Šķiet, grūti būtu atrast otru zemi, par kuru ir tik pretrunīgas atsauksmes no tur pabijušajiem ceļotājiem. Vieni atgriežas mājās mirdzošām acīm, jaunām sajūtām un piepildītiem fotoaparātiem. Citi rauc degunu par sabrukušām ēkām, komforta trūkumu un nabadzīgiem ļaudīm. Kuba ir zeme, kur baudīt režīma radīto eksotiku. 50. gadu auto uz ielām, Fidela Kastro propogandas plakāti, demonstrācijas.
Sistēma Kubā joprojām ir visai sociālistiska, tā ir novārdzinājusi ekonomiku un daudzi dzīvo totālā nabadzībā. Daudz kas ir aizliegts, tomēr cilvēki smaida daudz vairāk nekā eiropieši un pat nabadzīgie cilvēki izskatās brīvi un laimīgi. Vietējie gaida, kad Kastro laiki beigsies, viņi domā, ka sistēma nav laba. Taču skaļi par to nerunā. Kubā ir ļoti labi attīstīta stukaču sistēma, un skaļi ko paust pret režīmu ir riskanti.
Brīvības salā, kura ir teju vai divreiz lielāka par Latviju, ir 11 miljoni iedzīvotāju. Kubieši sarunājas spāņu valodā, un ļoti reti var sastapt kādu, kas runā angliski, krieviski vai franciski. Tā ir Karību jūras zeme ar pludmalēm, niršanas priekiem un delfīniem. No rietumu puses salu apskalo Meksikas līcis, no dienvidiem Karību jūra, bet ziemeļos Atlantijas okeāns. Subtropu klimatā ir divi gadalaiki lietaina vasara (no maija līdz oktobrim) un saulaina ziema (no novembra līdz aprīlim). Ūdens temperatūra gada laikā svārstās no +22°C līdz +30°C. Kubā nav indīgu dzīvnieku, arī čūskas nav indīgas, krokodili dzīvo tikai rezervātos un savvaļas dzīvnieki jau sen ir apēsti.
Kuba ir spāņu un afrikāņu kultūru sajaukuma zeme, no kuras nāk tik populārās salsas mūzikas un dejas pirmsākumi. Te ir pārsteidzoši daudz salsas son bolero u.c. ansambļi. Gandrīz katrā krodziņā skan dzīvā mūzika! Ieteicams aiziet arī uz dažām salsas nodarbībām, pat ja iepriekš nekad neesi dejojis! Ejot uz kafejnīcu vai diskotēku, papildus jāierēķina nelieli izdevumi muzikantu dzeramnaudām. Muzikanti nesaņem honorāru no kafejnīcas, bet pats par sevi saprotams, ka katrs galdiņš maksā dažus peso. Vai arī nopērk viņu CD par 10 peso tad dzeramnauda netiek prasīta.
Veikali ir divu veidu tūrista kabatai pieņemamie, bet ne lētie (cenas virs vidēja Eiropa līmeņa). Un točkas. Vietējie iepērkas tajās ielas malā dažām mājām pie atvērtām durvīm ir izlikta tirgojamā prece vienā mājā var nopirkt olas, citā miltus, citā baltmaizi utt. Točkas un tirgus ir vienīgās vietas, kur var izmantot vietējos peso. Citur tikai konvertējamos peso. Augļus var nopirkt ceļmalā. Cilvēki stāv ar augļiem rokā vai sēž pie neliela galdiņa un tirgo banānus, kokosriekstus, mandarīnus, papaiju, gamajumu u.c. Kā suvenīrus var nopirkt dažnedažādus niekus pat no alus bundžām vai ruma kastes kartona izgatavotus. Ir arī krelles no īstām pupām vai melnajiem koraļļiem. Plašā izvēlē ir tādi suvenīri kā mūzikas CD un afro-kubiešu mūzikas instrumenti klavas, marakas u.c. Vai arī praktiskāki našķi Kubas simboli kafija, rums un cigāri.
Kubā ieteicams apmeklēt arī tabakas fabriku. Te izstāsta tabakas ceļu no tīruma līdz veikala plauktam. Milzīgos cehos sagatavotas tabakas lapas pārtop dārgos cigāros, kurus turpat blakus uz ielas piedāvā par piecreiz zemāku cenu nekā fabrikas veikalā. Kubiešiem tik ļoti interesē tūristu nauda, ka daudzi cenšas iestāstīt, notirgot un izkrāpt naudu visdažādākajos veidos kā taksisti, gidi, suteneri, ielenes utt. Whats your name? Where are you from? Ejot pa Havannas centrālākajām vietām šādus izsaucienus velta daudzi. Galvenais nepievērst uzmanību, jo šie darboņi vēlas ne jau parunāties
Viņi ir iemanījušies saņemt komisiju ne tikai no meitenēm, bet arī ēstuvēm, naktsmītnēm u.c.
Kubas eksotiku ieteicams baudīt pēc iespējas drīz, jo pat paši kubieši gaida, kad brāļu Kastro režīms kritīs un Kuba straujiem soļiem kļūs par līdzīgu zemi kā apkārtējās...
Kaspars Ģēģeris