Pamazām arvien siltāks laiks un tūrisma sezona iestājas ne tikai Latvijā, bet arī tālajā salā Grenlandē, kas ģeogrāfiski atrodas Ziemeļamerikā, bet politiski pieder Eiropas valstij Dānijai. Viņvasar tur pabija tulks no dāņu valodas un dažādu kultūrprojektu vadītāja cēsniece LĪGA GAISA (attēlā) viņa izmantoja Ziemeļu ministru padomes stipendiju, lai Grenlandes galvaspilsētas Nūkas vienīgajā un pasaulē mazākajā augstskolā Ilisimatusarfik iepazītos ar Grenlandes vēsturi, kultūru un valodu.
Grenlandē daudz kas ir mazs viņiem neko lielu nevajag, jo teritorija ir milzīga, bet cilvēku maz. Lielākā daļa jauniešu dodas studēt uz Dāniju, kur viņiem mācības ir bez maksas.
Vai tagad labi runājat grenlandiski?
Nē, nemaz. Manuprāt, tā ir viena no sarežģītākajām valodām, jo balstās uz pavisam citiem principiem nekā valodas, pie kurām esam pieraduši. Piemēram, grenlandieši teikumu nebūvē ar prievārdu, saikļu, locījumu un konjugāciju palīdzību, bet kabina vienu vārdu pie otra vārds var būt tik garš, cik to vēlas runātājs. Turklāt notiek visādas līdzskaņu mijas, pazūd burti. Mācījos valodu tīri tehniski, jo bija interesanti pētīt tieši tās principus. Mēneša laikā valodu iemācīties, protams, nebija iespējams. Interesanti, ka kolonizācija, līdzīgi kā Latvijā arī Grenlandē atstājusi savas pēdas notikusi sava veida pārdāniskošanās, piemēram, vairākus gadu desmitus tika izmantoti dāniskie vietu nosaukumi, daļa salas iedzīvotāju pat ģimenēs sāka sarunāties dāņu valodā... Pēdējā laikā vērojama atgriešanās pie grenlandiešu kultūras un valodas, taču trūkst skolotāju, jo daudzi jaunās paaudzes grenlandieši runā tikai dāniski... Pēc lekcijām sestdienās un svētdienās mēģināju iepazīt salu, kaut arī to bija grūti izdarīt, jo Grenlande ir milzīga un apdzīvotās vietas atrodas ļoti tālu viena no otras. Arī daba atšķiras ja salas dienvidos sastopami koki, tad tālāk uz ziemeļiem ir tikai milzums visādu puķu. Aiz Polārā loka ir viens vienīgs ledus klajums. Grenlandē aug interesants augs, kas izskatās pēc latvāņa un selerijas krustojuma un ko vietējie, lielākoties nabadzīgākie, saplūc fjordos un tad ēd pat uz ielas tajā esot daudz C vitamīna.
Vai tad Grenlandē kā ziemeļzemē dzīves līmenis nav pietiekami augsts, lai par nabadzību nebūtu jārunā?
Pirmkārt, Grenlande nemaz nav ziemeļzeme tā ir grenlandiešu zeme, kur dzīvo eskimosi jeb inuiti. Ilgus gadus Grenlande bija Dānijas kolonija. Kad 1946. gadā tur viesojās ārzemju žurnālisti, viņi bija satriekti, redzot, kādos apstākļos dzīvo vietējie sūnu būdās un, viņuprāt, lielā nabadzībā. Tad Dānijas vara Grenlandes pirmatnējo sabiedrību strauji modernizēja (Grenlande kļuva par vienu no Dānijas āmtēm jeb pašvaldībām), pie viena, droši vien labu gribēdama, izdarīja lietas, ko nevajadzēja: piespiedu kārtā pārcēla medniekus un zvejniekus no mazām apmetnēm uz pilsētām, izrāva no viņu dabiskās vides un lika dzīvot pilsētas dzīvi. Kādu gadījumu 60. gados labi aprakstījis Grenlandē dzīvojošais latvietis Ivars Sīlis zivju pārstrādes rūpnīcā strādā pulciņš vietējo, pēkšņi garām skrien kāds roņu mednieks un saka, ka okeāna krastā uzradušies roņi: visi strādnieki pamet konveijeru un skrien medīt... Kad no lidostas pa vienīgo lielo ielu iebrauc Nūkas centrā, iespaids ir diezgan depresīvs var redzēt klaidoņus un nelaimīgus cilvēkus. Dānijā daudzi uzskata, ka visi grenlandieši ir alkoholiķi... Kad kopš 18. gadsimta sākuma Grenlandē arvien biežāk sāka ierasties baltie cilvēki, viņi ādas, gaļu un taukus iemainīja pret saldumiem, tabaku un alkoholu, kas līdz tam vietējiem nebija pieejami. Grenlandiešiem (tāpat kā indiāņiem) gadsimtu gaitā nebija izstrādājusies imunitāte pret alkoholu un līdz ar to daudziem radās problēmas, sevišķi pēc tam, kad viņus no ierastā dzīves ritma iemeta pilsētas vidē. Arī īstu grenlandiešu kļūst arvien mazāk. Vietējie iedzīvotāji sajaukušies ar holandiešu vaļu medniekiem, kas pie salas krastiem sāka medīt 15. gadsimtā, ar ziemeļniekiem un citiem iebraucējiem. Mums tas var šķist amorāli, bet senāk, ja grenlandieša apmetnē parādījies kāds svešinieks, viņam bijusi goda lieta pārgulēt ar saimnieka sievu vai pieaugušo meitu, lai dzimtā ieplūstu jaunas asinis. Starp citu, īstu inuitu no baltā cilvēka varot atšķirt tikko pēc piedzimšanas inuitiem uz skausta esot tumši brūni dzimumplankumi, bet baltajiem cilvēkiem gaiši sarkani. Pēdējā laikā tīrasiņu inuitu dzimstot arvien mazāk.
Cilvēki Grenlandē dzīvo tikai piekrastes fjordu rajonos, jo salas iekšiene klāta ar mūžīgo ledu, turp dodas tikai ceļotāji un piedzīvojumu meklētāji. Neraugoties uz to, ka liela daļa vietējo iedzīvotāju apmetušies pilsētās, daļa joprojām dzīvo attālākās apmetnēs un nodarbojas ar medībām. Grenlandieši ir izteikti gaļēdāji. Daudzi ēd arī jēlu gaļu, piemēram, tikko nomedīta vaļa ādu, kas esot vitamīniem bagāta, arī siltas, tikko nomedīta roņa aknas. Man arī piedāvāja pagaršot šādas aknas. Nu neparko nevarēju sevi piedabūt tās iebāzt mutē, jo tās smirdēja pēc sapuvušām zivīm, tādas recekļainas, ļumīgas. Daudzi tomēr izvēlējušies jēlu roņa gaļu uzturā nelietot, jo roņu smaka izdalās caur sviedriem.
Cik atvērta Grenlande ir tūrismam?
Tūristi uz salas ir ļoti gaidīti, taču tas ir dārgs prieks. Vispirms jau nokļūšana. Diemžēl nav daudz cilvēku, kam šķiet interesanti izdot daudz naudas, lai aizbrauktu uz ziemeļiem: priekšroka tiek dota mazākiem izdevumiem un siltiem dienvidu kūrortiem. Mana aviobiļete ar dažādām atlaidēm turp un atpakaļ izmaksāja 800 latu. Dzīvošana uz vietas ir nedaudz dārgāka nekā ziemeļvalstīs, jo pārtika lielākoties tiek ievesta. Viesnīcu numuriņu cenas sākas no piecdesmit latiem, dzīvošana pie medniekiem un zvejniekiem ap divdesmit pieciem latiem. Vietējie pilsētnieki ir ļoti draudzīgi, smaidīgi un atvērti. Viņi labprāt iepazīstas ar svešiniekiem un gadās, ka laipni aicina paviesoties savās mājās. Mednieki un makšķernieki gan nav tik pieejami, viņi balto cilvēku uzskata nevis par sliktu, bet gan par nederīgu dzīvošanai skarbos apstākļos un dabu neizprotošu. Lai tiktu īstā suņu pajūgā, jāiegūst saimnieka uzticība, bet tas prasa ilgāku laiku. Grenlandiešu pajūgu suņus atļauts turēt tikai virs Polārā loka, kur skarbāks klimats. Salas dienvidos šiem ziemeļu suņiem ir grūti un, ja tos nenodarbina, tie kļūstot plēsīgi. Kamēr suns ir vēl kucēns, par to rūpējas kā par mazu bērnu: tas drīkst darīt pilnīgi visu un dzīvo kopā ar cilvēkiem mājās. Tiklīdz suns kļūst pieaudzis, tas sāk dzīvot ārā un pie tā var pieiet tikai saimnieks. Suns netiek lutināts, bet, kad noķerts kāds medījums, suni uzskata par ģimenes locekli un viņam atvēl labu gaļas gabalu.
Modernam Eiropas cilvēkam iejusties Grenlandes dzīvē nemaz nav tik viegli...
Protams, ir lietas, pie kurām jāpierod. Piemēram, grenlandieši par jebkuru tavu neizdošanos var sākt smieties ne aiz ļaunuma, bet tomēr jocīgi... Agrāk visus strīdus grenlandieši risināja ar vārda spēku, ar bungu un dziesmu karu palīdzību, izdziedot viens pret otru dažādus apvainojumus. Nereti šīs cīņas zaudētājs psiholoģiski salūzis un devies projām no apmetnes. Arī misionāriem nācies dzirdēt ne mazums dīvainību. Kristietību Grenlandē sāka ieviest 18. gadsimta sākumā. Līdz tam uz salas valdīja pagānisms un šamanisms. Pirms kristietības ieviešanas grenladieši ticēja, ka, piemēram, neveiksmīga zveja saistīta ar Jūras mātes nelabvēlību. Tad viņi sūtīja šamani uz jūru nolūgties. Kad ieradās kristiešu misionāri, grenlandieši neesot varējuši saprast, kā tas var būt, ka Dievs dzīvo debesīs. Pēc grenlandiešu pārliecības tieši debesīs un kalnos nonāk visi sliktie cilvēki, kur viņiem par sodu jālasa mellenes, bet visi labie cilvēki pēc nāves nonāk ūdenī, kur ir visas bagātības...
Laika apstākļi?
Salas klimats ir sauss, tāpēc vasaras mēnešos, kad temperatūra sasniedz +10 - +15 grādus, ir pat karsts un aizvējā var sauļoties un pat apdedzināties, jo saule ir ļoti intensīva. Toties Grenlandes vidienē un ziemeļos ziemā temperatūras stabiņš var noslīdēt pat zem mīnus 50. Piekrastes, cilvēku apdzīvotājos rajonos vasaras mēnešu vidējā temperatūra ir +5 - +6 grādi, rudens +3 - -5, ziemas -7 - -20. Grenlandē iesaka ģērbties kā sīpolam daudz plānu kārtu, ar kurām dienas laikā var variēt. Uz miesas jāvelk vilnas drēbes, tad citas kārtas un pa virsu vēju aizturošu jaku, noteikti jābūt ērtiem apaviem un diviem vilnas zeķu pāriem. Nekad nedrīkst sasvīst: ziemā ekstremālos apstākļos šādi var nosalt, vasarā saaukstēties. Laiks uz salas var mainīties ļoti ātri. Vienreiz biju uzkāpusi nelielā kalnā un redzēju, kā veļas lietus mākoņi, pa priekšu grūžot miglas vālus, ātri satumst un sākas lietus.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
Grenlande.
Lielākā sala pasaulē.
Platība: 2 175 600 km2, no kuriem 1 834 000 km2 visu gadu klāj ledus un sniegs.
Iedzīvotāji: 56 000 (87% grenlandiešu, 13% dāņi un citi).
Valodas: grenlandiešu, dāņu.
Reliģa: luterānisms, šamanisms.
Iekārta: pašpārvalde kopš 1979.gada, Dānijas Karalistes autonoma daļa.