Ir cietokšņa pazīmes.
Paradoksālā Latvija. No 7. brauciena.
Runas, baumas. Lampas ābelēs, logu vairogi. Supernova. Sauli esmu ar binokli izpētījis.
Rimants Ziedonis
Man ir palicis iespaids, ka tu norobežojies no cilvēkiem, viņi nesaprot, ko tu dari, ko tu domā, un sāk kaut ko savādu runāt par tevi.
Es esmu nofiksējis, ka šī slepenā darbība notiek tik masveidīgi. Tā aptver tādus mērogus, ka tev, nabaga cilvēkam, jāsajūk prātā.
Bet tev ir sava taisnība un kāpēc tev to nevienam neteikt, kāpēc norobežoties?
Ak Dievs, kādēļ! Viss tāpat notiks! Man no sākuma bija tāda sajūta, ka es iešu un runāšu, bet ko nu es iešu un tēlošu gudro. Un es atklāju, ka tur ir pilnīgi noziegumi Ikdienā es cilvēkam varētu pateikt ļoti noderīgas lietas, kas palīdzētu viņam sasniegt savus mērķus. Es to redzu. Es domāju, es ņemšu un to visu uzrakstīšu, bet tad es sapratu mīļais Dievs, nevienam tas nav vajadzīgs, patiesība ir viszemākajā vērtībā.
Ir laiks starp Ziemassvētkiem un Jaungadu. Sals. Kārtīga ziema, tumsā krāšņi izgaismota Velēnas baznīca. Atkal esmu Lizumā un atkal viens no maniem mērķiem ir satikt Vecvērdiņu traktoristu kas vienlaikus ir saucams par pašmācības astrologu, gandrīz astronomu. Šis ir trešais piegājiens, pirmās divas reizes netiku viņam klāt, netiku mājā. Pirmoreiz kaimiņi man teica, ka es iekšā noteikti netikšot, jo Vecvērdiņam viss esot izrēķināts pēc zvaigznājiem kad viņš drīkst tikties ar kādu un kad nedrīkst. Visbiežāk jau nedrīkstot. Pēdējoreiz redzēts ar tādu kā ierīci galvā ejam visiem ar līkumu. Kad viņš ir izpētījis, ka nedrīkst ne ar vienu tikties, viņš ne vien nelaižot savā mājā, bet pat ejot ar līkumu, ja kāds nāk pretī.
Viņa māja ir tāda kā aizbarikādēta, tā kā velk uz 13. gadsimta apmetni, augsta sēta, nav īsti skaidrs, pa kurieni vajadzētu iet iekšā, logi aizdarināti ar tādiem kā vairogiem, durvīs kādās trīs vietās iesprausta, šķiet, "PCTVL" aģitācijas vēstule tāds spilgti balts akcents, klauvējām pie visām durvīm, bet nekā. Brīdi kaut kur mājā rēja suns, bet arī tas apklusa, kā teica kaimiņiene ir bijis tā, ka kāds mēģina viņu saklaudzināt un sasaukt un neviens nav iekšā laists, bet vienā brīdī, pat pārstājis skurstenis kūpēt.
Vēl man ir stāstīts, ka pie mājas viņš esot ierīkojis laukumu ar lampām stūros iespējamai citplanētiešu atnākšanai. Laukuma nav, bet lampas ir sakarinātas ābelēs, daži pērnie āboli un lampas. Viņa nocietinātā mājā man tā arī tikt neizdevās, bet kaimiņienei izdevās viņu pierunāt atnākt pie sevis.
Redzi, es katrai dienai uztaisu prognozi un zinu, kas gaidāms pa dienu un pa nakti. Par tevi es šodien nezināju, kaut gan kaut kāda nojauta bija, ka kaut kas notiks.
Tev māja ir kā cietoksnis.
Ir cietokšņa pazīmes. Tu domā, es nesekoju tehnikas attīstībai? Viņi var cauri stikliem dzirdēt un ietekmēt tevi. Es zinu, ka jau 1976. gadā armijas vajadzībām bija kaujas lāzeri, kas domāti dzīvā spēka apdullināšanai lai padarītu par akliem un kurliem.
Vai tāpēc tev logiem vairogi priekšā?
Man ir bijis tā, ka acis sarkanas, ģīmis sarkans, visa miesa sarkana, kamēr logi bija vaļā.
Tas ir no kādām ārējām ietekmēm?
Tu domā, es esmu dumjš? Kad krievi gāja projām, visas noliktavas palika uz izķeršanu, tos verķus varēja pievākt jebkurš.
Bet kāpēc tev tomēr logiem augšā ir atstātas spraugas?
Saulīti gribas redzēt.
Tu tos vairogus nekad neņem nost?
Priekš kam?! Tāpat viņi zina visu, ko zinu es. Runa ir par verķiem, ko var masveidīgi izmantot. Turklāt mana mamma ir slima.
Es atkal tā sapratu, ka tu sargies no kādām nezināmām kosmiskām enerģijām. Man stāstīja, ka tev esot sagatavots tāds kā laukums ar lampām stūros iespējamai citplanētiešu atnākšanai.
Nē.
Bet kāpēc tev ābelēs lampas ir sakarinātas?
Es vienkārši mēģinu kaut ko darīt lietas labā. Es zinu, ka tas ir smieklīgi, tas ir bezcerīgi karot ar veselu pūli, bet rēķinieties ar to, ka nelabais, kā lauva rūkdams, lodā ap jūsu māju apmēram tā ir Bībelē rakstīts. Un es esmu to piedzīvojis.
Es mēģinu noskaidrot, ar ko man ir darīšana es to daru iekšēji. Vecvērdiņš jau nu ir gan mazliet citādāks cilvēks. Varbūt viņš ir nofiksējis un pastiprināti jūt kaut ko negatīvu, kas piemīt cilvēkiem, un metodiski no tiem norobežojas. Pārsteidzoša ir viņa ignorance pret daudzām realitātes līnijām, vienlaikus lietišķi pa realitāti saimniekojot. Viņš īstenība nav kāds dūmakains krīvu krīvs, bet kustīgs, nemierīgs vīrs spēka gados, apmēram 40 gadus vecs, viņam pilsētā ir sieva un bērni, viņš māk salabot traktoru un radio, audzē mājputnus un kartupeļus, apsaimnieko savu dīvaino māju. Viņš ir pilsētnieks, kas pārcēlies uz laukiem. Viņam ir gana labs intelekts, viņš ir tehniski zinošs un viņam nav sveša dzeja. Viņam nav svešas arī kustības sabiedrībā, pa laikam viņš pat uzzina kādas pašmāju slavenības dzimšanas datus un noskaidro, ka viņš, piemēram, tad un tad noslīks vai liktenīgi saslims, bet tas cilvēks jau, par laimi, to nezina.
Vecvērdiņš ir citādāks vienīgi ar to, ka viņš ir stipri pieķēries un stipri pārņemts ar citādāku savas dzīves ritma izkārtošanu, citādākiem šo ritmu kritērijiem. Viņš ir sirsnīgi pievērsies astroloģijai un ir izpētījis ne vien savas dzīves lielās līnijas, bet arī katru gaidāmo savas dzīves dienu kas ir prioritārs un kas nevajadzīgs. Un viņa pētījumi liecina, ka katru dienu ar cilvēkiem tikties nedrīkst.
Nu, es biju tendēts uz urāna tematiku. Urāna
tematika ir astroloģijā un ir arī atomfizikā. Man bija mērķis studēt
kodolfiziku. Es atceros, pirmais moments kad es nācu no skolas, biju kaut kādā
piektā vai septītā klasē skatos, liela zvaigzne spīd. Tad es sapratu,
ka ir arī lielākas lietas. Ar to man tas viss sākās, kad es ieraudzīju to
supernovu. Naktī viņa spīdēja kā mēness un pat meta ēnu uz zemi. Tas bija
neredzēts skats. Viņa bija redzama arī dienā un tad nedēļas laikā
nodzisa. Esmu redzējis vēl vienu supernovu, bet tā bija tālāk. Un tagad ko
es tev pateikšu, ko esmu sapratis tā bija tā pastardienas aina no Bībeles.
Tas pēc maniem novērojumiem, pēc Nostradama to es desmit gadu laikā esmu
izpētījis visu cauri.
Tad 1989. gadā Rīgas stacijas tunelī es nopirku vienu amerikāņu grāmatu. Sāku
lasīt un apstulbu. Kas tā par lietu, es nodomāju. Es esmu nodzīvojis 35
gadus un pēkšņi izlasu par sevi absolūti intīmas lietas, kādas es nestāstītu
nevienam. Augsta emocionalitāte un augsts jūtīgums tas bija pirmais ko es
tajā brošūrā par sevi izlasīju. Kā es varēju nodzīvot un nezināt, ka ir
tik precīzs informācijas avots?! Kur tad mēs esam un kāpēc mēs taču
gribam to noskaidrot. Man tāda attieksme ir visu mūžu bijusi, es jau sīks
biju, klausījos kaut ko par Ļeņinu un domāju, ka kaut kas tur nav kārtībā.
Viņi acīs melo, to taču var just, bērns īpaši.
Es nogūlos ar plaušām, pieķēros pie savu grāmatu čemodāna un sāku to
putru strēbt. Es uztaisīju sev horoskopu, gadu meklēju sistēmas, pēc kurām
tiek aprēķināts horoskops. Pētīju vienu, otru, trešo ļoti pretrunīgi
apgalvojumi. Labi, es nospriedu, es padomāšu pats. Un es nonācu pie secinājuma,
ka nevar būt, ka sistēma tiek veidota, nerēķinoties ar Sauli! Saule taču ir
mūsu sistēmas centrs, vislielākais ķermenis! Tā es pēc sava prāta aprēķiniem
izvēlējos saullēkta sistēmu. Tikai pēc vairākiem gadiem es noskaidroju, ka
tāda sistēma ir bijusi senajā Ķīnā.
Varbūt tev ir tāds kā teleskops mājās?
Nu es sauli esmu ar binokli izpētījis.
Vecvērdiņš ir izpētījis un pēta ne tikai savus ritmus, bet domājis arī par plašākām lietām. Viņš, piemēram, apgalvo, ka Latvijai tuvākie pieci, septiņi gadi būs pozitīvi, bet attīstība nāks ar piepūli, jo būs nemitīga darīšana ar mafiju un komunistu slepenajiem. Viņš ir domājis uzrakstīt grāmatu, grāmatu brīdinājumu, kas atturētu cilvēkus no liktenīgām kļūdām. Man tāda stulba ideja vienu brīdi paspīdēja, bet tad es biju naivs, nezināju, kas tad šī pasaule īstenībā ir. Un pasaule esot vēl bīstamāka, nekā Vecvērdiņš ilgstoši domājis. Astroloģija viņam ir atklājusi visās niansēs, kāda pasaulē ir varas struktūra, tās mērķi, līdzekļi, attīstības tendences.
Pēc prāmja Estonia nogrimšanas Vecvērdiņš noskaidroja vienu no bojā gājušajiem dzimšanas datus un sagatavoja viņa horoskopu, viņš ir izpētījis viena otra politiķa liktens līnijas, kas ne par ko labu neliecinot. Klusām viņš ir izstudējis arī visus savus radus. Tēvam es izpētīju, ka viņš tad un tad mirs.
Vecvērdiņš cer pieredzēt 2025. gadu tad būšot briesmīgs gads, Bībelē esot teikts, ka tad nāks pirmais nāves eņģelis, pirmais no tiem septiņiem. Es varētu precīzi atrast to mēnesi un to dienu, bet neviens jau neticēs, teiks ko nu tur ar ķertajiem runāt, zini?
Sev Vecvērdiņš ir noskaidrojis savus pamatuzdevumus un to, cik tomēr liela ir Dieva sargāšana. Viens no pamatuzdevumiem esot novest patiesību līdz tādam līmenim, lai to tiešām varētu saukt par atklājumu, kas noderētu viņa bērniem un nākamajām paaudzēm. Tomēr viss ir tik bīstams un netīrs, ka šo mērķi nav tik viegli panākt. Kā var attīrīt savas dzīves telpu? Lūgšanas! "Mūsu tēvs debesīs. Ir tik daudz gadījumu, kad Dievs man ir iebakstījis. Ir jau visādi pajoliņi redzēti, bet es tev to nopietni saku.
Vecvērdiņam esot gājis kā pa elli, dažādas nelaimes un slimības, bet tas rimies, kad viņš nokristījies. Viņš divus gadus ir studējis Bībeli katru vakaru vienu lapu, katru teikumu tikmēr, kamēr viņš man pieleca. Kā loģisku turpinājumu Bībelei Vecvērdiņš atrada astroloģijas literatūru. Tādas grāmatas viņam stāv čemodānā, pa laikam viņš to atver un pievēršas studijām, lai kaut ko precizētu vai papildinātu savās zināšanās. Īpaši viņam interesē atklāt lielās, pasaulīgās negatīvā spēka struktūras un sistēmas, kas pasaulē iet cauri gadsimtiem, nemitīgi modernizējoties.
Tu esi kristietis un vienlaikus nodarbojies ar astroloģiju. Kristieši stingri noliedz jebkādu astroloģiju. Kur tu saskati saskares punktus?
Visā! Visā! Es taču neiešu sevi mānīt. Beidz, es esmu pārliecināts kristietis.
Bet tu domā, ka tu saproti Bībeli? Saka jau, ka Bībeli tā arī nav izdevies atšifrēt.
Bībele ir kodēta, bet ne par velti tajā ir rakstīts, ka tas, kam ir acis, lai redz, un kam ir ausis, lai dzird. Visa tā gudrība, kas tur ir, viss tas lērums tāpēc jau mācītāji ir vajadzīgi, kas to nemitīgi atkārtotu, lai cilvēkam nevajadzētu burtot. Pasaules radīšanas aina ir simboliska, lai tev būtu vismaz kaut kāda apjausma par to. Katram ceļš pie Dieva ir savs, un tas var būt citiem galīgi ne pa prātam. Bībelē ir teikts, ka Dievs ir apsējis šo zemi ar dažādu sēklu un izaugs dažādi augļi. Bībelē ir arī teikts, ka uzausīs gaisma vienlaikus no visām debess pusēm un būs drausmīgs troksnis. Un visi būs tā noslēpušies, vai ne, ka mēģinās ielīst zemē. Un es domāju, ka tas arī notiks. Mēs esam savā ikdienišķajā pusē līdz ausīm un to neredzam.
Vecvērdiņš sarunu beidza strauji, piebilstot, ka viņam sāk parādīties nepatīkamas sajūtas. Viņš piekārtoja savu ausaini viņš nebija to noņēmis visu sarunas laiku, un aizgāja pāri laukam uz savu īpašumu ar cietokšņa pazīmēm, kā viņš teica.
Varētu te izlikt kādu akcentu, piebilstot, ka vīrs ir gan dīvainis un vajadzētu pret tādiem cilvēkiem izturēties ar izpratni. Bet nav jau nekāda pamata apšaubīt viņa uzskatus, aizrautību, secinājumus un no tā izrietošo dzīves stilu. Varbūt viņš vienkārši redz, dzird un jūt nesalīdzināmi vairāk kā jebkurš sajūtu standartos iestigušais. Varbūt te ir vēl viens cilvēks, kas redz realitāti citādi laikā, kas ir tieksme realitāti zinātniski vienkāršot. Borhesam bija stāsts par cilvēku, kuram ir bezgala niansēta un dzīva atmiņa viņš pat nespēj aizmirst mākoņu konfigurācijas, kādas redzējis pirms dienas. Un kur gan ir pierādīts, ka nav cilvēku, kas realitāti dzird, redz un jūt daudz niansētāk, smalkāk nekā citi, kā tie, kas iestiguši sajūtu standartos. Un, ja kāds nejūt, ka gar viņa mājas pakšiem lodā nelabais, tas nenozīmē, ka nelabais patiešām nelodā. Un, ja kāds nejūt visapkārt esošās garīgās, intelektuālās, ķīmiskās indes un drazas, tas nenozīmē, ka to visapkārt nav. Tas drīzāk var nozīmēt to, ka cilvēks ir jau organiski šajās drazās un indēs izšķīdis. Var gadīties, ka Vecvērdiņš domā un dzīvo pareizi.
Pateicība par atbalstu
Latvijas Kultūrkapitāla fondam
un tūrisma firmai Impro ceļojumi.