Brīvdienas Īslansē

  • Ceļotājus, kas nonāk Īslandē pirmo reiz, visvairāk pārsteidz kalni, „Nedomāju, ka Īslande ir tik kalniem bagāta zeme,” viņi mēdz teikt. Bet kalni Īslandē ir visur, un šīs salas kalni ir apbrīnojami savā daudzveidībā – vulkāniski tumši, pavasarīgi zaļi un sniegoti balti.
    Foto: Magda Riekstiņa
  • Skats uz apkārtni, kuras tuvumā atrodas E-15 – tas pats nejaukais vulkāns, kura darbošanās 2010. gada pavasarī radīja pamatīgu stresu lidmašīnu pasažieriem.
  • Zaļa zāle, baltas mājas, tumši kalni, sniegotas kalnu virsotnes – tāda ir tipiska Īslande.
  • Īslandiešu autobuss un tā šoferis.
  • Saules apmirdzētais Skogara ūdenskritums.
  • Klinšainā Dienvidīslandes piekraste – baudījums un eksotika gludo, smilšaino pludmaļu zemes Latvijas iemītniekiem.
  • Zemūdens vulkāni, kas slēpjas okeānā, rada aizvien jaunas un jaunas salas.
  • Klinšainā Atlantijas okeāna piekraste.
  • Okeāns šodien mierīgs …
  • Piekraste pie Dyrholaey klintīm.
  • Šis apvidus pievilina ceļotājus ar gleznainajām okeāna piekrastes ainavām.
  • Leģenda vēsta, ka šīs klintis ir apburti troļļi… Visādi mītiski iemītnieki Īslandē ir cieņā, te pat ceļu nebūvē pāri troļļu takām, bet ezoteriķi tic, ka Īslandē atrodamas enerģētiski spēcīgas vietas.
  • Klinšu daudzveidīgais skaistums.
  • Ala, kurā, iespējams, paslēpti gadsimtiem seni dārgumi…, kas joprojām gaida atradēju :)
  • Lavas lauki pie Kirkubearklaustritas. Kur vien raugies, zeme paslēpusies zem sūnām klātas lavas kārtas.
  • Īslande ir ūdenskritumiem bagāta zeme, šis ir viens no daudzajiem.
  • Arhitektūra Īslandes laukos ir askētiski šarmanta un ziemeļnieciski eleganta, nekādu lieku grabuļu, ne mazākās ārišķīgās izrādīšanās.
  • Visapkārt Īslandei izbūvēts kvalitatīvais Loka ceļš, savukārt salas vidienē ir apvidi, kur ceļu vispār nav.
  • Māja Reikjavīkā, kur 1986. gada rudenī tikās Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans. Šī tikšanās, kas pazīstama kā Reikjavīkas sarunas, mazliet pavēra dzelzs priekškaru un iezīmēja aukstā kara beigu sākumu.
  • Modernā Reikjavīka – melnais stikls sāka savu uzvaras gājienu Ziemeļvalstu galvaspilsētās pēc tam, kad Kopenhāgenā tika uzbūvēta Dānijas Nacionālā bibliotēka Melnais dimants un nedomā rimties. Top aizvien jaunas un jaunas ēkas melni stiklotām fasādēm.
  • Skats uz Reikjavīku , ainavā dominē 20. gadsimtā uzbūvētais luterāņu dievnams ar 73 m augstu torni. Tā veidolā ietverta Īslandes dabas pievilcība, bet būvniecība ilga trīs desmitgades.
  • Reikjavīku mēdz dēvēt par Balto pilsētu. Baltas mājas, balta jahtas bura, balti kalni…
  • Reikjavīka strauji attīstījās un izauga pēc neatkarīgas Īslandes valsts proklamēšanas 1944. gadā. Tagad pilsētā dzīvo vairāk nekā viena trešdaļa no 320 000 salas iedzīvotāju un uzbūvēti moderni dzīvojamie rajoni.
  • Gulfoss – Zelta ūdenskritums.
  • Ūdens un zemes stihijas simbioze.
  • Šis ūdenskritums izstaro enerģiju.
  • Piemineklis tūrisma attīstītājai, viesmīlīgajai Sigrīdai, kura 20. gadsimta pirmajā pusē saimniekoja viesu mājā pie Gulfosa.
  • Ūdenskritumiem blakus mēdz iekārtot zivju ceļu.
  • Krāteris, kura malā dziedājusi slavenā Bjorka – hipiju laika bērns, filmas „Dejotāja tumsā” zvaigzne un mūsdienu islandiešu kultūras zīmols.
  • Zeme vārās – Reikjanes pussalas ainava.
  • Ūdens temperatūra ir 80-100 grādi pēc Celsija.
  • Garaiņi plūst gluži kā no katliņa.
  • Ģeotermālie lauki piesaista daudzu ceļotāju uzmanību.
  • Ar ainaviskām klintīm, bet varbūt, apburtiem troļļiem lepojas arī Valahnukur rags Īslandes dienvidrietumos.
  • Bāka Valahnukur ragā.
  • Arī Reikjanes pussalā ir teritorijas, kurās dominē vieni vienīgi lavas lauki.
  • Ceļotāju un pašu islandiešu iecienītā atpūtas vieta Zilā lagūna – dabas radīta peldvieta, kurā ūdens nāk pat no 2000 m dziļuma, sajaucas ar minerāliem un rada šo unikālo, silto baseinu, kurā patīkami peldēties zem klajas debess pat dzestrajā Īslandes klimatā, jo ūdens ir 37-39 grādus pēc Celsija silts.
  • Zilās lagūnas kompleksam ir moderna, bet dabas ainavai draudzīga, tajā iederīga arhitektūra.
  • Plašajā peldvietā vietas pietiek daudziem viesiem. Īslandieši te pavada svētdienas novakari, bet viesi atpūšas pirms vai pēc lidojuma, jo tuvumā atrodas Keflavīkas lidosta.
  • Zilais ūdens, kas lagūnai devis tās nosaukumu, veido kontrastu spēli ar melno lavu