Izpētes ceļojuma gaidītākais mirklis ir klāt - esmu nonācis Alulas ielejā jeb Alulas oāzē! Ja Saūda Arābijā būtu jāizvēlas viens apvidus, ko apmeklēt, tad neapšaubāmi tā būtu Alula. Daba šeit ir apbrīnojama, ar Marsa virsmai līdzīgām ainavām, un tāpēc pati par sevi būtu atsevišķa ceļojuma un stāsta vērta, tomēr, lai cik dīvaini neliktos, tas nav galvenais ierašanās iemels.
Galvenais iemesls, kāpēc ceļotāji Saūda Arābijas kartē mēģina atrast mazo Alulas pilsētiņu jeb oāzi, ir antīko kultūru liecības, jo šeit krustojušies senie karavānu ceļi un tādēļ uzplaukušas dažādas civilizācijas.
Alulas oāze atradās slavenā Vīraka ceļa malā, kur kamieļu karavānas no Arābijas pussalas dienvidiem uz Vidusjūras baseinu transportēja ļoti vērtīgo Jemenas vīraku, kā arī Persijas līča pērles un no Indijas vestās garšvielas un dārgakmeņus.
Dadanas kultūra bija pirmā, kas 7.gadsimtā pirms mūsu ēras Alulas oāzē dibināja savu galvaspilsētu, apkalpoja kamieļu karavānas un uzsāka kapeņu veidošanu klintīs, bet divus gadsimtus vēlāk Alula jau kļuva par Lihjanītu karalistes galveno centru. 1. gadsimta sākumā sekoja nabatiešu civilizācijas ekspansija no Petras, kuri Alulas oāzē izveidoja savu dienvidu galvaspilsētu Hegru, pēc kā turpinājās romiešu periods un tālāk pagrimums dažu gadsimtu garumā līdz pat 12. gadsimtam, kad arābi šeit ielika akmeni rosīgajai Alulas pilsētai, kas kļuva par nozīmīgu pieturas punktu svētceļnieku ceļā no Damaskas uz Meku un Medīnu.
Šodien 12. gadsimtā būvētā Alulas vecpilsēta ir lielisks tradicionālās Arābijas arhitektūras paraugs ar aptuveni 900 kleķa mājām, pieciem laukumiem un haotisku ielu labirintu, kurā viegli apmaldīties. Lielākā daļa no mājām gan atrodas drupu stāvoklī, jo pirms 40 gadiem vecpilsēta tika pamesta dabas varā, bet pēdējos gados uzsāktā vērienīgā rekonstrukcija ir ļāvusi atjaunot dažus no senajiem rajoniem, tai skaitā arī garo tirgus ielu. Vislabākais skats uz skudru pūznim līdzīgo un varenu kalnu ieskauto vecpilsētu paveras no nelielā cietokšņa, kas paceļas klints galā. Tāpat no Alulas klints forta paveras plašs skats uz visu ieleju un oāzi, tāpēc tas bijis svarīgs aizsardzības bastions gandrīz visām šejienes civilizācijām, bet cietokšņa pamati tikai ielikti jau 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad šeit uzplauka pati pirmā Dadanas kultūra.
Lai gan Alulas vecpilsēta ir fotogēniska, atjaunotais tirgus jauks un skats no cietokšņa iespaidīgs, tomēr ātrāk gribas doties savām acīm skatīt Saūda Arābijas Karalistes lepnumu - antīko Hegras kapeņu pilsētu, kas arābiem vairāk pazīstama kā Madain Saleh.
Par Arābijas Petru sauktā Hegra ir viena no ievērojamākajām arheoloģiskajām vietām pasaulē ar vairāk kā simts varenām klintīs cirstām kapenēm. Dažus gadus pēc Kristus dzimšanas nabatieši paplašinot iekaroto teritoriju šeit, tuksnesīgajā klinšu apvidū, izveidoja savu dienvidu galvaspilsētu, kas pēc nozīmes karalistē bija otrā, uzreiz aiz Petras. Pati pilsēta gan guļ aprakta kaut kur zem tuksneša smiltīm un paies droši vien dekādes līdz arheologi to atraks un kaut ko rekonstruēs, bet 131 klintīs kaltie mauzoleji, kā arī dažas citas publiskās būves ir brīvi apskatāmas. Piemēram, šaurajā Jabal Ithib aizā atrodas tā sauktā Diwan - sienā izkalta zāle, kuru izmantoja kā karalisko svinību vietu un politisko apspriežu namu. Šajā pašā aizā var redzēt klintīs kaltu reljefu ar nabatiešu dievībām, kas kalpoja kā altāris, bet tieši pretī Diwan zālei grebtu nišu, kuru, pateicoties kanjona sienu akustikai, izmantoja kā skaļruni publisko paziņojumu veikšanai. Jabal Ithib aizas sienās redzams arī klintīs cirsts ūdensvads, apstiprinot šis civilizācijas unikālo spēju izdzīvot tuksnesī. Ne velti sens teiciens vēsta, ka nabatieši neļaus nevienai lietus pilei tuksnesī izžūt. Nabatiešu civilizācija uzplauka, pateicoties iemaņām izdzīvot sausajā apvidū un ienesīgajam Vīraka ceļam, bet tām bija nepieciešamas izcilas ūdens atrašanas un saglabāšanas zināšanas, tuksnesim pielāgota irigācijas sistēma un diplomātiskās spējas vienoties ar kareivīgajām arābu ciltīm, lai ar precēm apkrautās kamieļu karavānas tiktu izlaistas caur to teritorijām neskartas. Nabatieši to visu spēja, tāpēc no senajiem romiešiem iekasēja pamatīgu naudas žūksni, kas ļāva sponsorēt iespaidīgo mauzoleju kalšanu klints sienās. Ja starp 131 Hegras kapenēm būtu jāizceļ viena, tad tā droši vien būtu 22 metrus augstā Tomb of Lihyan, kas kļuvusi par vienu no atpazīstamākajām Arābijas Petras vizītkartēm. Tas ir ne tikai lielākais no Saūda Arābijas mauzolejiem, bet arī vienīgais, kurš viens pats izbūvēts milzīgā klintī tuksneša vidū nostāk no pārējiem, un tādējādi tautā atbilstoši iesaukts par Qasr Farid, kas tulkojumā nozīmē Vientuļais cietoksnis.
Lielāko daļu Hegras kapeņu fasāžu rotā ērglis, kas varētu maldīgi likt domāt par romiešu ietekmi, tomēr izrādās šis cēlais putns kalpo kā Dušaras dievības aizsardzības simbols, sargājot mauzolejus no izlaupīšanas. Nabatiešiem bija vairāki dievi, bet Dušara bija pats galvenais, tāpēc sākumā tas tika salīdzināts un uzskatīts par seno arābu Zevu. Tomēr vēlāk arheologi to sāka pielīdzināt auglības un vīnkopības dievam Dionīsam, jo, izrādās, bēres nabatiešiem nebija nekāds sēru pasākums, bet pretī kapenēm tika rīkotas jestras ballītes ar daudz vīna.
Sekojot Petras piemēram, vienā no mauzoleju grupām, kuru sauc par Al Khuraymat, vietējie tikko uzsākuši piedāvāt vakara tūres, parādot Hegru jeb Madain Saleh pavisam citā gaismā vērojot kapenes jāņtārpiņu jūrā jeb tūkstoš laternu gaismā. Lai nakts piedzīvojums būtu vēl jaukāks, vietējie mēģinājuši uzburt seno dienu auru, tūri papildinot ar zirgu pajūga izjādi, austrumu mūziku fonā, Jemenas vīraka kvēpināšanu un darbiniekiem apģērbtiem tradicionālajās nabatiešu drānās, tādējādi mēģinot pārsist Jordānijas brālēnu otrpus robežai.
Salīdzināt abas nabatiešu galvaspilsētas gan ir grūti. Atšķirībā no Petras, kur mauzoleji izkalti starp kanjonu sienām, Hegrā kapenes izcirstas mazākās, pa tuksnesi izkaisītas klintīs, atklājot pavisam citādāku skatu, tāpēc abas senās pilsētas ir līdzīgas, bet tai pašā laikā ļoti atšķirīgas. Daži ceļotāji Hegru jau nokristījuši par vēl iespaidīgāku vietu kā Petru, bet es gan tam nepiekritīšu, jo Jordānijas nabatiešu pilsētā galvenie mauzoleji tomēr ir lielāki un arhitektoniski sarežģītāki. Jā, Saudā Arābijā kapenes var vērot diezgan lielā vientulībā un nav ar elkoņiem jābakstās kā Jordānijā, tomēr Petra ir Petra, ne velti pasaule to atzina par vienu no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem. Tomēr tas, ar ko Hegra pārspēj izdaudzināto Jordānijas klinšu pilsētu, ir apkārtnes dabas ainavas, bet par to nākošajā stāstā.
Turpinājums sekos..
Ceļojumu piedāvājumi: https://impro.lv/SaūdaArābija
Teksts/foto: Impro ceļojumi vēstnieks eksotiskajās zemēs Jānis Kreicbergs