Tūrisma firmas "Impro ceļojumi" konsultants ANDRIS KLEPERS apgalvo, ka, ja vien iespējams, uz seno maģāru zemi Ungāriju jādodas augustā. Kāpēc?
Karaļa roka
Tāpēc, ka 20. augustā ir lielākie ungāru nacionālie svētki Svētā Ištvāna diena, ko svin gan kā tautas, gan reliģiskus svētkus. Ištvāns bija pirmais ungāru kronētais karalis. Ungāri ir tauta, kas agrāk dzīvoja starp Volgu un Urāliem. Sekoja lielais tautu klejojumu laiks. Pēdējā vilnī viņi gāja garām Urāliem, Kaukāza kalniem, garām Melnai jūrai, līdz nokļuva dziļi Eiropā. Sākotnēji ungāri bija klejotāji kopa lopus, apguva stepi. Tieši 1000. gadā Ištvānu kronēja kā pirmo kristīgo karali kroni iesvētīja pats Romas pāvests, kurš bija ieinteresēts, lai Ištvāns Eiropas vidū ievieš kristīgo kārtību. Karalis to arī nākamos 38 gadus darīja. Iesākto turpināja viņa pēcteči. Latvijas teritorijā kristietību izplatīja vācieši, bet tur to darīja savējie. Ištvāna bazilikā Budapeštā ir apskatāma brīnumainā veidā saglabājusies karaļa... roka. Tā ir iebalzamēta un Ištvāna dienā to apzeltītā šķirstā nes apkārt baznīcai un atrāda tautai. Paša karaļa apbedījuma vieta nav zināma, bet roka ir saglabājusies. To tūristi var aplūkot arī ikdienā: iemetot automātā monētas puslata vērtībā, tā uz minūti izgaismojas stiklotā zelta šķirstā. 20. augustā tiek organizēts viens no oriģinālākajiem un krāšņākajiem salūtiem slēdz vienu no tiltiem pāri Donavai un salūtu nešauj tikai gaisā, bet arī lejā uz upi. Rezultātā veidojas milzīgs ugunskritums, kas gāžas lejā no tilta Donavā, kas ir pilna ar laivām, kuģīšiem, visādiem citādiem peldlīdzekļiem, kuros ir vai nu lāpas, vai no tām šauj ar salūta raķetēm. Ištvāna diena ir svētki, kas vieno valsti, pilsētu un cilvēkus. Var piedalīties zirgu izjādes svētkos Hortobages nacionālajā parkā. Ungārijā saka: ungārs bez zirga nav ungārs. Tādēļ ievērojami Ungārijas cilvēki skulptūrās, pieminekļos, gleznās parasti attēloti uz zirga. Ungārijas stepē simtos hektāru tiek audzēti asie pipari un to košās krāsas, šķiet, pārgājušas uz tautas mākslas krāsu toņiem. Tautas svētkos provinces sievietes valkā koši izšūtos novada tautastērpus, izšuvumiem raksturīgi ziedu motīvi. Daudzi Ištvāna dienu pavada, mērcējoties dziednieciskajos termālajos baseinos, laiski spēlējot šahu vai tvaicējoties turku pirtīs.
Ziedu priekšmeti, čardašs, gulašs
Ištvāna dienu svin visā valstī. Sevišķi oriģināli to dara Debrecenā otrajā lielākajā Ungārijas pilsētā, kurā notiek ziedu festivāls. Tiek organizēts gājiens, kurā cilvēki, firmas, organizācijas izrāda, ko vien var uzkonstruēt un uzbūvēt no ziediem. Greznais gājiens noslēdzas stadionā, visa pilsēta smaržo pēc ziediem. Bez ziedu konstrukcijām var vērot un klausīties nacionālo deju un dziesmu kolektīvu uzstāšanos. Pirms ziedu festivāla parasti notiek ungāriem mazāk raksturīgā dzēriena alus festivāls, kas padara svētku atmosfēru īpaši jestru. Ungāri, un jo sevišķi čigāni, ir lieli dejotāji. Daudzi būs dzirdējuši par nacionālo deju čardašu. Čardašs savukārt cēlies no straujās čigānu dejas verbunkoša, kura atsevišķus motīvus slavenais komponists Lists izmantojis savās operās. Kā jebkuros svētkos neiztiek arī bez nacionālās virtuves izrādīšanas. Protams, te kā pirmais minams gulašs. Latvijā gan tas vairāk asociējas ar gaļas gabaliņiem mērcē, bet patiesībā gulašs ir iesārti bieza liellopu gaļas zupa ar asām garšvielām. Vēl slavena ir zivju zupa halaszlē, kas sastāv no biezi savārītām līdakām. No turku laikiem ungāru virtuve saglabājusi mazos, asos turku piparus. Tie ir tik asi, ka, ja uz tiem trāpīts un cilvēks grib mazināt svilinājumu rīklē, ūdens uzdzeršana nelīdz ātri jāmet mutē kviešu maize. Augusts ir augļu ienākšanās laiks arbūzi tiek tirgoti ceļa malās, tāpat arī aprikozes, persiki, plūmes un daudzas citas Ungārijas siltumu mīlošās dabas veltes. Lauku ainavu veido nepārredzamie saulespuķu lauki.
Kā degustēt vīnu
Latvieši lielākoties svētkos dzer alu arī ungāriem ir savas nacionālās alus darītavas, piemēram, "Dreher", bet vīna dzeršana viņiem ir ar daudz senākām tradīcijām un šķiet daudz dabīgāka. Visi būs dzirdējuši par Tokajas vīnu, ko iegūst tāda paša nosaukuma reģionā. Agrāk visos Eiropas karaļu galmos saldo Tokajas baltvīnu uzskatīja par neaizstājamu un to iesauca par karaļu vīnu. Pati vērtīgākā marka esot Tokajas asu, kura garša uzlabojoties, vīnam pievienojot visvēlāk novāktās vīnogas, kuras ir saldas kā medus. Bet šolaiku tūristiem jāņem vērā, ka arī Ungārijā vīns mēdz būt dažāds. Ja degustē vīna pagrabos vai ražotnēs, tad tā ir garantija, ka vīns ir ļoti labs. Latviešu tūristi jau no vīna degustācijām parasti neatsakās un dažam labam kādas pirmās piecas ekskursijas dienas paiet zināmā reibumā. Latvietis ir arī taupīgs un kārtīgs pēc rakstura viņam jau kopš bērna kājas iemācīts, ka jāapēd un jāizdzer viss, kas iedots. Degustācijas vietās ir liels trauks, kurā var izspļaut vai izliet no glāzes vīna pārpalikumus, ja tas nav iepaticies, bet latvietis jau to nekad nedara iztukšo līdz galam! Augustā parasti Ungārijā ir karsts laiks, vīns padara savu, un tad var redzēt, ka ziemeļnieciski atturīgie latvieši pamazām sāk atraisīties, sāk dejot un dziedāt gluži kā ungāri vai čigāni... Bet parasti jau vīns nav tik stiprs, lai gāztu nost no kājām, cita lieta, ka nedrīkst aizrauties ar nacionālo ungāru augļu degvīnu palinku, vietējo balzamu unikum zvak vai ar Budapeštas tirgū pirktu vīnu, kuru tirgotāji pielāgojuši tūristu pieprasījumam un pārdod vairāklitru plastmasas kannās. Te nu galīgi nav nekādu garantiju vīna kvalitātei, tas var pat nebūt vīns, bet vīnogu sulas un spirta kokteilis.
Kā nokļūt pie labu vīnu degustācijas? Jāmeklē vīna pagrabi un veikali, kur, pērkot vīnu, var ne tikai uzklausīt vīnu speciālista padomus, bet to iepriekš var arī nogaršot. Parasti vispirms ir degustācija, bet pirkšana tikai pēc tam, jo veikalnieki viltīgi domā: lai pircējs vispirms nodzer skopumu, tad jau arī viņa maks atdarīsies. Bet bieži tūristi ir viltīgāki: tikai degustē, vīnu brāķē un iet no viena pagraba uz otru... Pie senās ungāru pilsētas Egēras, kas atrodas pa ceļam no Budapeštas uz Tokaju, ir Skaistās sievietes ieleja, kur ir simtiem vīna pagrabu un darītavu. Tur arī tie tūristu bari klīst... Bet, ja kāds tomēr nolēmis ne tikai degustēt, bet arī nopirkt kādu vīna pudeli, tad jāzina, ka lētie vīni maksā apmēram tikpat, cik Latvijas veikalos, bet ļoti labu vīnu var iegādāties, sākot ar četriem
latiem.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"