Ko iesākt, ja Tatri jau apnikuši, līdz Alpiem par tālu vai tie par dārgu, bet kalnus gribas? Viens no variantiem: apmeklēt Beskidu kalnus pašos Polijas dienvidos, Čehijas un Slovākijas pierobežā. Šie kalni latviešu tūristam mazāk zināmi, kaut gan nosaukums nav svešs: savulaik ļoti populāras bija Polijā ražotās slēpes, tā saucamās beskidenes domātas tūrisma pārgājieniem, biezas, ar dzelzs maliņām.
Poļu "Sigulda"
Beskidi izstiepušies 400 kilometru garumā un to vidējais augstums ir 800 1000 metru virs jūras līmeņa, augstākā virsotne ir Babjas kalns 1725 metri. Ir ļaudis, kas apgalvo, ka kalni sākoties tikai pēc 2000 metriem (un tādi arī ir poļu Tatros), taču Beskidus paši poļi iecienījuši divu galveno apstākļu dēļ. Ziemas sporta veidu centrs skaitās Zakopane Tatros, taču tā sezonas laikā ir pārpildīta un arī trašu skaits nav liels, bet jaunas liedz izveidot dabiskās vides saglabāšanas politika. Beskidi ir plašāki, trašu un naktsmītņu skaits ir daudz lielāks. Otrkārt, Beskidu nogāžu egļu, priežu, dižskābaržu meži un virsotņu pļavas poļiem no valsts industrializētajiem rajoniem ļauj ievilkt elpu gan tiešā nozīmē (svaigs gaiss un neskarta daba), gan pārnestā (Babjaguras un citos nacionālajos parkos nevalda lielpilsētu stress). Tas ir tāpat kā rīdziniekiem aizbraukt uz Siguldu un Gaujas nacionālo parku. Klimats kontinentāls. Vasarā vidējā temperatūra ir ap plus 17, ziemā mīnus 5 grādi. Sniegs turas 120 150 dienas gadā, atlikušā laikā lēzenākās trases un kalnu takas tiek piemērota nobraukšanai ar kalnu velosipēdu pacēlāji uz virsotnēm strādā arī vasarās un tajos vieta ir arī braucamajiem.
Pa Pāvila II un Mališa trasēm
Kas Beskidos būtu apskatāms, atpūšoties no kalnu piedāvātajām iespējām? Vispirms jāņem vērā, ka Polijas dienvidi vairāk nekā simt gadus atradās Austrijas un Austroungārijas sastāvā šis laiks joprojām saglabājis visiem redzamas pēdas šā reģiona kultūrvēsturē un etnogrāfijā. Beskidieši sevi uzskata par kalniešiem, kuru rakstura mērķtiecību, stingrību un zināmu noslēgtību veidojuši diezgan skarbie kalnaines apstākļi. Apdzīvotas vietas pārsvarā izvietojušās ieplakās, daudzviet saglabājušās 19. gadsimta un agrāko laiku koka celtnes, starp kurām sevišķi impozantas un sirsnīgas izskatās mazās tumši brunās katoļu baznīciņas, kuras vietējie sauc par zabidki.
Taču,iekams rāpties kalnos, būtu ieteicams iegriezties divās vietās turpat Beskidu pakājē. Tā ir senā Polijas galvaspilsēta Krakova, kas atšķirībā no Varšavas savu vecpilsētu spējusi saglabāt mazskartu visos pāri gājušos karos un kurā apskatāmi arī viduslaiku arhitektūras pieminekļi. Otra vieta ir Osvencima, kur Otrā pasaules kara gados hitlerieši bija iekārtojuši koncentrācijas nometni. Tajā tika nobendēti četri miljoni cilvēku. Daļa baraku un krematorijas ir saglabājušās līdz mūsdienām, tās ir atvērtas apskatei. Kā nākamais orientieris tūristiem varētu būt Živeca un pirmām kārtām, jau tāpēc, ka tur top viens no slavenākajiem tāda paša nosaukuma Polijas aliem. Ekskursija pa alusdarītavu ir bez maksas, bet pašu alu par puslatu kausā var nobaudīt turpat līdzās esošajā krodziņā. Tālāk jau ceļš varētu vest uz Ščirku, kurā ir viens no plašākajiem trašu un viesnīcu piedāvājuma klāstiem visā Polijā. Netālu no turienes, pie Baranjas kalna (1220 metri) ir meklējama izteka poļu likteņupei Vislai, turpat arī tāda paša nosaukuma pilsētiņai, kur dzīvo populārākais Polijas ziemas sporta veidu pārstāvis viens no pēdējo gadu labākajiem pasaules tramplīnlēcējiem Adams Mališs. Protams, viņu tur satikt diez vai izdosies, taču viņa skaļos fanu kluba pārstāvjus pavisam noteikti. Vislā ir arī laba slēpošanas bāze un pēdējā laikā dzird runājam, ka tieši Mališa dzimtene būtu pelnījusi, lai tur uzbūvētu patiešām kaut ko lielu un grandiozu. Pagaidām starptautiskas sacensības (nākamgad februāri) kalnu slēpošanā un kamaniņu sportā notiek Ščirkā, bet distanču slēpošanā Belsko - Mikošovicē.
Savukārt Beskidu kalnu pakājē esošā Vadovice slavena ar to, ka tur dzimis, jaunības gadus pavadījis un cītīgi slēpojis Romas pāvests Jānis Pāvils II. Viņa dzimtās mājas trijās istabās iekārtots muzejs, kurā starp citām mantām aplūkojamas arī viņa lietotās slēpes un slēpju zābaki. Tūristu plūsma tur ir nepārtraukta un faktiski māja kļuvusi par katoļu svētvietu. Pagaidām gan populārāka svētvieta ir Čestohovā 1362. gadā dibinātais Jasna Goras klosteris. Tur saglabājušās 15. 17. gadsimta akmens celtnes un glezna ar Svētās Dievmātes Marijas attēlu, par kuru ir liecības, ka tās autors ir viens no apustuļiem Svētais Lūkass. Jasna Gora ir piektā apmeklētākā svētvieta pasaulē aiz Vārānasi Indijā, Mekas Sauda Arābijā, Lurdas Francijā un Romas Itālijā. Sava neliela svētvieta ir arī sporta centrā Ščirkā. Tur 19. gadsimta beigās kalna galotnē uz koka stumbra parādījies Dievmātes Marijas atveids. Koks gan ar laiku nokaltis, bet tam apkārt apbūvēta baznīciņa, kas kalpo arī kā jauniešu kristietības centrs. Naktī šī vieta ir apgaismota un iecienīta vieta sportiskajiem tūristiem, kur novakarē ļauties pārdomām pēc fiziskās slodzes dienā.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"