredze atsaucas uz cilvēku sarunu veidu, dzīvesveidu, izpratni par lietām. Daži salinieki līdzinās askētiem, vientuļniekiem Āzijā, Sibīrijā. Tas ir kosmoss!” saka Māris.
Ceļojumu grupu vadītājs laiku pa laikam runā arī igauņu mēlē.. vai vismaz cenšas runāt. “Tāda ļurināšana man vien sanāk, bet cenšos. Saprotu valodu atšķirības, izloksnes, dialektus,” skaidro Māris. Gids novērojis, ka ne visi igauņi saprot salinieku izloksnes. “Ventiņi, čangaļi, alsviķi – arī mums ir dialekti un dažādas izloksnes, taču nav problēmu vienam otru saprast. Igauņiem ar to ir daudz grūtāk,” saka grupu vadītājs.
Gids stāsta, ka Igaunijā salas bieži tiek uztvertas kā ballīšu galamērķis: “Visi brauc uz turieni kost un ballēties. Izsist šņabīti, sasist pudeli un braukt mājās!”. Uz prāmja, kas ļaudis nogādā uz Muhu salu, igauņi ir skaļi un vieglprātīgi – tikai daži izņēmumi brauc koncentrējušies un ar pacilātības sajūtu. “Igauņiem Sāremā ir kaut kas cits. Igauņi tur dodas izklaidēties, bet atpakaļ – noguruši,” novērojis Māris. Savukārt “Impro” ceļotāji, kas uz salas viesojušies, lai piedalītos sociālos pasākumos vai pārgājienos, pēc ceļojuma ir uzlādēti no redzētā un piepildīti ar pozitīviem iespaidiem.
Paņem brīvdienas no ikdienas raizēm – iepazīsti Igaunijas salas kopā ar "Impro"!
Ceļojumu piedāvājumi: https://www.impro.lv/IepazīstiIgauniju.
Teksts: Sintija Dzerkale