Čūskas salāti

Lielais Vjetnamas ceļojums šķērso Vjetnamu no šīs valsts kalnainajiem ziemeļiem līdz debesskrāpjiem pašos dienvidos - Saigonā. Ceļotāji iepazīst gan senus tempļus, gan franču koloniālās villas, bauda Austrumu (Dienvidķīnas) jūras labumus un kalnu cilšu viesmīlību. Visi atzīst - Vjetnama ir plaša un daudzveidīga, bagāta iespaidu un pārsteigumu.
Viens no šādiem pārsteigumiem ir vjetnamiešu virtuve! To, ka tā atšķiras no citām šajā reģionā, zina stāstīt katrs Āzijas apceļotājs. Eiropeiski maiga un aziātiski bagāta ar garšvielām, augu eļļām un augļiem. Palmu lapās sautēti un kokosa eļļā ceptas zivis un gaļu atzinīgi vērtē pasaules labākie ēdienu pazinēji. Bet šoreiz ne par to.
Ir tāds sens joks - vjetnamieši ēd visu, ko spēj noķert! Kā liels pārsteigums tūristiem nāk atziņa, ka tālu no patiesības šis apgalvojums nav! Dzīvās dabas daudzveidība, lielais apdzīvotības blīvums un biežie karu izraisītie badi piespieduši vjetnamiešus pagatavot gan čūskas, gan suņus, gan daudzus citus zvērus. Cik no tiem spēj nogaršot izsalcis latviešu tūrists? Visu, ko dod!
Amerikāņi grāmatā par Vjetnamas dīvainākajiem ēdieniem izveidojuši TOP 5 - suņa gaļa, čūskas gaļa, pīļu embriji, rīsu žurkas un blaktis. Jā, vjetnamieši to patiešām ēd! Suņa gaļu iecienījuši ziemeļnieki, tā ir bagāta proteīnu un uzlabojot vīriešu potenci! "Tit Cay" jeb suņu gaļas kafejnīciņas atrodamas lielo pilsētu nomalēs arī Dienvidvjetnamā, tomēr neviena no tām nav tēmēta tūristu piesaistei. Mazi ērti plastmasas ķeblīši, zems, ar alumīnija plāksni pārklāts galdiņš, rīsu kandža un nezināmas izcelsmes košļājami zaļumi kopīgo atmosfēru šādā ieskrietuvē tikai uzlabo! Saimnieks priecājās - tūristus savā kafejnīcā viņš redz pa retam, parasti tie ir pāris pustraki austrālieši ap 25, vai pa kādam pasaules apceļotājam amerikānim uz gadiem 50. Bet puse no tūristu grupas - nekad! Līdz ieradās latvieši! Kā garšo suņa gaļa? Pēc struktūras vairāk kā liellops, pēc garšas drīzāk cūka. Nav ne vainas kā kūpinājumam, tā grilētam, īpatnējākas ir maltā gaļa un desa. Bet pie alus arī tās der!
Čūskas ēšanas popularitāte izskaidrojama arī ar šovu, kādā čūska tiek kauta. Te jau runa ir par nopietniem restorāniem, kas to prot pagatavot pat 6 dažādos veidos! Čūska ir dārgākā no šiem TOP 5 - kilograms maksā 2 miljonus Vjetnamas dongu (~50Ls). Lai varētu nobaudīt čūskas asinis, tā jākauj viesu acu priekšā - lai nesarec! Un jāatjauc ar rīsu kandžu proporcijā 1:1. No trīs čūskām var iegūt puslitru asiņu - tātad litru dzēriena viesiem! Sākumā, protams, latvieši bailīgi skatās. Tiešām dzerams, vai tas nav indīgi? Bet pēc glāzes iztukšošanas vērojams atvieglojums - pat tīri garšīgi! Arī rīsu kandža dara savu, runas atraisās un tiek pacelta jau otrā glāzīte! Pašu čūsku šoreiz jābauda maltās gaļas formā (daudzo sasmalcināto kaulu dēļ nākas paspļaudīties), salātos, zupā (ļoti garšīga rīsu biezzupa ar garām čūskas gaļas loksnēm), springruļļos (populārs Vjetnamas ēdiena veids). Čūskas sirdis tiek pasniegtas salātos, tomēr ir dzirdēts, ka tās varot ēst arī tikko izņemtas, vēl pukstošas, ar lielu rīsu kandžas malku pa virsu!
Pīles savas olas perē 25 dienas. Tā vien šķiet, ka vjetnamiešiem pietrūkst pacietības - kad pagājušas 20 dienas, tie olas vāra. Ziemeļnieki tās loba un ēd līdzīgi mums, bet dienvidnieki novāra vāji un izsūc caur izdurtu caurumiņu. Ielas malā par nieka 20 santīmiem šādas olas var iegādāties. Mūsu tūristi ekskursijas beigās atzīst - no dīvainajiem ēdieniem šis ir pats gardākais, kaut nosaukums sākumā izklausās biedējošs. Masa bez kauliņiem pēc garšas atgādina maigu, maigu vistas gaļu, kas ilgi mērcēta olā.
Rīsu žurkas vislabākās esot augustā, kad ienākas bagātīgākā rīsu raža. Rīsus saēdušās, šīs, patiesībā peļu sugai pieskaitāmās, radības ir apaugušas ar treknu gaļas slāni. Cepamas uz iesma, izmantojamas kā uzkodas vai otrais ēdiens. Parastās žurkas un peles vjetnamieši neēd - sazin no kā tās pilsētā pārtikušas! Bet šīs, rīsus ēdušās, savu gaļu nav ar pārpalikumiem maitājušas. Šoreiz grupai šis gaļas ēdiens netiek - pavasarī piedāvājums ir gaužām mazs. Uz nākošo braucienu nākas atlikt arī blakšu degustēšanu, kuras ēdamas gluži kā mūsu lielākajā kaimiņvalstī tik populārās saulespuķu sēklas.
Kas vēl ekstravagants atrodams Vjetnamas virtuvē? Vairāki viesi no Latvijas nekautrējās nogaršot kalnu cilšu taisīto zirgu zarnu zupu, kuru pat lielākā daļa vjetnamiešu nav uzdrīkstējušies mēģināt! Garšo labi, tik degunu labāk aiztaisīt! Arī brieža sekrēta uzlējums ož nelāgi, tomēr atzīstams par dzeramu mantu. Un mazie jūras gliemezīši, kas savākti jūras krastā, ātri pagatavojami un uzskatāmi pat par delikatesi! Agrāk kalnieši ēduši arī kaķus (ēdienu saukuši par "mazo tīģeri"), bet, par laimi, mūsdienās to vairs negatavo.
Mājās atbraukuši, tūristi ir apmierināti. Vjetnama ir apbūrusi ar savu šarmu, viesmīlību. Tomēr starp daudzajām atmiņām par redzēto, būs vairākas spilgtas par tālajā zemē nobaudītajiem ēdieniem un dzērieniem! "Vienreiz mūžā jau var paprovēt!" - smejot nosaka kāda mūsu grupas kundze pēc glāzītes čūsku asiņu! "Ehh, mani mazbērni neticēs!" - piebalso viņas draudzene blakus.