Rīdziniece INITA BAŠKEVICA kopā ar meitām un vīru pagājušā gada jūnija sākumā atpūtās Alpos, vienā no deviņām Austrijas daļām Zalcburgas federālajā zemē. Viņa uzskata, ka atpūtai ar ģimeni Alpos izvēlējusies ideālāko vietu, laiku, kā arī... paņēmienu, un iesaka šogad arī citiem kaut ko līdzīgu atkārtot.
Zalcburgas zemē, kas ir viens no skaistākajiem Alpu rajoniem, ieradāmies ar savu personisko automobili no Čehijas puses. Jūnija sākums ir laiks, kad jau iestājusies vasara, bet tūristu un atpūtnieku pūļi vēl negāžas. Viduseiropiešiem atvaļinājumu laiks ir jūlijs un augusts, turklāt bērniem jūnijā vēl jāmācās skolās. Nav jāuztraucas arī par naktsmājām un tās iepriekš jārezervē. Mums būtisks nebija arī sniegs, jo slēpot nebraucām, kaut gan bija patīkami 2000 metru augstumā, saulei karsējot teju līdz plus 30 grādiem, veselībai nekaitējot, droši staigāt pa sniegu un vienlaikus sauļoties un baudīt vasaru. Slēpotāji vasarā pārceļas uz ledājiem virs 3000 metru augstumam.
Apmetāmies St. Johannā nelielā pilsētiņā pašā federālās zemes centrā, lai ērtāk būtu iespējams apmeklēt tūrisma objektus. St. Johannai, tāpat kā visām citām Alpu apdzīvotajām vietām, ir raksturīgs, ka tajā nav modernas arhitektūras un tā neaug plašumā tā šobrīd ir tikpat liela, kāda bijusi tālajā 14. gadsimtā. Kaut arī varējām dabūt viesnīcu (15 eiro par cilvēku), tas mums šķita par dārgu un apmetāmies vienā no pieciem pilsētas kempingiem. Visiem kopā tas mums izmaksāja desmit latus par diennakti nakšņojām līdzpaņemtā teltī, cenā bija iekļauta duša, tualete, virtuve, par atsevišķu samaksu varēja izmantot veļas mazgājamo mašīnu.
Lai apskatītu Alpus par visu jāmaksā: par pacēlājiem, auto novietošanu, atrakciju un ūdensparkiem, muzejiem un visiem pārējiem tūrisma objektiem. Lai sanāktu lētāk, nopirkām Zalcburgas viesu karti jeb kombinēto biļeti (tās var iegādāties tūrisma un informācijas centros), kas derīga vairāk nekā 200 objektiem. Tāda biļete pieaugušam cilvēkam 12 dienām maksā 44 eiro (sešām dienām 34), bērniem līdz 15 gadu vecuma divreiz lētāk, bet par katru bērnu virs dieviem vispār nekas nav jāmaksā. Kopumā mums četriem biļetes izmaksāja 70 latus. Vēlāk izrēķinājām: ja katrā vietā būtu pirkuši atsevišķas biļetes, mūsu izdevumi būtu sasnieguši teju 200 latus... Turklāt jāņem vērā, ka nemaz jau necentāmies pa galvu pa kaklu maksimāli izskriet visus iespējamos objektus, jo bijām taču atbraukuši atpūsties.
Noteikti jāizmanto iespēja apmeklēt Glosglokneru, kas ar saviem 3798 metriem ir augstākā virsotne un atrodas Zalcburgas federālās zemes dienvidos, Augstā Tauerna nacionālajā parkā. Glosgloknera pāreja uzved divarpus tūkstoš metru augstumā pa ceļu, kas vijas pa šauru serpentīnu un gar stāvām aizām. No šīs kalnu pārējā tālāk atzarojas Ēdelveisa ceļš. Turpat augstu kalnos ir Vaiszē Baltais ezers, pie kurā var nokļūt vai nu ar pacēlāju vai kājām. Ūdens ezerā izskatās balts, kas Alpiem nav sevišķi raksturīgi lielākoties ezeri ir zaļā nokrāsā kā mūsu Velnezers Latgalē, ar ļoti tīru ūdeni.
Pašā rietumdaļā, pie Tiroles zemes apskatāms Viduseiropas augstākais Krimlas ūdenskritums (380 metri). Turpat var apmeklēt "Ūdens pasauli" un uzzināt, kādus brīnumus iespējams paveikt ar ūdens palīdzību.
Savukārt austrumos ir ezeru rajons, tostarp, Volfganga ezers, pie kura St. Volfgangas pilsētiņā dzimis ģeniālā komponista Mocarta tēvs. Vasarā tur bieži notiek izrādes un brīvdabas izrādes, bet netālajā Bādīšles vasaras pilī joprojām dzīvo kādreiz varenās Hābsburgu dinastijas pārstāvji viņi apdzīvo vienu pils daļu, bet otra iekārtota kā muzejs un atvērta tūristiem.
Apgabala ziemeļos ir tā galvaspilsēta Zalcburga. Tas ir rajons, kur Alpu kalni pamazām pāriet priekškalnos, ir daudz skaistu ezeru un nelielu apdzīvotu vietu, piemēram, Oberndorfa, kur sacerēta dziesma "Klusa nakts, svēta nakts". Šim notikumam par godu uzcelta kapela un iekārtots muzejs. Zalcburgā ar kombinēto viesu karti var faktiski par brīvu apmeklēt visus tūristiem domātos objektus un pārvietoties ar pilsētas sabiedrisko transportu, pat ierasties degustācijā alus darītavā katram pienākas litrs alus (bērniem bezalkoholiskais) un ūdenskliņģeris.
Neskaitāmas rodeļu trases (līdz pat 2,5 kilometru garas), vara, sudraba un sāls raktuves, ūdens atrakciju parki un termālie baseini katru vakaru peldējāmies savā baseinaā, tostarp, arī Gašteinas ielejā, kas jau kopš Hābsburgu dinastijas valdīšanas laikiem pazīstama kā aristokrātu kūrvieta, uz kurieni mērcēties burbuļvannās un karstajos minerālūdens avotos devās smalkās aprindas.
No vēsturiskām celtnēm vislielāko iespaidu atstāja 11. gadsimtā uz klints būvēts cietoksnis Verfenā. Tur ir labs kāpiens kājām un katru dienu notiek piekūnu, vanagu un ērgļu šovs, kuru vidū sevišķas apbrīnas cienīgs ir Amerikas baltgalvainais ērglis ar divu metru platiem spārniem. Vēl cietoksnis Mauterndorfā, kur tūristi var pārģērbties senos tērpos un iejusties viduslaikos, pat iesēsties bīskapa krēslā un ļauties, lai tevi apkalpo sulaiņi.
Šķiet, ka visas Zalcburgas zemes ļaužu dzīve pakārtota tūristiem. Katrā apdzīvotā ciemā ir informācijas centri un sava programma, ko piedāvāt, kas neko nemaksā šīs vietas viesiem vai maksā ļoti maz. Gids izvadās, kur vien vēlēsieties. Daudzviet jums piedāvās velosipēdus, turklāt tos nevis izīrē, bet vienkārši izsniedz.
Runājot par tādu prozaisku lietu kā uzturs šā ceļojuma laikā, vietējie krodziņi derēs tikai turīgiem ļaudīm. Viena ēdienreize cilvēkam maksā ap desmit latiem. Daudz izdevīgāk iepirkties lielveikalos, kur cenas ir līdzīgas mūsējām, un gatavot ēdienu kempinga virtuvē. Vēl var apmeklēt Alpu pļavas, piemēram, Postalmā tur iekārtotas vietas, kur tūristi var dabūt pagaršot tikko slauktu kalnu govju pienu...
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
15. marts