Nekur citur pasaulē nav atrodami tik daudzi granīta obeliski* nelielā teritorijā gluži vai blakus viens otram kā Aksūmas pilsētā Etiopijā. Lielākais no šiem milzu akmens stabiem paceļas 24 metru augstumā teju kā mūsdienu deviņstāvu māja! Bet tas uzstādīts pirms gandrīz 1700 gadiem!
Kas obeliskus piecēla stāvus?
Kā gan cilvēki spēja šādus monolītus akmeņus, kas sver vairākus simtus tonnu, izskaldīt klintī, pārvietot daudzus kilometrus, apstrādāt no visām pusēm un vēl nostādīt vertikāli? Tā joprojām ir neatrisināta mīkla. Ar kādiem paņēmieniem tas paveikts, pētniekiem skaidrības nav. Aksūma atrodas vairāk nekā 2000 metru virs jūras līmeņa, un šāds augstums nav pati piemērotākā vieta ganībām ziloņu tūkstošiem Tomēr tas ir vienīgais pieņemamais izskaidrojums, kā šādus milzīgus akmens gabalus tolaik varēja pārvietot. Taču kā tos piecēla stāvus? Varbūt cilvēkiem palīdzējis Dievišķais spēks, kas nāk no Bībelē minētā Derības šķirsta, kurš, ja tic etiopiešiem, tagad atrodas īpašā kapelā pie Cionas Marijas baznīcas dažus simtus metru no Aksūmas stēlu lauka?
Senie debesskrāpji
Lai arī kādreiz Aksūma bijusi miljons kvadrātkilometru liela valsts (tātad vairāk nekā 15 mūsdienu Latvijas Latvija aizņem 64 589 km ² teritoriju), šodien par senatnes varenību atgādina vien Stēlu** lauks ar iespaidīgajiem akmens stabiem. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šie obeliski jeb stēlas ir apbedījuma pieminekļi un kopumā Stēlu laukā tādu ir ap 120, bet pilsētas apkārtnē vēl daudz vairāk. Lielākā daļa gan ir tikai dažus metrus augstas. Uzskata, ka augstākās stēlas uzstādītas virs Aksūmas impērijas valdnieku kapavietām tādas kā kāpnes uz debesīm, kur gaida pēcnāves dzīve, kamēr mazākās, kas arī nav tik grezni izrotātas, - citiem augstmaņiem. Zem Stēlu lauka nudien ir plašas kapeņu telpas un vertikāli uzstādīto stēlu apakšējā daļa atrodas pazemē. Savukārt pašas stēlas atgādina mūsdienu debesskrāpjus, jo ir dekorētas ar logu rindām pat līdz 13 stāvu augstumā, bet pie pamatnes tām atrodas durvis, dažkārt ar visu rokturi. Tikai tas viss izskaldīts akmenī!
Milzu akmens stabi
Vislielāko no Aksūmas stēlām, kas arī saucas Lielā jeb Dižā, veselus 33 metrus garumā un ap 500 tonnu smagumā jau pieminekļa cēlājiem nav izdevies dabūt vertikāli. Uzskata, ka tā nogāzusies un salūzusi trijās daļās, tieši mēģinot to uzstādīt. Tas, visticamāk, ir lielākais viena gabala akmens, ko cilvēki jebkad izskaldījuši klintī, pārvietojuši un mākslinieciski apstrādājuši.
Arī otra augstākā stēla, ko dēvē par Aksūmas obelisku (24,6 m, 170 tonnas), jo nav skaidrs, kam īsti tā uzstādīta, ir nokritusi un salūzusi piecos gabalos jau senāk, pēc spēcīgas zemestrīces kaut kad viduslaikos, par ko liecina, piemēram, kāds XVIII gadsimta gleznojums, kurā tā vairs neatrodas savā vietā. Taču šo pieminekli, kas tāpat atgādina daudzstāvu māju ar akmens logiem un durvīm, par godu savai uzvarai aizveda uz Romu itālieši, kas bija okupējuši Etiopiju 1935. gadā (tiesa gan, tikai piecus gadus, un Etiopija ir vienīgā valsts Āfrikā, kas ne pirms, ne pēc tam nav kolonizēta).
Kā pārvest akmens stabus
Tā kā toreizējā itāliešu diktatora Benito Musolīni iekārotā stēla jau bija salūzusi, pārvešanai tikuši izmantoti kuģi, kas nogādāja visas tās daļas no Masavas ostas Sarkanās jūras krastā (mūsdienu Eritrejā) līdz Neapolei Itālijā un tālāk ar sauszemes transportu. Romā Aksūmas obelisks tika salikts kopā no jauna un uzstādīts Porta Capena laukumā, kur atradās līdz pat 2005. gadam, kad Etiopijas diplomāti beidzot izcīnīja tiesības piemineklim atgriezties vēsturiskajā vietā. Pa jūru tas vairs nebija iespējams, jo Etiopijai vairs nav ostu, toties ir sliktas attiecības ar Eritreju, kas agrāk bija Etiopijas daļa, bet tagad ir neatkarīga valsts. Tādēļ transportēšanai tika izmantota pasaulē kravnesīgākā krievu lidmašīna An-124, taču obelisku atkal nācās sazāģēt trīs daļās un tās pārvest pa vienai. Nācās arī pārbūvēt un pagarināt Aksūmas lidostas skrejceļu, lai lielā lidmašīna spētu nolaisties. Mājās pārvestais piemineklis veselus trīs gadus nostāvēja pagaidu šķūnītī blakus Stēlu laukam, jo etiopiešiem nebija nedz piemērotas tehnikas, nedz naudas, lai to tur atkal uzstādītu, turklāt izrādījās, ka visapkārt pazemē vēl atrodas neizpētītas kapenes, tāpēc darbus vajadzēja veikt ļoti uzmanīgi. Atklājās arī citu nogāztu stēlu gabali un to izbūvētās pamatnes, pazemes kāpnes, sienas, nišas, kā arī galvaskausi, kauli, keramikas un metāla izstrādājumi, kas prasīja rūpīgu izpēti. Tomēr kopš 2008.gada rudens un pēc varbūt pat 1000 gadu pārtraukuma Aksūmas Stēlu lauku atkal rotā divi augsti obeliski.
Kāpēc beidza celt stēlas
Vienīgais obelisks, kurš kopš uzstādīšanas pārcietis visus karus un zemestrīces un joprojām lepni slejas 24 metru augstumā, ir Karaļa Ezanas stēla. Tieši šis valdnieks par savas valsts reliģiju pieņēma kristietību, varbūt arī tāpēc akmens logi šajā stēlā ir krusta formā. Arheologi secinājuši, ka septiņas augstākās stēlas uzstādītas IV gadsimtā laikā, kad šī ticība nostiprinājās Aksūmas impērijā, bet Lielā stēla, kuru tā arī neizdevās uzstādīt, bijis pēdējais tāda mēroga piemineklis. Pēc šīs neveiksmes aksūmieši vairs neesot mēģinājuši celt tik milzīgus akmens stabus. Citi pētnieki gan uzskata, ka tieši kristietības pieņemšana ir lielo stēlu beigas un Karaļa Ezanas stēla ir jaunāka nekā Lielā stēla, kas esot veltīta karalim Remhajam, kurš valdījis agrāk, jo tās pamati atrodas tieši pie Remhaja apbedījuma. Kapenes izvietotas 12 telpās, daļa no kurām cietusi, jau stēlai sabrūkot.
Zem Aksūmas Stēlu lauka patiesi atrodas daudzas kapenes, lielākoties gan izlaupītas, taču arheoloģiskie izrakumi tuvākajā apkārtnē veikti maz. Tāpēc iespējams, lieli atklājumi vēl ir gaidāmi. Kā nereti notiek ar pārsteidzošām, neizskaidrojamām lietām, daži pat izsaka minējumus par saistību ar kosmosu stēlas atgādinot raķetes uz palaišanas platformas un varbūt aksūmieši ir ko tādu redzējuši un tāpēc gribējuši attēlot.
Aksūmas impērija
Aksūma kā tirdzniecības centrs starp Eiropu, Āfriku un Āziju uzplaukusi III gadsimtā un strauji attīstījusies kā viena no tolaik četrām nozīmīgākajām un lielākajām impērijām pasaulē līdzās Romai, Persijai un Ķīnai. Ziedu laikos tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu Etiopijas, Sudānas, Ēģiptes, Somālijas un Jemenas, kā arī Eritreju un Džibuti Sarkanās jūras krastos. Līdzās Austrumromai un Armēnijai tā ir arī viena no pirmajām zemēm pasaulē, kas pieņēma kristīgo ticību. Arī pēc islāma ticības ienākšanas Ziemeļāfrikā, sākot ar VII gadsimta beigām un pēc impērijas norieta ap X gadsimtu, Aksūma palika svarīgs svētceļnieku mērķis un vieta, kur tikuši kronēti visi Etiopijas karaļi. Šodien Aksūma ir vien neliela pilsētiņa Etiopijas ziemeļos, taču tā joprojām glabā daudzus noslēpumus. Uzskata, ka tieši tur atradusies bībelē minētās Sābas ķēniņvalsts galvaspilsēta. Un iespējams, ka tieši Aksūmā jopojām atrodas īstais Derības šķirsts, kurā glabājas Dieva dotie baušļi.
Obeliski un stēlas
*Obelisks ir šaurs, konusveidīgs akmens piemineklis ar piramīdas formas augšpusi. Bija izplatīts Senajā Ēģiptē, kur bieži obelisku pāris rotāja ieejas vārtus tempļos. Senie obeliski lielākoties izskaldīti no viena akmens gabala un mēdza būt izrotāti ornamentiem vai simboliskām zīmēm. Pēc Senās Ēģiptes valsts iekarošanas, daudzi no tiem pārvesti uz Eiropu un vēlāk pat uz ASV, kur tiem piešķirta pavisam cita nozīme. Slavenākie atrodas Parīzē, Romā, Vatikānā un ASV galvaspilsētā Vašingtonā.
**Stēla ir īpašs obeliska veids, tā sauc arī vertikāli uzstādītas akmens plāksnes, kas visbiežāk kalpoja kā kapa pieminekļi. Aksūmas stēlu augšā attēlots tāds kā pārakmeņojies uzlēcošas Saules disks iespējams, pēcnāves dzīves simbols.
Raitis Strautiņš
Raksts publicēts žurnālā Ilustrētā Junioriem #39 2013.gada martā