Ja jums kādreiz dzīvē izdodas nokļūt Amerikas Savienoto Valstu ziemeļrietumos, noteikti apmeklējiet Reinīra nacionālo parku, kas atrodas Vašingtonas štatā netālu no Sietlas, saka Gita Mikāle.
Parka centrā atrodas 4392 metrus augstais Reinīra kalns, uz kuru no visām pusēm ved ceļi un takas, ir kempingi, vietas teltīm un treileriem. Ik gadus ap diviem miljoniem tūristu ierodas, lai baudītu skaisto dabu: biezu, lielu koku mežu, krāšņo meža ziedu pļavas, plašus sniega laukus, apledojušas klintis un, protams, Reinīra kalna virsotni, kas pastāvīgi klāta ar sniegu. Biju tur jūlijā un redzēju, kā puiši un meitenes sasārtušiem vaigiem brauca ar snovbordiem. Tūrisma industrija Reinīrā izveidota ar īsti amerikānisku vērienu: informācijas centri un serviss, dažāda grūtuma pakāpes takas, dažas pat noasfaltētas bērniem, vecākiem ļaudīm un invalīdiem, bet ir arī ceļi, kas ejami vien profesionāliem alpīnistiem.
Reinīra kalnu masīvs radies vulkāniskās darbības rezultātā pirms vairākiem miljoniem gadu Ziemeļamerikas teitoniskās plātnes pašos rietumos, bet savu pašreizējo izskatu ieguvis pirms aptuveni 500 000 gadiem, tātad tie ir relatīvi jauni.
Ja jūsu atrašanās laikā Reinīrā ir saulaina diena, noteikti sajutīsiet svaigu meža un zemes smaržu, redzēsiet, cik krāsainas ir meža pļavas un cik zaļš ir Amerikas ziemeļrietumu mežs, ik pa laikam savā ceļā dzirdēsiet ūdenskritumus. Ja laiks ir apmācies, tad jābūt gatavam lietum vai sniegam Klusā okeāna tuvums ietekmē ar vēju un mitrumu. Faktiski lietus var sākties jebkurā laikā, bet no septembra līdz maijam sniegs. Pārgājiena takas brīvas no sniega ir tikai no jūlija vidus līdz septembra sākumam.
Atrodoties parkā, jāievēro stingi noteikumi: daba nav izmantojama, no tās nevar neko ņemt vai lietot, aizliegts barot dzīvniekus un atstāt atkritumus, nedrīkst kurt ugunskurus, to vietā izlīdzoties ar pārnēsājamu gāzes pavardu. Teltis drīkst celt tikai speciāli norādītās vietās, ar īpašām atļaujām ja ieplānots doties garākos un augstākos pārgājienos arī citviet. Tad gan jāsaprot, ka tādējādi parasts pārgājiens var pārvērsties ceļojumā, kur katram pašam ar sevi būs jātiek galā un jāatbild, jo augstāk kalnos nekādas civilizācijas nav. Vēl vairāk: var iznāk sastapties vai redzēt ne tikai kalnu kazas, briežus, aļņus, bet arī lāčus. Ķepaiņi īpaši satikšanos ar cilvēkiem nemeklējot, taču esot pietiekami ziņkārīgi, lai nakts aizsegā pastaigātos telšu tuvumā. Tieši šā iemesla dēļ parka darbinieki silti iesaka ēdienu un atkritumus neturēt teltī, bet krietni attālu vismaz trīs metru augstumā virs telts līmeņa. Ja nu lācītim tomēr sagribas ēst...
Artis Drēziņš