Denpasarā ar smaidu mūs sagaida Bali gids Vitars, ģērbies nacionālajā
hindu tērpā. Tiekam uzņemti ar miera sveicienu, kaklā uzkarot smaržīgu ziedu
virteni. Saldenais ziedu aromāts un smaids ir pirmais iespaids par Bali. Liekas,
ka esam nonākuši citā pasaulē. Tā arī ir, no islāma pasaules Javas salā nepilnas
stundas pārlidojuma laikā esam nonākuši hindu pasaulē Bali, kur 93% iedzīvotāju
ir hinduisti.
Skatoties kartē, Bali ir pavisam neliela sala. Vietējie ļaudis saka, tā atgādina vistu māti ar cālēnu. Bali sala – vistu māte, blakus mazā Nusa Penida sala – cālēns. Izmēru ziņā Bali ir kā viens no Javas salas reģioniem. Platība – 5633 km2, 3 miljoni iedzīvotāju, apdzīvotība 559,2 cilvēki uz kvadrātkilometru. Salas ziemeļu piekrasti apskalo Bali jūra, no dienvidrietumiem līdz dienvidaustrumiem – Indijas okeāns.
Bali veidojuši trīs vulkāni: Batu Karu, Batur un
Agung. Lielākais no visiem Agungs ir 3142 m augsts, atrodas Bali
austrumos, pēdējo reizi modies 1964. gada 24. februārī, nu atkal rāms.
Nemierīgākais no milžu saimes ir 1717 m augstais Baturs, mazākais no visiem. Tas
atrodas salas centrālajā daļā, pēdējo reizi par sevi atgādinājis 2000. gadā.
Visdziļākā miegā iesnaudies 2276 m augstaisBatu Karuvulkāns, kas nevienu
netraucē jau vairākus gadsimtus, šodien to biežāk dēvē par kalnu nevis vulkānu.
Šie trīs milži redzami jau no attāluma, tie noraugās pār rosīgo Bali, ir
iedvesmojuši, ietekmējuši un veidojuši baliešu sadzīvi – rituālu un tradīciju
pasauli. Kad mēs jautājam, cik reizes gadā, retāk vai biežāk balieši ceļo, pa
Indonēziju vai uz ārvalstīm, vispirms atbilde ir nevis par to, ka nevar
atļauties šādu greznību naudas trūkuma dēļ, bet gan: mums nav laika ceļot – kad
ir brīvdienas, tad noteikti ir kāda tempļa svētki, ceremonija vai rituāls, kurā
piedalāmies. Te ļaudis nešķiro ticīgajos un neticīgajos, te visi dzīvo saskaņā
ar tradīciju, piedaloties vai izpildot hindu rituālus, ceremonijas, upurēšanu.
Tas ir mantojums no senčiem, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē.
Ikdiena sākas ar nelielu godināšanas rituālu, tiek nopirkts, vai pašu
pagatavots upurdāvanas (neliels palmu lapu vai rīsu stiebru) trauciņš, pildīts ar
puķu ziedlapiņām un rīsiem, tas tiek novietots savā darba vietā. Ejot pa ielu gar
veikaliņiem un krodziņiem, jāuzmanās, ka nesamin kādu upurtrauciņu, jo tie ir
mazi un gandrīz nemanāmi, nolikti tieši ceļā. Automašīnās upurtaruciņš tiek
novietots uz priekšējā paneļa. Balieši no mazotnes mācās un apgūst rituālu
dejas, Barong, Ramayana un Keckak dejas. Dejās katram
solim, no roku līdz pat kāju pirkstiem un acu kustībai, ir sava nozīme.
Bali dēvē par Tūkstoš tempļu salu, Dievu salu. Šie apzīmējumi atbilst patiesībai. Precīzi – cik daudz tempļu salā ir – neviens nevar pateikt, taču tūkstotis noteikti, varbūt pat vairāk. Katrā mājā – mājas templis, ciemā – ciema templis, rajonā – rajona templis, pilsētā – pilsētas templis. Visbeidzot Bali salas mātes templis Pura Besakih, kas atrodas pie Agunga vulkāna. Skaistākie tempļi no redzētiem ir Ulun Danu ezera templis pie Bratana ezera, Tampak Siring svētavota templis, Tana Loth templis uz mazas saliņas Indijas okeānā . Neparasts ir Goa Lawah (Sikspārņu alas) templis Indijas okeāna piekrastē, vairāk uz dienvidaustrumiem. Tas atrodas pie alas, kur dienas laikā ir tūkstošiem sikspārņu. Bali tempļi ir izvietoti trīs un vairāk pagalmos, kuros var ieiet caur skaisti darinātiem vārtiem. Katrā pagalmā ir paviljons: pirmajā pagalmā – sanāksmēm, otrajā pagalmā priesteru paviljons, trešais pagalms ir svētā vieta, te atrodas ceremoniju paviljons. Vēl ir torņi – pagodas un meru, pēc formas tie atgādina egli, tiem ir vairāk pakāpju jumti, kas sniedza uz augšu, jumtu segums ir cukurniedru stiebri melnā krāsā. Tikai tempļu ēku jumtus drīkst segt ar cukurniedru stiebriem, māju jumtu segšanai šo materiālu izmantot nav pieņemts. Pagodas un meru ir veltīti hindu dieviem, un jo lielāks un nozīmīgāks dievs, jo augstāks tornis ar vairāk pakāpju jumtiņiem uz augšu. Augstākajam meru ir 11 pakāpes. Bali tempļi ir mākslas darbs: vietas izvēle, arhitektūras un ainaviskais plānojums, koki, puķes un ūdens baseini, kuros zied lotosi – viss kopā atgādina skaistu un gaumīgi veidotu dabas parku.
Balieši nedzīvo vairākstāvu bloka mājās, bet gan katra ģimene savā. Mājas būvniecību sāk ar templi. Māju gan šeit nebūvē kā vienu ēku, tā sastāv no vairākām ēkām – templis, virtuves ēka, viesu salons, dzīvojamā ēka un guļamistabas.
Bali svētki notiek gandrīz katru dienu, biežāk, tempļa svētki, kuros
tiek atzīmēta tempļa atklāšanas diena. Par godu tempļa svētkiem rīko ceremonijas
un upurēšanas, tiek pušķota ciemata vai pilsētiņas iela, apkārtne ar
penjoriem – tā ir gara kārts ar noliektu smaili, kurā ir iekārti puzuriem
līdzīgi dekori. Penjors simbolizē svēto kalnu, kurā mīt Hindu dievs tā
trīs izpausmes formās: Brahma, Višnu un Šiva. Ceremonijām gatavo krāšņas
upurdāvanas no augļiem un ziediem. Tomēr, lai izlūgtos žēlastību un labvēlību no
Šivas, ir jāupurē asinis, protams, ne cilvēku, bet, saskaņā ar tradīciju, gaiļu
asinis. 
Tādēļ tiek rīkotas gaiļu cīņas, kas atļautas vienīgi tempļu rituāla
vajadzībām, azarta spēlēm tās stingri aizliegtas. Upurēšanai tiek audzēti baltie
gaiļi – būros kā lieli pīti grozi. Tos novieto skaļās un rosīgās vietās, lai
cīņu gaiļi nebaidītos no apkārtesošās kņadas un cilvēkiem, lai tie nebaidītos un
nemuktu prom, kad izlaiž no būra. Katru dienu saimnieki gaiļus masē, lai tiem
būtu spēks cīnīties, jo grozā nav vietas, kur skraidīt un kustēties. Pirms
upurēšanas cīņas pie gaiļa kājas tiek piestiprināts mazs nazītis, ar kuru cīņas
laikā tie viens otru ievaino līdz asinīm. Ir ļoti daudz un dažādas ceremonijas,
kas norisinās svētkos, un, esot Bali, ir daudz iespēju, ja vien ir vēlēšanās,
tās redzēt un piedzīvot.
Balieši ir sirsnīgi, smaidīgi un mierīgi. Jautāti, no kurienes tie rod spēku
mieram un izturībai, viņi atbild, ka no visa, kas ar viņiem notiek, viņi mācās
saprast, kas nav bijis pareizi viņu līdzšinējā rīcībā un ko ar to viņiem grib
pateikt Dievs.
Bali valda liela kārtība un darba mīlestība. Tāpat kā Javas salā arī šeit nodarbojas ar zemkopību. Pamatā audzē rīsu, Braucot ārpus apdzīvotām vietām kalnu nogāzes un pauguros, upju krastos ir rūpīgi iekoptas rīsa terases. Te var redzēt mīlestību un cieņu ne tikai pret darbu, bet arī pret apkārtējo vidi un vietu, kurā paši dzīvo. Skaistākās terases ir salas rietumos Pupuanasciemā, kas atrodas Batu Karu kalna nogāzēs, salas centrālajā daļā, upes krastos pie Ubudas ciema.
Bez zemkopības ir arī citas amatu prasmes. Batubulanas un Masas miestiņos darbojas tekstilmākslinieki un kokgriezēji, šeit top smalki kokgriezumi.
Slavenajā Ubudas miestiņā rosās rotaslietu darbnīciņas un gleznotāji. Te iedvesmu smēlušies un darbojušies pat Eiropas gleznotāji, izveidojot tā saucamo Ubudas skolu. Tomēr galvenā rosība ir tūrisms, te tas ir ļoti attīstīts. Ir izveidotas viesnīcas un SPA centri, kur ir daudz Japānas, Amerikas, Austrālijas un citu valstu tūristi, pa kādai reizei arī no Latvijas.
Bali paradīze ir jūras un okeāna balto smilšu piekrastē. Tā ir vieta,
kur ir iespējams atpūsties mierīgi un bezrūpīgi – sauļojoties pludmalē, peldot
baseinā, jūrā vai okeānā, vai aktīvā atpūta ar pārsteigumiem: kalnu takās, upēs,
jūras un okeāna ūdeņos. Visapkārt salai pie Indijas okeāna un Bali jūras ir
labas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas ar labu apkalpošanu un plašu papildu
pakalpojumu klāstu. Daļai viesnīcu ir tieša piekļuve pludmalēm, nav jāšķērso
iela, lai nonāktu pie okeāna vai jūras. Viesnīcas teritorijā ir baseini un SPA
centrs, kur var izvēlēties masāžu. No saules un svaiga gaisa vien atpūtnieki
nepārtiek, tāpēc ir daudz iespēju izvēlēties, kur vakariņot: viesnīcas restorānā
vai ārpus. Pārāk tālu nav jāmeklē, izejot uz ielas, viens aiz otra ir restorāni
un krodziņi, kas piedāvā ķīniešu, eiropiešu, taizemiešu un pašmāju ēdienus.
Bieži vien restorāni piedāvā arī bezmaksas transporta pakalpojumu no viesnīcas
līdz restorānam un atpakaļ. Bali viens no tradicionāliem ēdieniem ir Babi
Guling – grilēts sivēns, pildīts ar dārzeņiem. Tā kā Bali ir hinduisma nevis
islāma piekritēji, ir pieņemts ēst cūkgaļu. Vēl ir plaša zivju ēdienu izvēle,
arī jūras un okeāna veltes: omāri, garneles, astoņkāji u.c.
Papildus iespējams izvēlēties citas izklaides programmas: laivu braucieni pa
iekšzemes upēm, atpūtas braucieni ar kuģi Indijas okeānā, vērot zemūdens pasauli
snorkelējot vai piedaloties organizētās akvalanga tūrēs (aprīkojumu var iznomāt
uz vietas), velobraucieni, pārgājienu maršruti: saullēkta vērošana Agunga
vulkānā un pastaigas pa Batukaru kalna takām, ik pa laikam sastopot pērtiķus,
melnās vāveres. Dažkārt izdodas ieraudzīt pasaulē lielāko sikspārni, kas
dzīvo lielās kolonijās augstu kokos, par laimi tie ir veģetārieši. Putnu
vērotājiem jādodas uz Rietumbali nacionālo parku, kurā var sastapt balto Bali
strazdu (Bali Starling) – reti sastopamu, mazu, balts putniņu. Baltais
strazds baliešiem ir laimes putns, tāpēc agrāk tos ķēra un par lielu naudu
pārdeva. Šodien tos ķert un pārdot ir aizliegts, un lai atjaunotu šo putnu
populāciju dabā, tos mākslīgi pavairo un sagatavo dzīvei savvaļā.
Bali – saullēktu un saulrietu sala otrpus ekvatoram – vieta, kur patverties un aizmirst ikdienas rūpes! Ja vēlies to izbaudīt, dodies līdzi!
Ojārs Vērmanis
Rakstā izmantotas autora un Valda Petra fotogrāfijas