Bāzelē nesen notika 3. starptautiskais viduslaiku un vēlāku laiku arheoloģijas forums konference, kas bija pulcinājusi ap 250 dalībnieku no 23 Eiropas valstīm. Šā raksta autors konferencē nolasīja referātu par meža zvēriem un to medībām viduslaiku Livonijā, balstoties uz izrakumos iegūto osteoloģisko materiālu un 13. 16. gs. rakstīto avotu ziņām. Konferences darbs uzskatāmi parādīja, ka ļoti pieaudzis viduslaiku arheoloģijas prestižs, jo bez izrakumos iegūtā materiāla vairs nav iespējams kvalitatīvi risināt ar tā laika materiālo kultūru saistītās problēmas.
Bāzele kā Šveices otrā lielākā pilsēta par konferences vietu bija izraudzīta, ņemot vērā tās senās un noturīgās arheoloģiskās pētniecības tradīcijas. Bāzele Šveicē tiek uzskatīta par valsts kultūras sirdi un sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ uzlūkojama par Eiropas mēroga centru. Šī atziņa balstās uz faktu, ka Bāzele atrodas triju valstu (Francija, Vācija, Šveice) robežu krustpunktā. No šejienes Šveicei ir ērta izeja uz Vidus un Rietumeiropu. Bez tam šajā reģionā esošie Alpi un Juras kalnājs kā ūdensšķirne dod sākumu tādu lielu Eiropas mēroga upju kā Reina, Donava un Rona tecējumam gan ziemeļu, gan austrumu un dienvidu virzienā. Šī labvēlīgā ģeogrāfiskā situācija noteikusi un veicinājusi tādu lielu etnosu kā ķelti, ģermāņi un romāņi tiekšanos uz šo reģionu, kur savstarpējos kontaktos radušies nozīmīgi sasniegumi Eiropas civilizācijā.
Šveices agrā dzelzs laikmeta atradumi no Latēnas pilskalna deva nosaukumu Eiropā plaši pazīstamajai ķeltu arheoloģiskajai Latēnas kultūrai, kuras iespaidi sniegušies līdz Baltijas jūras austrumu krastiem. Jāatzīmē, ka dzelzs laikmets arī Latvijas teritorijā sākās šīs arheoloģiskās kultūras laikā (I gt. 2. puse pr. Kr.).
Romas impērijas laikā ķeltu apmetņu vietā parādās romiešu provinces Helvēcijas pilsētas, starp tām arī Bāzele, kas pirmo reizi minēta Romas ķeizara Valentīna laikā (374. g.). Pirms tam Bāzeles tuvumā pastāvēja Augusta Raurica, liela pilsēta (tag. Augst. Bāzeles kantona), kuras paliekas vienmēr saista ekskursantu uzmanību. Pēc kristīgās ticības pieņemšanas (7. gs.) Bāzele kļuva par bīskapijas centru, kur celta katedrāle. Tagadējās katedrāles ēka (Münster) sākta celt 11. gs. romānikas stilā, bet pēc 1356. gada zemestrīces pārbūvēta gotiskā stilā ar diviem vairāk nekā 60 metrus augstiem torņiem un ir kļuvusi par zīmīgu dominanti pilsētas panorāmā. Katedrāles iekštelpas ievērojamas ar to, ka te apglabāts viduslaiku izcilais humānists Erasms no Roterdamas (1469 1536), daudzu sacerējumu autors un pirmais Bībeles tulkotājs un komentētājs latīņu valodā. Šo Erasma darbu izmantoja Mārtiņš Luters savam tulkojumam vācu valodā.
Kopumā Bāzelē ir vairāk nekā 30 baznīcas, no kurām ievērojamākās ir Sv. Klāras, Sv. Elizabetes, Pētera, Marijas u. c., kur regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti. Gadu mijā ieplānots starptautisks ērģeļmūzikas festivāls.
Bāzele, kurai pilsētas tiesības Svētās Romas impērijas sastāvā piešķirtas 14. gs., viduslaikos ierindojama starp svarīgākajām zinātnes un kultūras centriem Eiropā ar vecāko universitāti Šveicē (1460). Bāzeles universitātē par profesoru kādu laiku strādāja ievērojamais ārsts, ķīmiķis un dabas pētnieks Paracelzs (1493 1541), kas ārstniecībā sāka ieviest ķīmiskas izcelsmes medikamentus.
Bāzele kopš tās pastāvēšanas vienmēr bijusi liels amatniecības un tirdzniecības centrs. Ar iestāšanos Šveices konfederācijā (1501) pieauga Bāzeles pilsētas loma kā vietai, kur rīkoja dažādus starptautiskus pasākumus. Slaveni kļuva te notiekošie gadatirgi, kas notiek līdz šim nozīmīgajā ēku kompleksā "Messe Basel" ar plašām starptautiskiem kongresiem piemērotām telpām "Kongresszentrum", kur notika arī šā raksta sākumā minētā konference.
Bāzele kopš viduslaikiem ir izmantota par vietu, kur centās izšķirt starptautiskus strīdus, slēgt līgumus, dibināt jaunas organizācijas. 15. gs. šeit notika slavenais Bāzeles koncils (1431 1449), kura laikā bīskapi centās ierobežot Eiropas politiskajā dzīvē ietekmīgo pāvestu varu un panākt Rietumu un Austrumu kristīgo baznīcu ūniju, kas gan beidzās neveiksmīgi. Bāzelē noslēgti divi nozīmīgi 1795. gada miera līgumi (starp Franciju no vienas puses ar Prūsiju 5. IV un ar Spāniju 22. VII), kuri tajā laikā nostiprināja Francijas starptautiskās pozīcijas. Pēc Napoleona sakāves Bāzelē 1814. gadā satikās Krievijas imperators Aleksandrs I, Austrijas ķeizars Francis Jozefs un Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms III, lai uzsāktu plānot Eiropas tālāko kārtību. Bāzele vairākkārt izmantota par lielu starptautisku kongresu pulcēšanās vietu. Te notikuši I Internacionāles kongresi (1869, 1912), I Vispasaules cionistu kongress (1897), kur tika noformulēti ebreju valsts izveidošanas principi Palestīnā.
Ilgā un sarežģītā Bāzeles vēsture labi atspoguļota daudzajos pilsētas muzejos. Starp tiem nozīmīgākais ir Bāzeles vēstures muzejs, kas izvietots četrās ēkās. Muzejā uzskatāmi parādīta Bāzeles vēsture, sākot no ķeltu civilizācijas laikiem pirms 2100 gadiem līdz 20. gs. ieskaitot. Te var apskatīt satiksmes līdzekļus (karietes, ragavas, ratus), lielāko mūzikas instrumentu kolekciju Šveicē, pulksteņus, porcelāna izstrādājumus, dažādas spēles u. c. Muzeja centrālā ēka atrodas bijušajā franciskāņu jeb baskāju baznīcā (Barfüsserkirche), kur glabājas viduslaiku zeltkaļu izstrādājumi, tepiķi, gleznas, monētas u. c. Uzmanību piesaista dzintara krelles, kas atceļojušas no Baltijas jūras piekrastes. Atsevišķi muzeji ir arhitektūrai, papīra dzirnavām, antīkajai kultūrai, karikatūras zīmējumiem, ebreju vēsturei u. c.
Kultūru muzejs un Dabas vēstures muzejs atrodas vienā ēkā. Dabas muzejs uzskatāmi atspoguļo dzīvnieku valsts vēsturi, sākot ar dinozauriem līdz mūsdienu meža zvēriem, bet Kultūru muzeja uzdevums ir parādīt pirmatnējo tautu kultūru etnogrāfu skatījumā. Šajā muzejā liela vieta ierādīta Āzijas un Āfrikas tautām, kuru pirmatnējo dzīvesveidu parāda izstādes. Piemēram, Kultūru muzeja apmeklējuma laikā līdz novembrim skatītājus priecēja Bali salas pagānisko dievību izstāde.
Šveicē pēc Otrā pasaules kara kādu laiku darbojās pazīstamais latviešu etnogrāfs Ziedonis Ligers. Šveices etnoloģijas biedrības rakstu krājumos Bāzelē publicēti Z. Ligera raksti par etnogrāfisko pētījumu vēsturi Latvijā un siena ievākšanu (1947), kā arī viņa galvenais darbs "Latviešu etnogrāfija" (Ethnographie Lettone, 1954, 622 lpp.) kā Šveices etnoloģijas biedrības rakstu 35. sējums.
Starp savdabīgiem Bāzeles muzejiem ar nozīmi Eiropas mērogā jāmin apbedīšanas kultūras objekti, kas atrodas pilsētas lielākās Hernli kapsētas teritorijā. Muzeja eksponāti izvietoti vairākās telpās blakus krematorijai. Te var apskatīt dažāda veida urnas pelniem no visas pasaules, kas izmantotas 19. 20. gs., zārku kopijas, krustus, metāla kroņus. Izvietoti arī transporta līdzekļi (rati, karietes u. c.), ar kuriem mirušā zārku vai pelnu urnu nogādāja līdz apbedījuma vietai. Muzeja apmeklētājiem atvērto durvju dienās ir iespējams tuvplānā vērot krematorijas darbu un interesentiem veclaicīgos divzirgu bēru ratos pabraukt pa kapsētas teritoriju un apskatīt daudzus izcilus kapu pieminekļus.
Ēvalds Mugurēvičs