Lielākajai daļai no jums, izdzirdot par ceļojumu uz Irānu, droši vien radīsies nelielas izbailes. Daudzi to sajauks ar Irāku, daudzi atcerēsies skandalozo Irānas prezidentu un viņa spārnotos izteicienus. Daudzi padomās par radikālo islāma režīmu, kas noteikti ir ārzemniekiem naidīgs. Un tā kā esam taču NATO un ES, tad mums noteikti šī valsts ir naidīga. Šādu un līdzīgu stereotipu dēļ droši vien daudzi Latvijas ceļotāji, padzirdot par iespēju apmeklēt šo zemi, labāk ierušināsies savās siltajās čībās un padomās: Kur nu es... Tur taču nav droši... Es labāk aizbraukšu kaut kur citur....
Atzīšos godīgi, arī manas pirmās domās pirms došanās uz šo zemi bija līdzīgas. Droši vien līdzīgi domāja arī mani ceļabiedri. Un tam, protams, ir savs pamats, jo Latvijā ir ļoti maz cilvēku, kas būtu bijuši šai zemē. Ir ļoti maz informācijas par šo zemi, un arī pasaules tūrisma industrijā šī zeme vēl joprojām paliek malā no lielajiem tūrisma ceļiem, skaļajiem kūrortiem. Sava veida Terra Incognita nepazīstamā zeme.
Tā nu mēs, deviņi ceļotāji no Latvijas, kādā augusta dienā, lidojot pa maršrutu Rīga Stambula Teherāna, ieradāmies nezināmā pašā sirdī. Pirmais interesantākais piedzīvojums norisinājās jau lidostā mums taču jāievēro Irānas Islāma Republikas likumi attiecībā uz apģērbu. Sievietēm jābūt apsegtu galvu, t. i. jāapsien lakatiņš, nedrīkst būt kaili pleci un rokas vai citādi apģērba gabali, kas zaimo islāma vērtības. Vīriešiem praktiski vienīgais ierobežojums apģērbā nedrīkst nēsāt šortus. Tas arī varbūt ir vienīgais nopietnākais ierobežojums, ar ko jārēķinās šīs zemes apmeklētājiem. Praksē tas izrādījās ļoti vienkārši un nekādas neērtības mūsu ceļotājiem neradīja. Turpat lidostā lielākā daļa no mums kļuva par miljonāriem, jo Irānas naudiņa riāls nav diez ko vērtīgs. Viens lats ir ekvivalents 18 000 riāliem. Tā nu juzdamies krietni bagātāki, satikuši vietējo gidu Ruenu, dodamies aplūkot valsts galvaspilsētu Teherānu. Faktiski jau pēc pirmās dienas Irānā mēs atceramies veco latviešu sakāmvārdu bailēm lielas acis. Viss, no kā mēs bijām baidījušies un par ko bijām bažījušies, nekādā veidā nepiepildījās īstenībā. Irāņi izrādījās ļoti atsaucīga, jautra un dzīvespriecīga tauta, kas ļoti viesmīlīgi uzņem svešiniekus savā zemē un kam ārzemnieks ir patiess notikums. Ļoti patīkami atzīmēt, ka Irānā par mums interesējās kā par cilvēkiem, kas nāk no citas kultūras, citas zemes, interesējās, ko mēs domājam par viņu valsti, kā mēs šeit jūtamies. Jautāja arī, kā klājas mums tālajā Eiropā. Patiesi gribēja izdibināt, kur atrodas tāda maza, nepazīstama valstiņa kā Latvija. Un, lai gan bija daži izņēmumi, lielais vairums šādas sarunas nebeidza ar tradicionālajiem jautājumiem: Vai jūs nevēlaties apmeklēt manu veikalu? Vai jūs nenopirktu šo preci? Vai jūs nevarētu ziedot man kādu riālu vai dolāru? Tas patiesi bija patīkami un Austrumu zemēm neraksturīgi.
Lai gan šur tur uz sienām var redzēt uzrakstus Nost ar Ameriku! un Nost ar Lielo Sātanu!, lielākā daļa Irānas iedzīvotāju tikai pavīpsnā par tiem un ne tuvu netaisās atbalstīt šādu politiku. Viņi vienkārši tā nedomā! Mēs taču arī esam pārdzīvojuši laikus, kad rakstījām un runājām vienu, bet domājām pavisam citādi.
Tā nu iepazinuši Teherānu greznās šaha pilis, plašos laukumus, greznos Austrumu dārzus, kas katrs veidots kā maza paradīze, mēs dodamies tālāk ar vietējās aviokompānijas Iran Air lidmašīnu uz 1000 km attālu Širāzu pilsētu, kurā dzīvojuši Irānā slavenie dzejnieki Omārs Haijams un Saadi. Lai gan tie dzīvojuši pirms tūkstoš gadiem, viņus šodien ciena un godā un viņu darbi irāņiem popularitātes ziņā ir otrajā vietā aiz islāma svētajiem rakstiem Korāna. Apmeklējam šo dzejnieku atdusas un piemiņas vietas, kas vienmēr ir cilvēku pārpilnas. Turp dodas skolnieki, jaunlaulātie un vienkārši irāņi pat no visattālākajiem valsts nostūriem. Taču 50 km no Širāzas ir vēl viena pasaulslavena vieta Persepole, senās Persijas valsts galvaspilsēta. Kādreiz tā bijusi slavena un bagāta pilsēta, apmēram tāda kā šodien Parīze vai Londona. Staigājot starp Persepoles drupām, pārņem interesantas izjūtas. Šeit taču kādreiz tika lemti pasaules likteņi... Bet kas būs ar šodienas varenajiem pēc 2000 gadiem? Šī doma sevišķi aktuāla kļūst, aplūkojot senās Persijas valdnieku Ahamenīdu klintīs cirstās apbedījumu vietas. Tās nozīmības ziņā varētu pielīdzināt faraonu atdusas vietām Valdnieku ielejā. Taču šeit, atšķirībā no Ēģiptes, nav jāstāv rindā, lai varētu tās apmeklēt. Irāna pagaidām vēl ir brīva no tūristu pūļiem. Visas šīs unikālās vietas var aplūkot nesteidzīgi, mierīgi, bez uzbāzīgiem suvenīru pārdevējiem un citiem komercdarboņiem. Tā patiešām ir liela vērtība.
Bez Širazas un Persepoles mēs pabijām arī Jazdas un Isfahānas pilsētās. Jazda izceļas ar savu Austrumu kolorītu. Tās vecpilsēta ir būvēta pirms vairākiem gadsimtiem, un kā galvenais būvmateriāls ticis izmantots māls. Šauras ieliņas, interesanta, Irānai raksturīga ventilācijas sistēma bagiri, speciāli torņi, kas uztver mazāko vēja plūsmu un novada to telpā. Un, protams, mošejas. Tās ir greznākās celtnes jebkurā Irānas pilsētā. Majestātiski un lepni tās ceļ savus slaidos minaretus pretī debesīm, pretī Allāham. Pret ticību Irānā ir īpaša attieksme. Ne velti valsts nosaukumā ir vārdi: Islāma Republika. Taču daudz kas Irānas islāma variantā atšķiras no citām islāma zemēm. Irāņi ir šiīti. Citās islāma zemēs ir sunnīti. Tas ir apmēram tāpat kā katoļi un luterāņi kristietībā.
Tā, protams, varētu stāstīt vēl daudz un daudz. Par Irānas dabu, kas ne tuvu nav vienmuļa, kur tuksneši mijas ar augstiem kalniem, upju ielejām, auglīgiem laukiem. Par irāņu garšīgajiem ēdieniem kebabu, kura smarža vien liek uzdot sev jautājumu: Paklau, vai es esmu šodien jau pusdienojis? Par irāņu saldumiem, kas pārspēj slavenos turku saldumus, tikai mēs par tiem neko nezinām. Un tā vēl, vēl un vēl. Bet to jūs uzzināsiet, ja saņemsieties, pārvarēsiet sevī bailes, neuzticību pret svešām zemēm un kultūrām. Un tad jūs vēl ilgi varēsiet saviem draugiem un tuviniekiem stāstīt, ka esat pabijuši zemē, kurā reti kurš latvietis bijis. Ka esat aizbēguši no pasaules kūrortizācijas centriem, ka esat pabijuši interesantā, draudzīgā un pret svešiniekiem atvērtā zemē. Pārvariet sevi, un nenožēlosiet!
Askolds Tālbergs
02.01.2007.