Kur meklējams Bībelē aprakstītais Derības šķirsts šis jautājums nodarbina arheologu, vēsturnieku un vienkārši ticīgu cilvēku prātus jau gadu tūkstošiem. Taču etiopieši apgalvo, ka tas glabājoties Cionas Marijas baznīcas Dārgumu kapelā Aksūmas pilsētā Etiopijā
Kad Mozus Ēģiptē paverdzināto ebreju tautu veda pāri tuksnesim uz Kanaānu (mūsdienu Izraēlu), Sīnāja kalnā viņam parādījās Dievs, kurš deva Mozum desmit baušļus Nenogalini! Nepārkāp laulību! Nezodz! Nedod pret savu tuvāko nepatiesu liecību! un citus, iekaltus divās akmens plāksnēs un lika izgatavot liecības šķirstu, kur tās glabāt.
Zeltā un eņģeļiem rotāts
Derības jeb Liecības šķirsts Bībelē, 2. Mozus grāmatas 24.nodaļā, aprakstīts pat sīkās detaļās tas darināts no akācijas koka, pārklāts ar tīru zeltu kā no iekšpuses, tā ārpuses, ir divarpus elkoņu garš, pusotra elkoņa plats un tikpat augsts (115x70x70cm), rotāts ar zelta apmali un pārsegu, kura galos atrodas ķerubu (eņģeļu) figūras ar izplestiem spārniem, apakšējos stūros tam ir zelta riņķi, kuros ievietotas nesamās kārtis arī no akācijas koka un pārklātas ar zeltu. Turpmāk ebreju tauta savā pārgājienā ar Dievišķo spēku apveltīto šķirstu nesa sev līdzi. Kad ebreji apmetās un nostiprinājās Jeruzālemē, tur kalna galā tika uzcelts īpašs templis. Arī Derības šķirsta novietošana Jeruzālemes templī aprakstīta Bībelē, Ķēniņu grāmatas 8.nodaļā. Šo templi vēlāk nopostīja babilonieši valdnieka Nebukadnecara vadībā, kuri it kā aizveduši šķirstu sev līdzi kopā ar citām relikvijām. Daļu no tām ebrejiem izdevies atgūt, taču Derības šķirsta tālākais liktenis ir miglā tīts, tā atrašanās vieta arvien bijusi mīkla. Pastāv vairākas versijas.
Kur palika svētais šķirsts?
Daudzi pētnieki uzskata, ka babiloniešu iebrukuma laikā Derības šķirsts Jeruzālemes templī nemaz vairs nav atradies. Daži domā, ka tas ticis noslēpts īpašā pazemes tunelī zem tempļa, taču eja uz to vairs nav atrodama. Lai pārbaudītu šo versiju, būtu jājauc nost slavenais Raudu mūris, kas vienīgais vēl atlicis no kādreizējā Jeruzālemes tempļa, turklāt Tempļa kalnu jau 11.gs. rūpīgi pārmeklējuši vēlāk varenā Templiešu ordeņa bruņinieki. Citi apgalvo, ka ebreji šķirstu pārvietojuši un noslēpuši Nebo kalnā mūsdienu Jordānijā, kur appglabāts Mozus. Taču etiopieši ir pārliecināti, ka Bībelē aprakstītais Derības šķirsts jau teju 3000 gadus atrodas Etiopijā, kur to nogādājis pirmais Etiopijas valdnieks ķēniņa Sālamana un Sābas jeb Šebas ķēniņienes Makedas dēls Meneliks I. Tiesa, vēl pirms novietošanas Cionas Marijas baznīcā Aksūmā Derības šķirsts esot pabijis Ēģiptē, tad Etiopijā uz Kirkosas salas Tanas ezerā, no kura iztek Zilā Nīla. Tas slēpts arī visu karu laikā, it īpaši no itāliešiem, kad tie uz pieciem gadiem bija iekarojuši Etiopiju. Sazvērestību teoriju atbalstītāji pat domā, ka pāvests Pijs XI esot devis savu svētību Etiopijas iekarošanai, jo šīs valsts iedzīvotāji uzskata, ka ir senāki kristieši nekā Romā un pāvestam nepakļaujas. Vatikāns gan to noliedz. Tomēr itālieši esot ļoti rūpīgi pārmeklējuši visu iekaroto valsti un Aksūmas apkārtni jo īpaši, taču atraduši vien neskaitāmas vienkāršas Derības šķirsta kopijas Etiopijas dievnamos. Īstais bijis labi paslēpts, etiopieši apgalvo.
Sālamana viltība
Kā tad svētais šķirsts nonāca Āfrikā, Etiopijā? Svētie raksti Bībelē (Ķēniņu grāmata, 10.nodaļa) īpaši atzīmē jūdu ķēniņa Sālamana un Šebas ķēniņienes tikšanos, taču vēl smalkāk to apraksta etiopiešu grāmata Kebra Nagast (Karaļu slava). Jūdu ķēniņš Sālamans bijis izdaudzināts ar savu gudrību, tāpēc viņu apciemot devušies daudzu zemju valdnieki, tajā skaitā arī Šebas jeb Sābas ķēniņiene, kuras valsts atradās pie Sarkanās jūras, mūsdienu Eritrejas, Etiopijas un, iespējams, Jemenas teritorijā. Ķēniņiene, ieradusies Jeruzālemē ar milzīgu karavānu, pilnu dāvanām, zelta, dārgakmeņu un smaržu, uzdevusi Sālamanam daudz mīklu, bet nebijis neviena jautājuma, uz kuru gudrais valdnieks nespētu atbildēt. Sālamans arī bagātīgi apdāvinājis ķēniņieni, devis visu, ko viņa gribēja un lūdza.
Pēdējā vakarā pirms ķēniņienes došanās mājup Sālamans aicinājis Makedu nakšņot viņa guļamistabās. Viņa piekritusi tikai ar noteikumu, ka ķēniņš viņai neko neuzspiedīs, ko Sālamans apsolījis, ja vien ķēniņiene pati no viņa neko neņems. Tā arī abi salīguši: ja Makeda vēl jel ko
Sālamana pilī paņems, viņš varēs pieprasīt no viņas, ko vien grib, arī mīlas priekus. Pēc sātīgām vakariņām, kurās ar gudru ziņu pasniegti asi ēdieni, ķēniņš pa kluso nolicis pie ķēniņienes gultas glāzi vēsa ūdens. Naktī pamodusies, ķēniņiene sajutusi slāpes, pusmiegā pastiepusi roku pēc glāzes un ieņēmusi veldzējošu malku
Tā nu Zālamana viltība izdevusies un ķēniņienei nācies pildīt norunu. Šebas ķēniņiene, atgriezusies mājās, pēc deviņiem mēnešiem un piecām dienām dzemdējusi puisīti, kam dots vārds Gudrā vīra dēls. Kad puika izaudzis, devies apciemot tēti. Sālamans ne vien atzinis viņu par savu atvasi, bet pat atdevis dēlam svētāko, kas viņam bijis Derības šķirstu. Bībelē par šo Sālamana dēlu nekas minēts nav, toties tajā sludināts, ka Pastarās tiesas dienā Šebas ķēniņiene (Dienvidu karaliene) sēdēs blakus Jēzum. Etiopiešu Karaļu slavas grāmatā savukārt rakstīts, ka tieši Sālamans piešķīris dēlam Etiopijas karaļa Dāvida II titulu, bet dzimtenē viņš kronēts kā Meneliks I un kļuvis par Etiopijas valdnieku tā sauktās Sālamana dinastijas aizsācēju.
Ticības jautājums
Pēc viesošanās Jeruzālemē jaunajam karalim līdzi devušies vairāki augstmaņi, starp tiem Derības šķirsta glabātāja Azarijas dēls, kurš šķirstu arī paņēmis līdzi ar saukli: Ja Dievs to pieļaus, tad tā arī jānotiek! Dievs pieļāva, un Menelika ceļojums ar visu škirstu attēlots gleznojumos un izšuvumos vai ikkatrā Etiopijas baznīcā.
Vai tiešām īstais, Bībelē aprakstītais Derības šķirsts atrodas Aksūmā? Vai svētums, ko nelielajā, augstu, asu žogu apvilktajā Cionas Marijas baznīcas kapelā apsargā mūks, kuru no sava vidus šajā goda amatā uz mūžu ievēl tuvējā klostera brāļi, un kurš ir vienīgais cilvēks, kam ļauts tam tuvoties, patiesi ir Svētajos rakstos pieminētais šķirsts? Pārbaudīt to nevienam nav lemts Dievs nepieļaus! Ja vien negribat sadegt elles liesmās. Atliek vienīgi ticēt. Runā, ka daži ebreju jaunieši esot centušies iekļūt kapelā, taču viņiem tas neesot izdevies un pašus necik ilgi pēc tam piemeklējusi nelaime. Runā arī, ka Derības šķirsta sargātājiem pēc stāšanās amatā drīz vien piemetoties smaga acu kaite un tie vispār ilgi nedzīvojot.
Rāmjos:
Mozus viens no svarīgākajiem praviešiem kristietībā, islāmā un it sevišķi jūdaismā. Dzimis un audzis Ēģiptē, pēc Dieva pavēles vadījis ebreju tautas iziešanu no Ēģiptes un ceļu caur Sīnāja tuksnesi uz Apsolīto zemi Izraēlu.
Jūdaisms ir pasaulē senākā monoteiskā reliģija, radusies pirms 4000 gadiem. Monoteisms ir ticība vienam Dievam, nevis vairākiem kā citām senajām tautām.
Etiopijas ortodoksālā baznīca apvieno kā kristietības, tā jūdaisma tradīcijas. Derības škirsta kopija atrodas katrā Etiopijas baznīcā, Vissvētākās telpas vidū kā tas bijis ķēniņa Sālamana templī Jeruzālemē, kur škirsts reiz bija novietots.
Dievkalpojumu laikā tā netiek atklāta. Etiopijas baznīcas galva (kā katoļiem pāvests) ir abuna. Taču pat abuna, tāpat kā valsts prezidents, nav tiesīgs tuvoties Derības šķirstam.
Sālamans (Zālamans) pēc vairāku ebreju pētnieku uzskata dzīvojis 848.796.g.p.m.ē., pēc citiem avotiem valdījis senāk no 970 līdz 931. g.p.m.ē., bija trešais Izraēlas un Jūdejas valdnieks, ķēniņa Dāvida (tā paša, kas jau puikas gados uzveica milzi Goliātu) dēls. Vecajā Derībā viņš aprakstīts kā ārkārtīgi gudrs un varens ķēniņš, kura valdīšanas gadi bijis ebreju tautas ziedu laiks. Lai arī Sālamanam bijušas 700 sievas, neba mīlestības vai izvirtības dēļ viņš tās precējis, bet lai nostiprinātu valsts varu. Lielākoties tās bijušas kaimiņzemju un Sālamana pakļautībā esošu valdnieku meitas. Sālamana dēla Rehabeāma valdīšanas laikā valsts sašķēlās un sākās tās noriets. Ar ķēniņa Sālamana vārdu saistās arī teiksmainās raktuves, kur it kā paslēptas viņa neizmērojamās bagātības. Tās bijušas iedvesmas avots vairākām grāmatām, slavenākā no kurām ir Henrija Raidera Hegarda Ķēniņa Zālamana raktuves, un piedzīvojumu filmām, taču patiesībā tā arī nav atrastas.
Gribi tici!
Derības škirstā esot atradusies arī nebeidzama debesu manna, ar kuru varēja pabarot visu tautu. Citi pētnieki uzskata, ka šī manna patiesībā bijusi kāda superviela enerģijas iegūšanai, turklāt Derības šķirsts bijis tāda kā enerģijas krātuve, un attiecīgi superenerģijas avots, kas laikā, kad šķirsts tur atradās, padarījis Ēģipti par spēcīgāko valsti senajā pasaulē. Tieši tāpēc faraons vajājis aizbēgušo Mozu un ebrejus. Lai gan ēģiptieši jau esot mācējuši iegūt elektrību.
Raitis Strautiņš
Raksts publicēts žurnālā Ilustrētā Junioriem #40 2013.gada aprīlī