Turpinot Āgenskalna apkaimes iepazīšanu – kvartāli uz ziemeļiem no Kalnciema ielas. Āgenskalna nosaukums cēlies no 17. gs. Hāgena muižiņas, kuru vēlāk sauca par Švarcmuižu. Pati muižas ēka ir saglabājusies, taču apkārtējo pilsētvidi pilnībā izmainījis lielais 70. gadu infrastrktūras projekts – Vanšu tilts un tā pievedceļi. Šo apkaimes daļu vairāk raksturo dažādu laikmetu un tipu dzīvojamās ēkas: gan baroka laikmeta Hartmaņa muižiņa un 19./20. gadsimta mijas mazstāvu koka dzīvojamās ēkas gar Kalnciema ielu, gan lepnas jūgenstila un starpkaru laikmeta privātmājas Āgenskalna un Kapseļu ielā, gan pirmais Rīgas mikrorajons – Āgenskalna priedes. Taču pamīšus var ieraudzīt nozīmīgas un arī interesantas sabiedriskās ēkas kā: arhīvu kompleksu, Mārtiņa baznīcu, savam laikam modernas skolu ēkas un ūdenstorni. Apkaimes aktīvākā un atraktīvākā vieta ir Kalnciema kvartāls ar sestdienu tirdziņu. Daudzu ēku autori ir nozīmīgi Rīgas arhitekti – gan tādi jūgedsntila meistari kā Vilhems Bokslafs un Konstantīns Pēkšēns, gan ievērojamie starpkaru Latvijas arhitekti Eižens Laube, Indriķis Blankenburgs, Dāvids Zariņš, kā arī viena no pirmajām sievietēm arhitektēm Latvijā Lidija Hofmane-Grīnberga.

Turpinot Āgenskalna apkaimes iepazīšanu – kvartāli uz ziemeļiem no Kalnciema ielas. Āgenskalna nosaukums cēlies no 17. gs. Hāgena muižiņas, kuru vēlāk sauca par Švarcmuižu. Pati muižas ēka ir saglabājusies, taču apkārtējo pilsētvidi pilnībā izmainījis lielais 70. gadu infrastrktūras projekts – Vanšu tilts un tā pievedceļi. Šo apkaimes daļu vairāk raksturo dažādu laikmetu un... Lasīt vairāk