Ekvadora: valsts uz ekvatora

Tālā Dienvidamerikas valsts Ekvadora ir zeme, kurp Latvijas tūristu ceļi nemaz tik bieži neved. Par to stāsta rīdzinieks uzņēmuma "PAA" direktors PĒTERIS TREICIS.

Vēl dzīva indiāņu kultūra

— Ielidojot Ekvadorā, mums vajadzēja pusotru stundu laika, kamēr robežsargi savās grāmatās atrada, ka ir tāda valsts "Latvija", jo viņu kompjūteru datu bāzē tādas valsts nebija — visas citas iespējamās valstis, piemēram, Libāna, Lībija gan, tikai Latvijas trūka... Ekvadoriešiem ir skaidrs, kas ir Amerika, arī Austrālija, bet Eiropa atrodas kaut kur tālu pāri okeānam... — atceras Pēteris Treicis.
Esmu bijis arī Ekvadoras kaimiņvalstī Peru, tāpēc varu apgalvot, ka Ekvadora kā tūrisma zeme ir mazāk interesanta: nelielāka, civilizētāka, tāda kā piejaucētāka, lai arī bijusi senās inku impērijas sastāvā. Savu akcentu uzliek arī tas, ka Ekvadoru iecienījuši amerikāņu tūristi, jo šī valsts atrodas ASV dolāra zonā. Pašai savas valūtas Ekvadorai nav.
Galvaspilsēta Kito atrodas gandrīz 3000 metru augstumā starp kalniem, un, lidmašīnai nolaižoties, tai jālavierē starp kalnu virsotnēm, turpat atrodas arī aktīvi vulkāni, kuri ik pa laikam izmet pelnus un lavu. Relatīvi nelielā valsts sastāv it kā no trijām daļām: siltās, mitrās 50 — 150 kilometru platās un 800 kilometru garās Klusā okeāna krasta piekrastes kūrorta zonas (zemienes), tad austrumu virzienā uz kontinenta iekšpusi ir Kordiljeru kalni (jo augstāk, jo vēsāks, līdz pat vairāk nekā 6000 metru augstumam virs jūras līmeņa), bet aiz tiem ir tropiskie džungļi, kuros meklējami daudzu Dienvidamerikas upju, arī Amazones izteces.
Ekvadorieši lepojas, ka viņu galvaspilsēta atrodas praktiski uz ekvatora (22 kilometru attālumā). Valsts lielākie ienākumi ir no naftas, kas šā brīža pasaulē nozīmē ļoti daudz, vēl ekvadoriešu bizness ir garneles un banānu audzēšana. Tieši Ekvadoras banāni ļoti bieži nonāk arī uz mūsu galdiem.
Atšķirībā no daudzām citām senās inku valsts teritorijām Ekvadorā vēl eksistē indiāņu kultūra, ir pilsētas, piemēram, Otovaljo, kurās lielākā daļa iedzīvotāju ir indiāņi un kurās viņiem ir reāla vara. Viņi nav nožēlojami, bet gan lepni, ļoti viegli atšķirami no citiem, sevišķi vīrieši, kuri nēsā garas bizes, platmales un baltas bikses, kas izskatās nedaudz par īsu — tās ir lietas, pēc kurām indiāņus atpazīst visā pasaulē. Iesaucot armijā, indiāņiem bizes nost negriež. Indiāņu pazīstamākais rūpals ir muzicēšana ielās, viņi bez kompleksiem ceļo arī pa pasauli — esot Rietumeiropas lielajās pilsētās, noteikti ieraudzīsiet arī Ekvadoras indiāņus. Vēl Ekvadorā visai pasaulis ražo indiāņu suvenīrus.
Ekvadoras vizītkarte ir arī 5900 metrus augstais Kotopaksi vulkāns ar sniegoto virsotni, uz kuru tiek organizēta arī kāpšana. Es gan vulkānā neuzkāpu, bet zinu, ka tūristus ar džipiem aizved līdz sniegam, tur mazliet patrenē, un pāris dienās jau esi augšā. Zināmai sagatavotībai, protams, jau ir jābūt, ja galīgi nevari paiet, tevi vai uznesīs. Šis triju dienu prieks maksā ap 200 dolāriem. Neaizbraucu arī uz slavenajām Galapagu salām, kurās uzturoties savulaik Čārlzs Darvins izgudroja sugu izcelšanos teoriju. Nedēļu gara ekskursija ar smalkām jahtām uz šīm salām maksā ap 2000 dolāru.
Apciemoju arī savu kursa biedru teorētiskās fizikas profesoru Kito universitātē Arvīdu Stašānu, kurš tur ļoti labi iekārtojies un labi jūtas — kad es gribu sniegu, uzbraucu augstāk kalnos, kad pakarsēties saulē, nobraucu atkal lejā, viņš saka, un, šķiet, par Latvijas klimatu nav sevišķi labās atmiņās. Ja runā par klimatu, tad, piemēram, Kito kā jau augstkalnos pa dienu var būt ļoti karsts, naktī — ap nulli, pat mīnus grādi. Tā kā tur ir ekvators, ekvadoriešiem ir viens gadalaiks — vidēja gaisa temperatūra ir ap 23 — 27 grādiem piekrastē, ap 14 piekalnes pilsētās, nereti vienā kalna pusē vienlaikus ir karsts un saulains, bet otrā ir lietus periods, tā saucamā ziema.

Automobili labāk nemazgāt

Pa Ekvadoru ceļoju kopā ar Arvīdu viņa 20 gadus vecā BMW automobilī, kura vērtība ir ap 6000 dolāriem. Uz šosejām redzēju arī 30 un 40 gadus vecus automobiļus. Tā ir viena no valsts īpatnībām: lietotās automašīnas valstī ievest ir ļoti neizdevīgi milzīgo nodokļu dēļ, tādēļ tās lielākoties pērk viens no otra, bet jaunas ir dārgas (tiek lobēti ASV autoražotāji) un tās var atļauties tikai bagāti cilvēki, līdz ar to automašīnu parks ir vecs. Pat labi pelnošam profesoram jābrauc ar tādu automobili, kādu pie mums pat lāgā vairs neatrast. Cita lieta, ka turienes sausajā klimatā automašīnas faktiski nerūsē, tās pat nemazgā, vismaz Kito apkārtnē. Nemazgāšanai ir nopietns iemesls. Kotopaksi un citu vulkāna izmestie pelni nosēžas uz automobiļa virsmas un sausā veidā ir nekaitīgi, bet, ja tiem klāt tiek ūdens, sākas ķīmiska reakcija — veidojas skābi saturošs šķidrums, kas veicina rūsēšanu. Tāpēc benzīna uzpildes stacijās pārdod sausas lupatiņas, ar kurām vulkāna putekļus vienkārši noslaucīt. Nepierasta ir braukšanas kultūra — Ekvadorā lēnāk braucošu transporta līdzekli apdzen, daudz neskatoties, vai kāds brauc pretī vai nebrauc, sak, ja brauks, tad gan jau parausies malā, nu, sliktākajā gadījumā es kārtīgi uzpīpināšu... Šoferi kā jau dienvidamerikāņi brauc ārkārtīgi agresīvi, taču vairāk vieglprātīgi, nevis nekaunīgi kā Latvijā. 50. gados pat viens karš starp Ekvadoru un Peru izraisījies aiz tīrās vieglprātības. Kāda Peru raidstacija Amazones džungļos neveiksmīgi pajokojusi par iebrūkošiem ekvadoriešu karavīriem. Joks uztverts nopietni un sākusies nemotivēta karadarbība starp abām pusēm, bet abu valstu valdības sazvanās un brīnās: paklau, mēs taču karojam! Nu, ja reiz karš, tad arī karosim...
Viesnīcas ir lētas (ārpus galvaspilsētas centra). Dzīvoju pieņemamās viesnīcās, kas man izmaksāja līdz pieciem dolāriem par diennakti, bet itin labas varot atrast arī par pusotru, diviem dolāriem. Degviela ir četras reizes lētāka nekā pie mums.
Mans kursa biedrs Arvīds sevi uzskata par indiāni — viņš iemācījies spāņu valodu ar indiāņu akcentu un vienmēr nostājas indiāņu pusē viņu domstarpībās ar spāņu ieceļotāju pēctečiem.

Pie kartes

Ekvadoras Republika: valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos.
Platība: 175 780 km2.
Iedzīvotāji: 12920 (40% metisi, 40% indiāņi, 15% Spānijas ieceļotāju pēcteči, 5% afrikāņi).
Valodas: spāņu, indiāņu dialekti.
Galvaspilsēta: Kito (1, 5 miljoni iedzīvotāju).
Reliģija: 90% Romas katoļu.

31. jūlijs
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"