Astoņu stundu lidojums līdz Ņujorkai, tad vēl tik pat līdz Limai. Nokļūšana Dienvidamerikas kontinenta ir nedaudz nogurdinoša, bet jau ar pirmajiem soļiem pārliecināmies, ka katra nolidotā jūdze mūs tuvinājusi fantastiskam piedzīvojumam mūsu priekšā paveras senā inku impērija ar tās bagātībām un noslēpumiem, tuksnešu klajumiem, augstkalnu apvidiem un mūžīgi zaļajiem tropu mežiem Amazones krastos.
Lidostā mūs sagaida muzikanti, kas atbraucējus priecē ar dzīvespriecīgām peruāņu melodijām, tās kļuvušas par ielu muzikantu repertuāru visā pasaulē.
Peru ir unikāls ceļojuma galamērķis, jo divu nedēļu laikā iespējams apmeklēt iespaidīgas vēstures un kultūras bagātības, pabūt vismaz trīs dažādās dabas joslās un atpūsties Amazones džungļos, kur saikni ar ārpasauli nodrošina pavisam nelielas, indiāņu grebtas laiviņas, vienīgais gaismas avots ir eļļas lampas un laiks tiek noteikts pēc saules loka un vietējo indiāņu bungu skaņām, kas liecina par kādu pasākumu sākumu vai beigām.
Peru ir 19. lielākā valsts pasaulē, lai gan aplūkojot Dienvidamerikas karti, tā šķiet pavisam neliela, salīdzinot ar tās kaimiņu valstīm Brazīliju, Argentīnu, Čīli. Valsti veido trīs samērā atšķirīgas dabas joslas krasta josla jeb tuksnesis, augstkalnu josla sierra un džungļi selva, kas sastāda gandrīz 60% valsts teritorijas. Iedzīvotāju skaits tiek minēts no 25 27 miljoni, no kuriem septiņi miljoni dzīvo galvaspilsētā Limā. Peru iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir daudz krāsaināks, kā tas varētu likties 45 % iedzīvotāju ir vietējo indiāņu pēcteči, 37 % metisi (indiāņu un spāņu ieceļotāju pēcteči), 15 % pārstāv visdažādākās Eiropas tautas, savukārt džungļos joprojām sastopamas ap simts ciltis, kurām katrai ir sava valoda un tradīcijas. Vietējo kolorītu spēcina arī japāņu, ķīniešu un afroamerikāņu pēcteči.
Visspilgtāk nacionālais kolorīts izpaužas Limā, kas jau brauciena pirmajā vakarā mūs apbur savu krāsu, arhitektūras un mākslas stilu sajaukumu. Pilsēta izvietota uz 150 m kraujas, kas paceļas virs Klusā okeāna. Naksnīgajās debesīs virs pilsētas izgaismojas milzīgs krusts, kas liecina par spāņu konkistoru atvestās kristīgās ticības nozīmi peruāņu ikdienā.
Nenoliedzami
Peru ir spēcīga katoļu zeme, tomēr pat katolicisms pieņēmis šīs zemes
vaibstus un tradīcijas. Katoļu svētki ir cieši savijušies ar seno tautu
rituāliem, baznīcu svētbildes rotā indiāņu sejas vaibsti, uzraksti lasāmi
gan spāņu un latīņu, gan senajās kečua un aimara valodās. Ar vienlīdz
lielu azartu tiek svinētas gan kristīgās baznīcas procesijas jaunā Dieva
godam, gan dejota diablada vēl pirms inku laika zināmā velna deja,
ko izpilda šim rituālam speciāli darinātas maskās.
Inku laikmets un tā varenība ir ierakstījusi Zelta ēru Peru vēsturē, lai gan vēl pirms inkiem zemi ir pārvaldījušas augsti attīstītas un līdz galam neizpētītas tautas. Viena no tām ir naski, kas apdzīvojuši teritoriju uz dienvidiem no Limas un atstājuši pasaulei slavenās Naskas līnijas. Savdabīgi zīmējumi, cilvēku un dzīvnieku figūras tika apzinātas tikai 20.gs. sākumā, jo zīmējumi plešas 500 km2 teritorija un kopumā ir uztverami tikai no putna lidojuma. Līdz galam neizskaidrots ir jautājums par līniju nozīmi. Pastāvošās teorijas zīmējumus skaidro gan kā nasku astronomijas grāmatu vai lauksaimniecības kalendāru, gan kā gaisa balonu pacelšanās un kādas mums nezināmas civilizācijas ierašanās vietu. Mūsdienas maģiskos zīmējumus var apskatīt, dodoties stundas lidojumā virs tuksneša.
Iepazinuši
krasta joslu un tuksnesi, tālāk dodamies iekšā kalnu rajonos pretī inku impērijas
dzīves centram Kusko. Pats vārds Cusco tulkojumā nozīmē naba jeb
centrs, ap ko kādreiz ritējusi impērijas dzīve. Iepriekš jau esam brīdināti
par augstkalnu retinātā gaisa ietekmi uz mums, līdzenuma ļaudīm. Patiešām,
ierodoties Kusko 3350 m augstumā, galva jūtas nedaudz vieglāka un elpu nākas
ievilkt biežāk, bet tas netraucē tūlīt ķerties klāt pie inku laikmeta
pieminekļu apbrīnošanas. Staigājam kā dzīvā muzejā līdz mūsdienām
saglabājušies cietokšņu fragmenti, inku ceļu posmi, kas kādreiz savienojuši
visu impērijas teritoriju, pirtis.
Inku laikā nepastāvējusi mums zināma rakstu valoda, tādēļ katras ekskursijas sākumā mums atgādina, ka liela daļa informācijas ir tikai minējumi un priekšstati par šeit dzīvojošo tautu dzīvi un pasaules uztveri, kas savukārt ļauj fantazēt un atsaukt atmiņā agrāk lasītos aprakstus par zeltā klāto Kusko pilsētu, skrejošajiem ziņnešiem, kas nogādāja informāciju no vienas impērijas malas un otru, milzīgajām pārtikas noliktavām un dievnamiem.
Patiesās liecības meklējamas dabā. Interesanti, ka dabiskā vide joprojām tiek izmantota kā lielisks informācijas nesējs ēku sienas, žogus un pat kalnus nogāzes rotā politiskā aģitācija, reklāma un par mākslas darbi, kas zemei piešķir savdabīgu noskaņu.
Unikāla un pasaules slavena vieta ir tikai pagājušā gadsimtā no jauna atklātā Maču Pikča apbrīnojamā un leģendārā inku citadele. 15. gs. radītais piļu, māju, apūdeņošanas kanālu, strūklaku un terasveida laukumu komplekss ir inku impērijas plānošanas un pilsētbūves meistardarbs. Ieteicams Maču Pikčai atvēlēt vismaz divas dienas, kuru laikā iespējams aplūkot unikālo zudušās pilsētas kompleksu, kā arī pašiem izstaigāt daļu no kādreiz tik varenajiem inku ceļiem.
Ja
Kusko bija inku impērijas centrs, tad Titikakas ezera apkaime saskaņā ar radīšanas
mītu ir inku civilizācijas šūpulis. No svētā ezera ūdeņiem esot iznācis
pirmais inks Manco Capac, un licis pamatus inku impērijai. Šobrīd
Titikakas ezerā varam apciemot uros ciltis, kas dzīvo uz peldošām niedru salām.
Peru apciemojuma beigās ieteiktu ieplānot pāris dienas Amazones džungļos, kas paver pavisam jaunu skatījumu uz šo zemi! Mēs dodamies ar laiviņu lejup pa Amazones upi, līdz kādā vietā laiva tiek pēkšņi pagriezta meža virziena izrādās liela daļa mitro tropu mežu ir braucami ar laivu, gluži kā palu laikos! Nonākuši savā apmešanās vietā, tiekam iepazīstināti ar vietējo kārtību elektrības te nav, vakaros katram numuriņam tiks izsniegta eļļas lampiņa, uz ēdienreizēm aicināšot ar ieziemiešu bungu rībieniem. Vienīgais, no kā jāuzmanās, ir apkārt lidojošais papagailis Aurora, kas ar tūristiem tik ļoti ir apradis, ka jūtās un uzvedās kā saimnieks. Ar Auroru sadraudzējamies jau pirmajā vakarā un turpmāk pavadām trīs neaizmirstamas dienas džungļu pasaulē.
Santa Šaršūne