"Lūdzu, atsūtiet man vēl vienu tūristu!"
Kenijas otrajā lielākajā pilsētā Mombasā, kas atrodas Indijas okeāna krastā, ieradāmies divas nedēļas pēc tam, kad tur islama fundamentālisti bija uzspridzinājuši viesnīcu. Sprādzienā gāja bojā Rietumu tūristi, taču tas nebija iemesls, lai rietumnieki vairs nebrauktu uz šo valsti lidmašīna bija pilna. Tiesa, pašā pilsētā, izbraucot cauri, redzējām tikai vienu balto cilvēku. Rietumnieki pārsvarā uzturas viesnīcās, safari un citās ar tūrismu saistītās vietās. Vēlāk satikām zviedru lidotāju, kas Kenijā strādā jau divdesmit gadus, Viktorijas ezera pārvaldnieks ir eiropiešu izcelsmes, bet pie Mombasas kāds vācietis bijušajā cementa rūpnīcā izveidojis nelielu zooloģisko dārzu. Apmeklējām krokodilu audzētavu, kur no šiem dzīvniekiem iegūst gan gaļu, gan ādu. Sevišķi vērtīgi skaitās albīni gluži balti jau gan tie nav, tādi zaļgandzelteni. Tur ir arī viens riktīgs krokodilu tētis, pie kura krātiņa piekārts uzraksts: "Lūdzu, atsūtiet man vēl vienu tūristu! Iepriekšējais bija ļoti garšīgs!" Šim zvēram ir ap simts gadu un tas patiešām zinot, kā garšo cilvēks. Mēs gan sevi noķert neļāvām, bet paši noprovējām krokodila steiku garšo mazliet pēc vistas.
Papa ieved kārtību
Mombasa ir netīra un nabadzīga pilsēta, kurā izceļas viens spilgts bagāto arābu uzcelts banku komplekss, kā arī tūristiem domātas viesnīcas. Par drošību pilsētā tūrisma firmas nekādu atbildību neuzņemas. Braucot, neskatoties uz karsto laiku, automobilim logi jātur ciet. Zādzības cauri tiem esot ļoti izplatītas. Mums gan nekas krimināls negadījās. Jāpierod, ka pastāvīgi nāk klāt vietējie, sveicina: "Džambo!", angliski jautā, no kurienes ieradušies, saka komplimentus un, saprotams, prasa naudu. Tikai pludmalē, kur esi peldapģērbā, var justies daudzmaz mierīgi. Kad pasaka: naudas nav, prasītāji neapvainojas un pazūd. Patiesība ļoti jauki cilvēki. Vienreiz gan iznāca nedaudz saķerties. Gājām cauri ciemam un tur bariņš bērnu, vecumā no kādiem trijiem līdz desmit gadiem, mūs ieraudzīdami, sāka jauki dziedāt. Izdalījām košļenes un domājām, ka ar to pietiks, bet bērni sāka ķerties rokās, skrāpēt un pat plēst drēbes. Labi, ka tūristu grupiņā bija liela auguma vīrietis, ko uzdevām par mūsu visu papu, kurš te par visu atbild. Papam izdevās bērnus apvaldīt.
Lielā vērtē Kenijā ir saldūdens. Vietējie uzkrāj un dzer lietusūdeni. Viesnīcās no krāna tek sāļš ūdens un to nedrīkst dzert acīmredzot to ņem no okeāna.
Lauvu aplenkumā
Apmeklējām Masai Maras nacionālo dabas parku. Fantastiski! Tūristi nakšņo teltīs, kurās ir dušas, tualete un gultas. Kamēr vakariņo, apkalpotājs saklāj gultu un ieliek tajā termoforu. Katrai tūristu grupai tiek piešķirts džips ar šoferi, kurš savannā meklē tos zvērus, ko viņa klienti grib redzēt: ziloņus, lauvas, žirafes... Tādi šoferi ar džipiem ir vairāki un viņi savā starpā sazinās ar rācijām, lai vieglāk būtu izsekot zvērus. Brauc viņi ļoti pārgalvīgi. Šoferus neatturēja arī tas, ka bija kārtīgi nolijis un ļoti staigns. Kad kāds džips iebuksē, pārējie dodas palīgā nevelk ārā ar trosēm, kā pie mums pierasts, bet gan stumj, ar priekšējo bamperu atbalstoties pret rezerves riteni, kas atrodas džipa aizmugurē.
Savannā uzgājām 11 lauvu baru, kas pat tur nemaz tik bieži negadās. Zvērus skatīties sabrauca visi tuvumā esošie džipi ar tūristiem un visi... iestiga. No sākuma domājām normāla situācija, bet kad piecēlāmies no sēdvietām, lai labāk varētu nofotografēt, šoferis apsauca neparasti asi un lika steigšus apsēsties. Izrādās, tuvākā lauvene, redzēdama mūs snaikstāmies, jau bija pietupusi lēcienam kā tāda kaķene, ieraugot pelēnus... Tā kā no mašīnām ārā kāpt nevarēja un arī aizbraukt nebija iespējams, šoferi pa rāciju izsauca palīgā traktoru. Bet pa to laiku lauvas mūs sāka ielenkt un nāca arvien tuvāk situācija draudēja izvērsties pavisam draudīga un stresot sāka pat šoferi, savannā dzimušie... Par laimi, viss tomēr beidzās labi.
Ar lielu lepnumu mums tika izrādīti degunradži, kurus no malumedniekiem apsargā bruņoti vīri un kurus pa nakti sadzen aplokos. Šiem zvēriem var pieiet līdz pat dažu metru attālumam, tikai nedrīkst trokšņot.
Pa nacionālo parku var arī pastaigāties iepriekš gan jāparaksta papīrs, ka katrs pats par sevi uzņemas atbildību. Tā arī gājām viens masajs ar šķēpu pa priekšu, otrs ar automātu no muguras. Redzējām, kā antilopei piedzimst bērniņš un pēc desmit minūtēm jau staigā!
Mājas no govs mēsliem
Apmeklējām arī vienu masaju ciemu. Sagaidīja mūs dziedot. Tad atnāca vadonis un sāka stāstīt par savu ciemu un saviem ļaudīm. Mājas viņiem ir izkārtotas ielokā, apkārt tām dzelkšņu krūmi, kas domāti aizsardzībai pret nīlzirgiem. Ja tie pa nakti kaut kur sadomājot iet, tad arī ejot un daudz neskatoties, kas priekšā, tikai dzelkšņi tiem netīkot. Ja nīlzirga ceļā gadoties cilvēks, to burtiski pārkožot uz pusēm. Nīlzirgs esot bīstamākais zvērs Āfrikā.
Masaju mājas celtas no govs mēsliem, un lielākais drauds tām esot lietavas. Nesen bija lijis un no pārliecīga mitruma vienai mājai bija sašķīdis stūris... Mājai ir viena telpa, kuras vidū kurina ugunskuru un gatavo ēdienu. Dūmi brīvi izplūst pa caurumu griestos. Masaji guļ uz lāvām. Vienā telpas pusē tēvs, otrā māte ar bērniem. Sedzas ar govs ādām.
Kad puikam ģimenē pienāk precību gadi, tēvs dodas uz kaimiņu ciemiem viņam izvēlēties sievu. Kad jaunā sieva atvesta, tai jāceļ jaunajai ģimenei māja. Vīrietis to darīt nedrīkst, jo viņam jābūt gatavam katru brīdi doties medībās vai karot. Bet vispār galvenais ģimenē ir vīrietis papa, bet mama nav nekas. Kad Kenijā Rietumu mama restorānā grib samaksāt rēķinu, kenijietis trīs reizes pārjautās vai patiešām? Kad kenijiešiem stāstījām, ka latviešiem prezidente ir sieviete, viņi smējās kā kutināti un domāja, ka jokojamies. Mēs tomēr palikām pie sava un vēl piebildām, ka mūsu prezidente ir ļoti gudra un jauka. Labi, teica kenijieši, ja reiz jūs, nopietni cilvēki, tā apgalvojiet, tad laikam tā arī ir, bet vienalga tas nav nopietni!
Kenija: valsts Austrumāfrikā.
Platība: 583 000 km2.
Iedzīvotāji: 30 340 000 (22% kikuji, 14% luhji, 13% loji, 11% kambi u. c.)
Valodas: angļu, svahilu.
Reliģija: 40% protestanti, 36% Romas katoļi, 16% musulmaņi, 6% animisti.
Galvaspilsēta: Nairobi.
Artis Drēziņš