Kurš gan nevēlas nokļūt pasakā? Kaut uz mirkli paviesoties teiksmainā pilsētā, kuras ielās plūst ūdens un mašīnu vietā drūzmējas graciozas laiviņas. Sajust pērlēm izšūta brokāta apmetņa vēso pieskārienu, kad garām paslīd kāda dīvaini tērpta, noslēpumaina būtne... Lai ļautos šim sapnim, atliek doties uz Venēciju, kur ik gadu divas nedēļas pirms Lieldienu lielā gavēņa notiek karnevāls.
Karnevālā vienaldzīgo nav
Dodoties uz karnevālu Venēcijā, jāņem līdzi maska šis brauciena rīkotāju ieteikums sākotnēji šķita tāds kā joks. Vai nu mēs grupas dalībnieki nopietnā vecumā ērmosimies, uz ārzemēm aizbraukuši? Taču Venēcijā valdošā karnevāla gaisotne patiesi ir kas īpašs, tai nevar pretoties. Un dīvaina mice vai maska jau pirmajā karnevāla dienā rotāja gandrīz katru latviešu ceļotāju.
Neikdienišķā sajūta jau rodas, tuvojoties pilsētai pie lagūnas visus braucamos nākas atstāt pievārtē un tālāk padevīgi doties ar kuģīti. Masku tirgotāji sagaida uz katra soļa. Pilsētas sirdī Svētā Marka laukumā top skatuve un atspirdzinājumu stendi. Uz pirmo karnevāla ieskaņas pasākumu Septiņu Mariju gājienu pulcējas saposušies ļaudis. Rīb bungas, uz nestuvēm ienes meitenes savdabīga skaistumkonkursa dalībnieces. Procesijā ierodas krāšņos kostīmos ģērbti venēcieši. Maskas izklīst ļaužu pūlī, ļaujot sevi fotografēt un apjūsmot.
Karnevāla oficiālās atklāšanas dienā, 2. februārī, maskās tērpto pilna pilsēta. Vienkāršās lielākoties tūristi, greznos kostīmos vietējie un karnevāla rīkotāji.
Karnevāls Venēcijā viskrāšņākais ir pirmajās un pēdējās trīs dienās. Protams, laimīgs tas, kas var izbaudīt visu karnevāla laiku, jo pasākumi pilsētas laukumos notiek ik dienas. Aicina neskaitāmie restorāni, balles, bodītes, muzeji un gondolas... Gana neatkārtojamu emociju var gūt, ļaujoties uz karnevāla nots noskaņotajam pūlim un vienkāršā ēstuvītē apēdot picu par pusotru latu.
Svētku epicentrs pārmaiņus ir te vienā, te otrā pilsētas laukumā. Lai nenokavētu svarīgāko, laikus der iegādāties programmiņas vai apjautāties informācijas stendos. Daudzo svētku pasākumu dziļāko jēgu izprast grūti, jo tie saistīti ar kādu notikumu reiz varenās Venēcijas republikas vēsturē. Lai gan priekšnesumi svešādi, tie ir krāšņi un skaisti.
Venēcijas vēsture maskā
Mūsdienās karnevāls ir tikai teatrāls uzvedums, bet maskēšanās tradīcijas Venēcijā ir īpaši senas. Tā savulaik bijusi īsta karnevālu citadele, kur maskas lietotas visu gadu. Kāršu spēlmaņi zem maskām slēpušies no saviem kreditoriem, izputējušie augstmaņi devušies ubagot, lepnas dāmas un kungi uzdzīvot. Plaukusi prostitūcija un homoseksuālisms. Pat klosteros tolaik nav bijis grēka darbs nodoties dažnedažādām baudām un izpriecām. Ar šodienas mērauklu mērot, varētu teikt, ka Venēcija bija netiklības un uzdzīves perēklis. Ostas pilsētā netrūka turīgu tirgoņu un jūrnieku, kas alka piedalīties dažādās orģijās, līdz beidzot Venēcijas tēvi pieņēmuši vienu likumu stingrāku par otru, kas ierobežo masku valkāšanu. Kārtību vajadzēja ieviest gan pilsētā, gan klosteros. Piemēram, 1467. gada februārī Venēcijā izdeva likumu, kurš draudēja ar nāvessodu tiem vīriešiem, kuri pārģērbušies ielavīsies sieviešu klosteros. Maskas aizliedza valkāt reliģiskos svētkos un baznīcā, līdz pēdīgi tik vien atlicis no karnevālu izbijušās godības kā šīs desmit dienas pirms lielā gavēņa.
Maskas dažādiem maciņiem
Masku darinātājs Venēcijā izsenis bijis cienījams amats. Arī šodien šā aroda meistariem darba netrūkst. Tikai mūsdienās galvenie pircēji ir tūristi. Laukumos lērums masku tirgoņu stendu, kuri pārdod relatīvi lētas (Ls 5 - 20) sejas rotas. Sortiments visiem kioskniekiem apmēram vienāds, nedaudz atšķiras cenas. Tādēļ, pirms iepirkties, ieteicams apstaigāt vairākas tirgotavas. Jo tālāk no centra, jo lētāk.
Ja vēlas iegādāties īstas tradicionālajā papjē mašē tehnikā darinātas maskas, nāksies šķirties no prāvākas summas. Šos mākslas darbus, kurus rotā dārgakmeņi, zelts, mežģīnes, spalvas u.c., kā izstādē var apskatīt neskaitāmajos mazajos veikaliņos.
No Venēcijas karnevāla mājup parasti ved ne tikai maskas, bet arī pilsētas lepnumu stikla suvenīru no Murano salas, kur strādā stikla pūtēji. Darbnīcā notiek senā aroda demonstrēšana un mirklī sarkanais stikla pikucis skatītāju acu priekšā pārvēršas traukā vai figūriņā, kuru turpat var iegādāties. Jo vairāk mantiņu pērc, jo lielākas atlaides. Tādēļ ieteicams draudzēties ar citiem suvenīru kārotājiem.
Auto vietā gondola
Kanālos peld vienīgie pārvietošanās līdzekļi neskaitāmie kuģīši, ūdens tramvaji - vapareto, kuģīši taksometri un protams gondolas, gondolas... Tas nav bijis Venēcijā, kas nav vizinājies gondolā! Karnevālu var pavērot arī no tās. Ar gondoljeriem piedien kaulēties par cenu. Kompromisu vedējs un braucējs atradīs arī tad, ja valoda katram sava - lieliski var sazināties zīmju valodā. Viens brauciens maksā Ls 35 - 40. Laivā ir piecas vietas, tādēļ izdevīgi sarunāt kompāniju, lai laiva braucēju pilna un maksu dalīt uz galviņām.
Ja jāveic lielāki attālumi, piemēram, ļaujoties karnevālam, nācies atpalikt no grupas, var nolīgt ūdens taksometru un viesnīcā nokļūt ar to. Sabiedriskā ūdens transporta biļete vienā virzienā neatkarīgi no veicamā attāluma maksā apmēram Ls 2 -3.
Kooperēties ekonomijas nolūkā ieteicams, arī pērkot diennakts braukšanas biļeti, ģimenei (ģimene jebkura vecuma četri cilvēki). Nopērkot diennakts biļeti var kāpt katrā ūdens transportā un braukt, kur vēlas. Ja karnevāla burzma nogurdinājusi, der paceļot gan pa Lielo kanālu, gan aizbraukt līdz tuvējām saliņām. Atliek vien atcerēties vietu, kur jānokļūst atpakaļ, lai nenomaldītos Svēta Marka laukums. Krastmalas namu siluetu, kas paveras no piestātnes ar kolonnu, ko rotā pilsētas simbols lauva, Dodžu pili un laivu rindām reiz redzētu, nevar nepazīt. Teiksmainā pilsēta sala, kuru ar cietzemi savieno vien tilts, būs vilinoša vienmēr. Bet jo īpaši tad, kad tā ļaujas savai senajai kaislībai uzvilkt masku.
Marta Priede