Esmu svešais, esmu nelegālais imigrants esmu anglis Ņujorkā, kādreiz dziedāja Stings. Pērn Latvijā tika prezentētas vairākas dokumentālās filmas par Amerikā atrastajiem latviešiem, kuri turp devušies mācībās, peļņā, nereti pat izmisuma vai vienkārši piedzīvojumu kāres vadīti. Bet kādas izjūtas rada Ņujorka, kāds izskatās amerikāņu sapnis tūrista acīm, ko var apskatīt pasaules galvaspilsētā dažās dienās? stāsta LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks, citkārt arī tūrisma firmas Impro gids Andris Krūmiņš, neskopojoties arī ar dažiem gluži praktiskiem padomiem.
Ja gribi svešā vietā justies iespējami labāk, tā tomēr nedaudz jāpieradina vajag sagatavoties ceļojumam jau mājās, noskaidrot, ko gribi redzēt un kā to izdarīt. Sākumam var iztikt ar (pēc iespējas jaunāka izdevuma) Lonely planet ceļvedi, kurā ir pietiekami precīza informācija. Viesnīcas var meklēt uz vietas, taču drošāka sajūta un laika ekonomija būs, ja naktsmītnes sameklēsiet jau iepriekš internetā vai ar tūrisma firmu starpniecību. Ļoti izdevīga lidojuma cenu var dabūt, ja nenoguļ gadskārtējās aviokompāniju akcijas, kuru laikā var aizlidot uz ASV un atpakaļ tikai par 300 - 400 dolāriem.
Es izmantoju British Airways. No rīta izlidoju no Rīgas, 18.00 no Londonas. Sešas stundas pāri Atlantijas okeānam un esi Ņujorkā. Kad iebrauc Kenedija lidostā, jāiet uz Sky Train, kas savieno terminālus. Biļete par 7 dolāriem diennaktij, derīga arī virszemes autobusiem. Tas aizved uz metro A līnijas staciju. Pārsēšanās ir vienkārša. Dzīvoju hotelī par 100 dolāriem diennaktī, bez brokastīm, lētāk nevarēju atrast ja gribas ar labierīcībām iekšā. Paēst brokastis var par 8 dolāriem, kafiju dod, cik gribi. Personāls laipns, runātīgs. Jauki, ka krogos visbiežāk ir nodalītas sēdvietas, tā sakot, aizgaldi, kur vari justies atsevišķi. Vakariņās vislabāk izmantot ķīniešu vai vjetnamiešu restorānus, kas nav dārgi un piedāvā nudien lielas porcijas. Starp citu, liekā svara problēma Amerikā nav mīts. Tas saistīts ar ātro ēdināšanu. Tagad valstī šajā sakarā izvērsta plaša kampaņa, resnajiem pat ir sociālie pabalsti, tiek sniegta palīdzība integrēties sabiedrībā.
Vispirms iepazinu Manhatanu Ņujorkas centrālo salu. Orientēties tajā nav grūti: visas avēnijas ir paralēlas, centrālā Manhatanas iela Brodvejs slīpi tām pāri. Jauka vieta, īpaši vakarā, kad tur ir daudz cilvēku un izgaismotu reklāmu, ir Brodveja paplašinājums Taimskvērs. Pārvietošanās pilsētā ir pietiekami ērta. Gribēdams vairāk redzēt, es sākumā izvēlējos autobusu, daudz staigāju kājām. Metro Ņujorkā ir sekls, ieejas šauras, tas atrodas tieši zem ielām, jo pilsēta celta uz klintīm; zem debesskrāpjiem nav būvēts, jo tas varētu nebūt droši. Baltie gan biežāk brauc ar taksi, taču metro arī nav nekādu problēmu. Nēģeru tur ir daudz, gadās uzbāzīgi dāvanu lūdzēji, tomēr nekādas agresivitātes nav. Dienā pat izstaigāju kājām vismelnāko pilsētas rajonu Hārlemu.
Bez šaubām, katram ir liela interese par to vietu, kur atradās Pasaules tirdzniecības centrs. Tagad tur ir īsts būvlaukums, jo nav vēl izlemts, ko tur celt un vai vispār celt. Ja ir jautājums, kur drīkst iet un kur ne, atbilde ir vienkārša: Amerikā var iet visur, kur nav aizliegts bet par aizliegumu noteikti liecinās nepārprotami uzraksti. Dvīņu torņu traģēdija katram amerikānim joprojām ir sirdī, tās gadadienā 11. septembrī ar lāzera stariem tikuši izgaismoti torņu silueti.
Manhatanas dienvidu galā atrodas Battery parks, pie kura ir kuģīšu piestātne ekskursijām uz Brīvības statuju un Ellisa salu, kur atrodas Imigrācijas muzejs. Šajā ekskursijā labāk doties no rīta, jo gribētāju parasti netrūkst. Rinda var būt pagara, jo visu apgrūtina drošības pasākumi pārbaudes notiek līdzīgi kā lidostā. Ekskursija ilgst aptuveni trīs stundas, cena pieņemama - 10 dolāri. Amerikas simbols Brīvības statuja patiesībā ir izgatavota Francijā, kādus 100 000 USD jeņķi par to samaksāja, tā ka gluži dāvana tā nav. Pati statuja slejas vairāk nekā 20 stāvu augstumā, tās galvā iekārtots panorāmas laukums. Diemžēl pašlaik tur nelaiž. Taču skats uz Manhatanu, kur reiz atradās arī Dvīņu torņi, tāpat ir skaists.
Ļoti interesants ir Imigrācijas muzejs, kur var izsekot dažādu tautu gaitas, ierodoties Amerikā caur šīs ēkas slūžām gājuši cauri 15 miljoni ieceļotāju 18. gs. vergi no Āfrikas, vēlāk eiropieši. Muzejā, piemēram, var uzzināt arī, cik latviešu kurā štatā dzīvo vai, pareizāk sakot, kāda bija situācija 90. gadu vidū: 74 219 latvieši Amerikā; iecienījuši siltākos štatus, Amerikas vidienē gandrīz nedzīvo.
Daudzas vietas īstenībā izskatās citādi nekā iedomās pirms tam. Piemēram, banku un biznesa centrs Volstrīta izrādās pavisam šaura un necila ieliņa. Ķīniešu kvartāls Čainatauna kā jau bija gaidāms, ļoti pilns. Varu ieteikt pārgājienu pār Bruklinas tiltu, kur ir īpaši gājējiem paredzēta ietve, no tilta paveras labs skats uz Manhatanu. Bet iespaidīgākās panorāmas meklējamas Empire State Building augšā. Atkal gan jāpērk biļete par 10 dolāriem, jāiziet rūpīgās pārbaudes. Tas kopā paņem savas trīs stundas, taču panorāma ir vienkārši super: Ņujorka kā uz delnas, augstceltnes katra citāda, nav divu līdzīgu debesskrāpju arhitektiem ir bijis ko nojēgties. Skatu laukumā iekārtots pašnāvnieku režģis, lai nelec lejā, taču fotoaparāta objektīvu tam cauri var dabūt. Esot atkal lejā, pievērsu uzmanību dievnamiem, kas parasti rotā Eiropas pilsētu siluetus. Tur vecās katedrāles izskatās tik niecīgas, starp debesskrāpjiem tās vienkārši pazūd! Mākslas mīļotāji var apmeklēt Rokfellera centru, kur allaž ir daudzas izstādes. Eiropas kultūra Amerikā arī ir vērtē Ņujorkā ir ļoti daudz pieminekļu eiropiešiem. Amerikas vēsture nav tik gara...
Iemīļotākā ņujorkiešu atpūtas vieta ir Centrālais parks milzīga oāze debesskrāpju džungļos. Daba parkā atgādina Somiju klintis, koki, labiekārtotas taciņas un atpūtas vietas. Vietējie un tūristi te nododas sportam vai atpūtai, vienkārši guļot zālītē, brauc ar karietēm, apmeklē daudzos muzejus un galerijas. Ziemā tur ir slidotava, vasarā var peldēties kādos trīs ezeros. Daudz melno ielu muzikantu. Centrālais parks ir ļoti tīrs, visus mēslus tur rūpīgi savāc, - ko nevar tiekt par Bruklinu, Hārlemu vai kaut vai metro.
Visbeidzot vēl viens praktisks ieteikums. Ņujorkā auto nav nepieciešams, bet, ja gribas izbraukt kaut kur uz āru uz Vašingtonu, vai, teiksim, diženajiem Niagara Falls ūdenskritumiem pie Kanādas robežas, tad īrēt auto ir lētāk nekā izmantot lidmašīnu. Autonoma: ap 50 dolāru, plus apdrošināšana. Paši autiņi vien ir ko vērti daudzi taisīti antīkā stilā, mašīnas ir lielas, masīvām formām, baigie amortiņi, visbiežāk ar automātisko ātrumpārslēgu zem stūres. Degviela, kut arī cena kāpj, salīdzinot ar Latviju, ir lēta. Un vispār jau ceļot bariņā ir jautrāk un izdevīgāk, optimālais variants četratā.
Raitis Strautiņš