Tiem, kuri ir pabijuši Meksikā, droši vien Centrālamerikas seno civilizāciju pieminekļu kādam laikam pietiek. Bet tiem, kuriem Meksikas apmeklējums ir atstājis neatbildētus jautājumus un raisījis dziļākas pārdomas, šis laikam ir vislabākais turpinājums.
Vismaz tāds priekšstats radās man. Un šajā gadījumā es domāju ne vien par maiju pilsētu drupām, kuras neskaitāmā daudzumā ir atrodamas Gvatemalā, Hondurasā un Salvadorā, bet par daudz būtiskāku atklājumu ceļojot pa šo reģionu, izmainās viss maiju pasaules ģeogrāfiskais un politiskais izklājums. Ja Meksikā rodas priekšstats, maiju kultūras centrs ir meklējams Jukatanā, tad, paskatoties no Dienvidu puses, perspektīva mainās. Tikalas apmeklējums Gvatemalā, netālu no mūsdienu Floresas, ir viens no spilgtākajiem iespējamajiem iespaidiem, un tiem, kas ir lasījuši Diego de Landas darbu, kā arī padziļināti interesējas par Centrālamerikas pirms-koloniālo periodu, šeit rodas nopietnas pārdomas ne vien par pilsētas satriecošajiem apmēriem un vēsturiskās arhitektūras daudzveidību vienas pilsētas ietvaros. Pats trakākais ir tas, ka Tikala uzdod vēl vienu pārdrošu un ļoti loģisku jautājumu vai Diego de Landa, rakstot par leģendāro Mayapan Maiju likuma pilsētu, tiešām pareizi ir noteicis tās atrašanās vietu, lokalizējot to Jukatanas pussalā pārdesmit kilometru attālumā no mūsdienu Meridas? Visu ceļojuma laiku, gan šūpojoties šūpuļtīklā San Ignasio kalnu viesnīcā, gan sēžot pievakarē Cay Calcer salā zem palmām un vērojot jūru, šīs domas man nelika mieru. Un šobrīd vēlos apgalvot, ka, manuprāt, Diego de Landa ir kļūdījies, un neizbēgami kļūdījušies ir visi, kas nekritiski ir turpinājuši asociēt un kartēs atzīmēt senvietu, kuru paši maiji D.deLandam bija nosaukuši par Ar mūri apjoztā. Maijapan ir meklējama Gvatemalā. Un manuprāt - Tikalā. Kāda tam nozīme? Tiem, kurus tas interesē, zinās atbildi.
Bet mūsdienu Gvatemala dzīvo savu dzīvi. Nepārtraukti, jau kopš valstiskās suverenitātes iegūšanas 19.gs. vidū, cīnās ar sociālo netaisnību, resursu nevienlīdzīgo sadali, nabadzību un no tās izrietošo noziedzību. Nupat jau teju 20 gadi pagājuši kopš pilsoņu kara beigām, bet virkne sabiedriskā miera izlīguma punktu vēl arvien ir tālu no to iedzīvināšanas. Maiji, kuru kopskaits valsts teritorijā ir mērāms miljonos, šobrīd gan var iegūt izglītību savā valodā, viņiem lēnām, bet neatlaidīgi izdodas izlauzties no tiem sociālajiem rāmjiem, kuros tos iespieduši baltie, bagātie un skaistie 2% Gvatemalas iedzīvotāju. Ja par ierašanos publiskās augstākās izglītības iestādēs maiju tradicionālajās drēbēs pirms vēl pāris gadiem šādu drosmīgu indivīdu noēda bez sāls un publiski izsmēja, tad tagad šie lepnīgie smīkņātāji ir spiesti būt uzmanīgāki, jo virkne šādu, publisku gadījumu ir beigušies ar tiesvedību un nopietnu kompensāciju izmaksu aizvainotajām un pazemotajām personām.
Bet dažu lietu nemainībā ir neaptverams šarms. Čičikastenango tirgus Svētās Annas dienā noteikti iespiedies atmiņā visiem mūsu grupas ceļotājiem. Uz svētā Tomasa baznīcas augstajām kāpnēm (kas, atbilstoši leģendai, ir sena tempļa piramīdas slīpne) mazos akmens altāros kūpēja smaržsveķi, dievlūdzēji nesa ziedus un vāca kolektes dažādu svēto brālībām, un tā nu sanāca, ka nonākot tirgus slēgtā paviljona otrajā stāvā, skats uz leju atgādināja Diego Rivjeras freskas tirgus ainu no vicekaraļa pils pagalma Mehiko. Šķiet arī Rivjeram 20. gs. laikā nebija ne mazāko grūtību atrast dzīvu prototipu savai episki vēsturiskajam lielformāta darbam.
Un tad varbūt vēl par dabu parunāsim. Izbraucieni pa džungļu upēm, Rio Dulce, pārgājieni Pine Ridge Belizā, - viena ceļojuma ietvaros tas ir milzīgs iespaidu apjoms. Lietusmeži to visdažādākajās formās, fauna un flora tuvplānā ko vēl krāšņāku varam vēlēties, ierodoties šajā smaragdzaļajā pasaulē no Rīgas klasiski pelēkā, agrā marta pavasara? Laikam vēl tikai vienu Belizas lielo barjerrifu. Otrs lielākais Rietumu puslodē, 360 km garš, un vēl visādi raksturojams, bet tas ko ceļotājs gūst ienirstot ar vienkāršu snorkelēšanas inventāru tam vārdu aprakstam trūkst.
Spriediet paši rajas, kuras izmērā pārsniedz jūsu viesistabas paklāju, haizivis, kas mierīgi un bez steigas peld zem un apkārt jums, zaļas murēnas, milzīgiem koferiem līdzīgas melnas bestijas, jūras bruņurupuči, un vēl neskaitāmas neredzētas būtnes! Un tas viss uz neaprakstāmi krāšņu, neaptverami daudzveidīgu un krāsainu koraļļu fona.
Andris Geidāns