ETIOPIJAS CEĻOJUMA DIENASGRĀMATA - 28.12.2014

28.12.2014.

Flamingo ezers

Mūsu naktsmājas

 

Agrais rīts sākas ar Ingas sumināšanu vārda dienā un ar saullēkta gaidīšanas rituālu. Ejam uz ezeru, kurā kā rozā aizkars plivinās flamingo bari. Saule lec un izgaismo dīvainos kaļķakmens veidojumus, kurus to siluetu dēļ iesaucam par skursteņiem. Esam vieni plašā un ekskluzīvā dabas teritorijā, kur vietējā afāra pavadībā jūtamies pacilāti un pat omulīgi. Mūs priecē gan kamieļu un gazeļu bari, gan krāsu spēles uz zemes un mākoņu zīmējumi debesīs. Gaiss ir svaigs, iešana ērta, saule vēl nespiež, tāpēc staigājam ar bērnišķīgu prieku. Tik unikālu ainavu nezin vai otrreiz redzēsim, tāpēc cenšamies paturēt atmiņā ik skatu no šī dīvainā stihiju sajaukuma, kur cilvēks staigā pa okeāna dibenu un Mēness virsmu vienlaicīgi.

Marsa ainava

Mazā ganīte

 

Pēc brokastīm braucam prom, tomēr nevaram atturēties no stundu garas staigāšanas pa "skursteņu" lauku un karstajiem avotiem. Daba te dāsni piedāvā savus brīnumus, tomēr dzīvošanai pārāk labvēlīga nav. Dzīve te ir skarba, tāpat kā cilvēki nomaļajo akmens būdu ciematos. Mums liekas, ka tādos apstākļos vispār nav iespējams izdzīvot, bet lielais enerģisko bērneļu daudzums apliecina, ka cilvēks ir ļoti dzīvelīgs radījums.

Mierīga pastaiga

Afāru ciems

 

Ciematā, kur izlūdzamies foto pauzi, šī dzīvelīgā masa mūs ir gatava aprīt - ja ne fiziski, tad enerģētiski noteikti. Virzamies kā aplipuši ar burbuļojoši lipīgu un neprognozējamu masu, kas ar katru mirkli aug augumā. Pamanu, ka gandrīz visiem ir problēmas ar sakodienu (vai tas būtu atavisms no kanibālu laikiem?) un ļoti garas kājas. Tāpat manu uzmanību piesaista vīrs, kas ar primitīvu darba rīku šķeļ akmeņus būvniecībai. Viņam mugurā krekliņš ar lepno uzrakstu " Dubai, World Expo 2020". Uz pelēko akmeņu un raibā pūļa fona tas izskatās sirreāli neiederīgs. Ilgiem vērojumiem te ir visai nekomfortabla vieta, puišeļi jau sāk ar nūjām bakstīt un sist mūsu kājas, tāpēc nekavējamies un braucam. Redzēts un sajusts ir gana, bet piekļūt tuvāk klejotāju dvēselēm nav mūsu mērķis. Arī viņiem no mums vajag tikai vienu - naudu vai mantas, par mūsu dvēselēm vai labsajūtu viņiem nospļauties slaidi kā kamielim.

Top jauna māja

Bērni ir visur

 

Turpmāko dienas daļu pavadām, šķērsojot robežu. Džibutijas pusē tas ir nesaprotams bardaks, kur mājeles sastutētas no visiem iespējamajiem pārpalikumiem, apkārt staigā ēzeļi un kazas, cilvēki zelē katu un bīda dažādas paunas, policisti sēž knapi sastutētā būdelē un atkal mūs pašus pat neapskata. Esam saguruši no tālā un agresīvu braucēju traumētā ceļa, taču notiekošais mūs vairāk uzjautrina, nevis dara īgnus. Tas ir neaprakstāms process, ko neceļojis cilvēks nespēj pat iedomāties.

Bijušie cilvēkēdāji

Skats no malas

 

Arī mēs negaidām to, kas notiek Etiopijas pusē, taču varonīgi pārciešam. Robežas haoss jau tāpat ir iespaidīgs, tomēr šoferīšu nervozā rosība liek nojaust ko nelāgu. Kamēr kārtējā šīfera plākšņu un kankaru nojumē dzeram neiztrūkstošo dienas kolu, uzzinām, ka Jarets pazaudējis kādu svarīgu mašīnu dokumentu. Labā ziņa ir tā, ka pie robežas atbraukusi mūsu ceturtā mašīna ar jaunu šoferi, sliktā ir tā, ka viena mašīna mums jāatstāj uz robežas ķīlā. Ērtāka braukšana nespīd, un robežsargi izlēmuši pārmeklēt mūsu somas. Tas notiek uz netīras zemes visu acu priekšā, tāpēc nokristīju to "konkurss par kārtīgāko somu". Mana mugursoma ir tik nekārtīga, ka to īpaši nepārmeklē, bet rūpīgi sapakotie dāmu koferi tiek pārčamdīti ar gluži vai neķītru rūpību. Daļa grupas kļūst nikna un gatavojas pārmācīt Jaretu, kurš kļuvis par šīs dienas grēkāzi.

Pirmssākumi

Džibutijas robežpunkts

 

Atkal pārkrāmējam mantas un spiežamies trīs mašīnās. Aiz loga ir tumsa, ceļš nervozs, šoferītis atzīstas, ka viņam nāk miegs un esam spiesti viņu uzjautrināt. Dzīvot taču visiem gribas! Tā ar atvieglojumu nonākam Semerā - afāru galvaspilsētā. Šīs apkaimes galvenais lepnums ir Lūsija - pirmais cilvēkveidīgais eksemplārs, kura atliekas atrastas Avašas upes baseinā. Tiek lēsts, ka šī dāma ir dzīvojusi pirms vairāk kā trīs miljoniem gadu, tā pārvietojusies gan uz četrām, gan divām kājām un tai bijuši aptuveni 30 gadi, kad tā ņēmusi galu noslīkstot.

Etiopija baidās no ebolas

Kafejnīca

 

To, vai tā tiešām ir viena no mūsu ciltsmātēm, katrs var izlemt pats.

Pierobežas valūta - kats

Valstu satikšanās

 

Šoferu restorāni

Somu kratīšana