Uz Prāgu!

Lielais hokejs atkal ir klāt! Sarkanbaltsarkanie karogi, krekli, šalles, galvassegas, īpašā atribūtika un instrumenti atkal jāliek lietā. Tā kā Prāga ir viena no skaistākajām Eiropas pilsētām, turklāt salīdzinoši nedārga un nosacīti tuvu, Latvijas hokeja fanu desants solās atkal būt prāvs. Prognozētāji lēš, ka Prāgā aprīļa beigās vajadzētu sabraukt ne mazāk kā piectūkstoš faniem no Latvijas.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz mūs gaida nopietnāki pārbaudījumi, jo jau priekšsacīkšu laikā pārbļaut pašus čehus nebūs viegli. Skaidrs, ka ar nopietnu atbalstītāju skaitu tāpat var rēķināties vācieši, kuri arī ir mūsu grupā, un slovāki. Vēl vieni čehu kaimiņi – stīvie austrieši, cik atminos no olimpiskā atlases turnīra Klāgenfurtē, nav nopietni ņemami. Tik, cik neliels fanu klubiņš. Krievi, ukraiņi, kur nu vēl šveicieši un skandināvi, mūsu faniem nav konkurenti. Ja nu vienīgi somi... alus dzeršanā. Vienalga mēs esam un būsim tie labākie – piekritīsiet taču? Vai nav jocīga tā izlozes padarīšana – tos pašus čehus un vāciešus pretiniekos redzēsim Eiropas čempionātā futbolā šovasar Portugālē! Tāda nemainīga alus grupa. Varētu vienīgi samainīt vietām Nīderlandi ar Kazahstānu – hokeju spēlēt pret holandiešiem, bet futbolu pret kazahiem...
Lai nu kā, jāsāk iesildīties!

Jaunā arēna un sāpīgais biļešu jautājums

Pieci tūkstoši prognozējamo Latvijas hokeja fanu Prāgā – tas nemaz nav sevišķi daudz. Sanktpēterburga un Ķelne redzējušas vairāk! Kāpēc mūsu nebūs rekordskaits? Izrādās – biļešu problēma. Visprātīgāk darījuši tie, kuri jau laikus parūpējušies par savu nokļūšanu Prāgā, tālredzīgi saistoties ar kādu tūrisma firmu, kura nepieviļ, bet galvenais – par biļetēm uz spēlēm. Atšķirībā no iepriekšējiem čempionātiem, šoreiz mēs uzreiz 24. aprīlī 16.15 tiekamies ar mājiniekiem čehiem, tā ir čempionāta atklāšanas spēle un uz šo maču visas biļetes izpirktas jau sen, sen, turklāt labākās vietas rezervētas VIP un tamlīdzīgi, kā rezultātā šīs vietas nav pieejamas arī uz citiem mačiem (jo biļetes, raugi, tika pārdotas tikai paketēs). Runājot par nākamo Latvijas izlases spēli (ar Vāciju 26. aprīlī, un uz to biļetes tāpat ir izpirktas), tas var izradīties pozitīvs moments. Iespējams, vietējie, kuri arī bijuši spiesti pirkt biļetes ne tikai uz Čehijas – Kazahstānas maču, bet uz abām dienas spēlēm kopā, labprāt aizsūtīs savus bērnus (jo pašiem 16.15, kad sākas Latvija – Vācijas spēle, vēl jāstrādā) pārdot liekās biļetītes uz pirmo maču. Citādi ir ar Latvijas spēli pret Kazahstānu 27. aprīlī 20.15 – šajā dienā pirmajā spēlē cīnās D grupas komandas Austrija un Šveice, tādējādi šeit biļetēm vajadzētu būt pieejamām. Mūsu apakšgrupas pēdējā spēle starp mājiniekiem un vāciešiem notiks 28. aprīlī. Sīkāku informāciju par spēļu grafiku un čempionāta norisi varat iegūt tā oficiālajā mājas lapā www.mshokej2004.cz .
Biļešu pamatcena 1. kategorijas vietām vienas dienas abām spēlēm ir aptuveni Ls 18. Taisnības labad jāpiebilst, ka šai kategorijai atbilst aptuveni 80 % vietu, vēl 15 % halles pašās augšējās rindās ir 2. kategorija, savukārt 3. kategorijas vietas ir ar ierobežotu redzamību. Vietas kategorija uz biļetes nav norādīta, tādējādi 1. kategoriju varēsiet atpazīt tikai pēc cenas – 440 Kčs. Zemāka cena norādīs uz zemāku kategoriju. Lai nu veicas kaulējoties, ja tāda iespēja radīsies! Čehi ir visai sīksta nācija, bet mēs taču esam redzējuši somus, zviedrus, krievus, vāciešus, norvēģus… vai ne?
Vēl viens iemesls, kādēļ radušās problēmas ar biļetēm, bijusi halles būvniecība. Sākotnēji plānoto 17 – 18 000 skatītāju vietu jaunajā Sazka arēnā tomēr nav. Reāli ir aptuveni 14 500, jo halles projektā pieļauts daudz nepilnību, piemēram, krēslu vai vienam skatītājam paredzētās vietas nepieciešamais platums celtniecības laikā izrādījies lielāks, Ugunsdzēsēju pārvalde pieprasījusi vēl divas papildu izejas un tādā garā. 
Jaunuzceltā multifunkcionālā halle (informācija internetā: www.sazkaarena.cz) atrodas Prāgas ziemeļaustrumu daļā – Visočanos. Čehi plāno nākotnē to noslogot ar visdažādākajām sporta sacensībām, sākot ar basketbolu un boksu, un beidzot ar vieglatlētiku, kā arī izmantot to koncertiem un lielām izstādēm, ieskaitot automobiļu šovus. Ap halli tikšot radīta vērienīga izklaides, kongresu, izstāžu, sarīkojumu zona ar nosaukumu Zaļā sala. Aizbraukt uz to var ar metro (dzeltenā B līnija) līdz pieturai Českomoravska. Ak šī nabaga pārslogotā līnija!
Ja sāpīgais biļešu jautājums jūs neskar (jums tās ir) vai arī paļaujaties uz labvēlīgu likteni, citi iespējamie sarežģījumi ir nieks.

Naktsmītne nav problēma

Prāga ir tūristu iecienīta pilsēta un naktsmītņu tajā ir ka biezs. Atrast vietu augstāka komforta līmeņa viesnīcā nevajadzētu būt nekādām problēmām. Jauniešu viesnīcas, pansijas, divzvaigžnu līmeņa viesnīcas gan uz čempionāta laiku varētu būt aizņemtas. Taču vēl paliek Prāgas apkārtnes kempingi, vietas, kas īpaši norādītas fanu telšu celšanai. Un tiem, kas braukuši ar savu transportu, - galu galā var taču atrast kādu klusāku vietiņu ārpus pilsētas un dusēt auto. Mīnuss gan vēl tāds, ka čehiem ir garšīgs alus, bet pieļaujamā alkohola promiļu norma asinīs – 0. Diemžēl vai varbūt par laimi.
Aptuvenās viesnīcu cenas Prāgā (protams, ne pašā centrā, taču satiksme šajā pilsētā ir ērta, labi sakārtota un precīza): **viesnīca – no Ls 16; ***viesnīca – no Ls 22 par nakti vienai personai.
Par mūsu hokejistu izredzēm, protams, nerunāsim vai arī darīsim to pēc 27. aprīļa spēles ar Kazahstānu, kad izredžu aprises būs kļuvušas konkrētākas. Starp citu, pats arēnas nosaukums Sazka ir čehu lielākās loteriju kompānijas nosaukums. Pazīstot mūsu hokeja izlasi… jebkura spēle ir īsta loterija. Varam lieliski cīnīties ar stiprākajiem (teiksim, pēkšņi uzveikt mājiniekus, hm), un stulbi pazaudēt it kā vājākiem (Dievs vien zina, ko var gaidīt no Kazahstānas). Atliek cerēt, ka šajā Sazkas loterijā mums paveiksies. Tomēr jebkurā gadījumā – vai iekļūstam astotdaļfinālā vai esam spiesti cīnīties par palikšanu A grupā (tfu, tfu, tfu), šīs cīņas notiks tai pašā Prāgā un doties ekskursijā uz Ostravu, kur notiek B un C apakšgrupu spēles, nebūs nepieciešamības. Tā ka, beidzoties grupu turnīram, ja tik vēl ir uzrāviens, var pakavēties Prāgā ilgāk. Taču par naktsmītnēm atkal jāparūpējas uzreiz un visticamāk – pašiem uz vietas. 1. maija svētkus, kad ir brīvdiena arī Vācijā, daudzi vācieši ik gadus izmanto, lai dotos atpūsties un iedzert alu uz lēto Čehiju, un nav šaubu, ka tā notiks arī šogad, pat aizmirstot par hokeja čempionātu. Šajā laikā viesnīcu cenas mudīgi palecas, jo pieprasījums ir liels un brīvas vietas sameklēt ievērojami grūtāk.

Savdabīgās naudas maiņas tradīcijas

Latus Prāgā un vispār Čehijā jūs nevarēsiet samainīt, tādēļ jāņem līdzi citas konvertējamās valūtas, vislabāk – dolāri vai eiro. Un jāmeklē vieta, kur par darījumu netiek iekasēta komisijas maksa, par ko parasti vēstī pamanāma reklāma Commission – 0%! Prāgas Vecpilsētā šādu vietu nav daudz, taču – ir. Tāpat labi naudas maiņas kantori, varbūt pat vislabākie, atrodami Karlšteinā, ja sadomājat uz turieni doties. Nedaudz čehu kronu var iegādāties jau turpceļā uz Čehijas-Polijas robežas. Kurss tur nav nemaz tik slikts, čehi pieprasa maksu par darījumu, poļi taisa divkāršu maiņu, tomēr kopumā tas ir izdevīgāk. Uzreiz arī jāpērk lielceļa nodoklis (uzlīme) autotransportam, taču par to var maksāt arī eiro vai poļu zlotos. Tomēr zināms vietējās naudas daudzums rada komfortablu sirdsmieru pirmajā vakarā.
Ja neizdodas atrast maiņas punktu ar daudzmaz izdevīgiem noteikumiem, bet naudu vajag, atcerieties, ka valūtas maiņas punktos vairumā gadījumu jūs varat pat kaulēties! Ne jau par kursu – tas bieži izskatās izdevīgs, bet par komisijas maksu, kas parasti tiek norādīta kaut kur apakšpusītē neciliem burtiņiem un var svārstīties no stabilām 20 kronām par darījumu līdz pat 3 % no tā summas. Lats ir līdzvērtīgs aptuveni 50 kronām, eiro – 33, dolārs 27. Banku automātos var izņemt naudu čehu kronās no sava konta Latvijā. Kad nauda rokā, jāsāk domāt, kur to tērēt. Jūs taču braucat izklaidēties un atbalstīt Latvijas hokeja izlasi! Iepirkties atbrauksiet citreiz. 

Čehijas vēstures annāles

Salīdzinot ar Kārlstādi vai Turku, romantiskā Prāga ar burvīgo arhitektūru, vairākiem vecpilsētas laukumiem, Kārļa tiltu un dažnedažādiem citiem smukumiem ir lielisks fons pasaules čempionātam. Un pastaigājoties pa Zelta Prāgu, Eiropas sirdi, nenāks par skādi kaut ko par šo zemi zināt. Daudzi čehi, pretēji tam, ko iedomājamies mēs, sevišķi daudz par Latviju nezina. Lai parādītu, ka esam izglītotāki, te būs īss ekskurss Čehijas vēstures galvenajos pagriezienu punktos.
Un tā – slāvu ciltis sentēva Čeha vadībā tagadējā Čehijas teritorijā ienākušas ap 6. gadsimtu. Ap 800. gadu sāka veidoties slāvu Bohēmijas valsts pirmo Pršemisloviču vadībā. Pēc tam, kad 830. gadā Austrumfranku impērijas imperators Kārlis I Lielais sakāva avārus, izveidojās Lielmorāvijas impērija, kurā ietilpa tagadējā Slovākija, Čehija, Morāvija, daļa Polijas, Vācijas, Austrijas, Ungārijas. Rietumos šī valsts robežojās ar Austrumfranku impēriju. Nemitīgos uzbrukuma draudos morāviešu kņazs Rostislavs meklēja atbalstu Bizantijā, līdz viņa pūliņi vainagojās ar līguma noslēgšanu. Tas veicināja Bizantijas kultūras iespiešanos un lika pamatu slāvu rakstībai. 985.g. daļa čehu kņazistu atdalījās no Lielmorāvijas, apvienībā ar ungāriem sagrāva to. Rezultātā Slovākija nonāca ungāru pakļautībā, un zem ungāru tupeles pavadīja gandrīz tūkstoš gadu...
Bet čehi pārņēma no Lielmorāvijas impērijas kristīgo ticību, tā nedodami iemeslu krusta kariem savā zemē, un ar laiku vairāk pārņēma latīņu kultūru – valstī iespiedās rietumu civilizācija. Ar veiksmīgu diplomātiju Pršemisloviči pakļāva citas kņazistes un prata noturēt neatkarību. Valsts juridisko statusu 1212. gadā nostiprināja Pršemisls Otakars I ar Sicīlijas Zelta bullu, kurā tika arī noteikts, ka karaļa tituls ir mantojams. Pamazām valsts varenība un bagātība auga, notika strauja zemju apguve un pilsētbūvniecība (Prāga sasniedza tagadējos izmērus jau 1235.g.).
14. gadsimtā troni pārņēma Luksemburgu dzimta, tās varenākais pārstāvis bija Kārlis IV (1316.-1378.g.) – veikls un viltīgs monarhs. Būdams rados ar Francijas karaļnamu un draudzīgās attiecībās ar Romas pāvestu, viņš paplašināja savas zemes ar visiem tā laika diplomātijas līdzekļiem: zemes retāk iekaroja, biežāk pirka, ņēma pūrā (Kārlim IV bija četras sievas). Viņš kļuva par vācu zemju imperatoru, 1346. gadā ieguva Romas karaļa titulu, bet 1355. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas valdnieku. Tā kā viņa dzīslās ritēja arī čehu asinis (no mātes puses), nav brīnums, ka jaunais imperators par galvaspilsētu un lielāko kultūras centru Eiropā padarīja Prāgu, lielā mērā piešķirot pilsētai tos vaibstus, kuri vilina visas pasaules tūristus arī šodien.
Pēc šī augstā uzplaukuma valstī pamazām sākās saimnieciska stagnācija, politiskas un reliģiskas nesaskaņas, bet pēc čehu nacionālās atbrīvošanās kustības ideologa Jana Husa sadedzināšanas sārtā, ko ar vācu garīdznieku pūlēm viņam sarūpēja Romas baznīca, arī bruņoti nemieri – husītu kari. Kad 15. gs. beigās Čehiju un Austroungāriju sāka apdraudēt turku karapūļi, šīs zemes apvienojās ar Poliju, un troni ieguva Jageloņu dinastija, bet 1526. gadā par čehu un ungāru valdnieku kļuva austriešu hercogs Ferdinands, kurš lika pamatus Hābsburgu impērijai. Tālāko gadsimtu vēsture jau Hābsburgu rokās. Karaļa rezidence bija Vīnē, Prāga kļuva par provinces pilsētu, taču savu spožumu nezaudēja, gluži otrādi, – šajā laikā celtas daudzas lieliskas baroka ēkas, viesojušies izcili mūziķi, piemēram, Bēthovens un Mocarts, kurš tieši šajā pilsētā uzrakstīja savu Donu Žuanu, ar ko atguva kopš bēnības pasūbējušo ģēnija slavu.
Pēc I Pasaules kara un Austroungārijas impērijas sabrukuma 1918. gadā tika radīta Čehoslovākijas valsts, būtībā – visai mākslīgs veidojums. Tās pirmajam prezidentam Tomāšam Masarīkam nebija viegli apvienot ekonomiski attīstīto Čehiju un atpalikušo Austroungārijas provinci Slovākiju. No otras puses – varam iedomāties, cik ļoti čehu lecīgums vairāk nekā 70 nākamo gadu kopdzīves laikā slovākiem piegriezies, un cik patiesus svētkus slovāki sagādāja savai tautai, pirms diviem gadiem pasaules hokeja čempionātā sasitot Čehijas izlasi. Par atsevišķām neatkarīgām valstīm Čehija un Slovākija gluži mierīgā ceļā tapa 1993. gada 1. janvārī, čehiem iegūstot aptuveni divas trešdaļas teritorijas un iedzīvotāju, kā arī vairumu ienesīgāko rūpniecības uzņēmumu. Divu prezidentūru laikā viens no populārākajiem pasaules politiķiem, bijušais rakstnieks, disidents un politieslodzītais – Vāclavs Havels padarījis Čehiju par plaukstošu, rietumnieciski orientētu zemi.

Prāgas krogi un alus

Šī izglītība lai paliek kā sarunu temats pie alus kausa, jo pat sunim skaidrs, ka iecienītākais fanu kultūrobjekts Prāgā būs šīs pilsētas neskaitāmie krogi. Pieņemu, ka ārpus hokeja spēļu laika grūti būs atrast krogu, kurā nebūtu neviena latvieša. Latvijas vēstniecība Prāgā tālab nāca klajā ar priekšlikumu tūrisma firmām aizrunāt kādus palielākus krogus (viena pati IMPRO uz čempionātu ved 17 autobusus ar faniem…), kuros latviešu hokeja līdzjutēji varētu līksmot vienoti. Tomēr Prāgas krodzinieki neesot izrādījušies atsaucīgi šai idejai, jo tic, ka viesu tāpat netrūks un baidās tādējādi pazaudēt savus pastāvīgos klientus. Viņus var saprast…
Kuru krogu tad izvēlēties? Da jebkuru! Centrā tie būs dārgāki, jo tālāk no centra, jo lētāki. Alus kausa cenas – 15 līdz 50 kronas. Kas attiecas uz slaveno Šveika krogu (tādi gan ir vairāki, krietnā kareivja tēls tiek ekspluatēts uz nebēdu, tomēr īstais skaitās U Kaliha (Pie kausa, kā atceraties) Na Bojišti ielā), dotieties turp tikai tad, ja nespējat iztikt bez šāda ķeksīša savā biogrāfijā. Īsts tūristu ķertūzis, nebūt ne labākā un patīkamai līksmošanai piemērotākā vieta. Tad jau prātīgāka izvēle ir ne mazāk slavenais U Fleku Kremencova ielā, kur alu savam patēriņam brūvējot jau piecus gadsimtus. Alus tur nudien ir interesants, virtuve laba, cenas pieņemamas, vietas daudz, lustīgi čehu puiši uzspēlē mūziku. Jau ierodoties krogā, jums uzreiz piedāvās nosvīdušu glāzīti aukstas beherovkas (tāds stiprs zāļu uzlējums) – tā teikt, oderītei. Neceriet, ka tā ir vienkārši mīļa sagaidīšana. Vismaz kādas 60 kronas šis piņģerots maksā, un rēķinā neviens to neaizmirsīs iekļaut.
Jā, par rēķiniem. Parasti jebkurā alus krogā uz galda atrodas papīra strēmelīte, kurā tiek atzīmēts jūsu izdzerto dzērienu skaits. Katrs kauss izpelnās nevērīgu strīpiņu, ja gaišajam un tumšajam alum ir atšķirīga cena, tas var būt krustiņš, beherovka tiks atzīmēta ar B, sļivovica (čehu plūmju brendijs) ar S un tādā garā. Ja viens kausiņš jūsu slāpes nespēj remdēt, ieteicams strīpiņu skaitam sekot līdzi. 
Pēdējos gados čehu viesmīļi kļuvuši arvien paviršāki un aizmāršīgāki – mēdz pieskaitīt rēķinā arī kādu lieku ēdienu, nejauši piemirst izdot kādu apaļāku naudaszīmi vai ir pārliecināti, ka jūs iedevāt mazāku nekā iedomājaties. Tāpēc mācieties runāt čehiski, jo strīdīgos gadījumos viņi citas valodas aizmirst vispār! Centra krogos ēdienkartē vēl atradīsiet kādu svešvalodu, visbiežāk – vācu, bet vienkāršākās un nomaļākās ieskrietuvēs bez čehu mēles neiztikt.
Kaut arī slavenākie aliņi ir Pilsner un Budweiser, nav ne vainas arī Staropramen, Velkepopovicke Kozel (ko draugi noteikti uzdāvās Latvijas hokeja jaunajam labdarim Viesturam Koziolam) un citām markām. Lieliskais Pilsner Urquell, kas ir viena no iecienītākajām alus šķirnēm un devusi vārdu visiem gaišajiem pilsner tipa aliņiem, tiek brūvēts Pilzenē (ap 100 km no Prāgas), slavenais Budweiser – Česke Budejovicē (ap 160 km no Prāgas). Bet turpat Prāgā tecina un pilda Staropramen alu, kas tāpat iekarojis daudzu zemju tirgu, Latviju ieskaitot. Ja vēlaties apmeklēt rūpnīcu, vēlams trāpīties iepriekš pieteiktā grupā. Tiksiet izvadāti labi organizētā ekskursijā pa visu rūpnīcu, izņemot pildīšanas zāles (jo jābūt taču drošībai, ko tajās pudelēs iepilda) un, ja no visapkārt virmojošās smaržas vēl nebūs iestājies zināms ziedoņa reibums, beigās ielies arī alu. Mazo kausiņu. Pagaršot. Šāda ekskursija maksā 100 kronu katram.
Kā jau pasaulē alu visvairāk dzerošākā nācija, čehi to lieto daudz un bieži. Ja vēl brokastīs atturas, tad alus kauss pie pusdienu ķiploku zupas (česnečka) pilnīgi piedien arī smalkām dāmām un ir ļoti izplatīta parādība. Zupas ir labas, ēdieni krogos sātīgi un pārstāv vai visu Viduseiropas virtuves spektru, sākot ar dažādām vācu desām un ungāru gulašu (tiesa, ne tik asu) un beidzot ar austriešu štrūdelēm. Kā vienīgais īpaši čehiskais ēdiens, precīzāk – piedeva, būtu atzīmējami knēdeļi (knedliky), tomēr latvieši lielākoties par to sajūsmu neizrāda. Nu, iedomājieties tādu baltmaizes mīkstumu bez garoziņas, sagrieztu šķēlēs, kas jāviļā, teiksim, gulaša mērcē. Tad jau ierastie kartupeļi (brambory) ar krietnu riekšavu ķimeņu klāt ir labāki. 

Ko var redzēt bez alus

Dažs labs, kamēr nav salāpījies – neko, tādēļ labāk nepārspīlēt ar pēcspēles svinībām vai rūgtuma aizskalošanu… Ja Prāgā paliekat tikai uz apakšgrupas spēlēm, jūsu rīcībā būs viena pilna brīvdiena – svētdiena, 25. aprīlis, kā arī rīti un vakari pēc spēlēm. Ko iesākt vakaros – daļēji jau ieskicēts. Tomēr, ja krodziņi pat Prāgā nav jūsu stihija, varat uzreiz pēc pirmās spēles 24. aprīlī steigties uz Nacionālo teātri vai Valsts operu. Abās 19.00 sākas opera – attiecīgi Dvoržāka Kate un velns un Verdi Traviata. Patiesībā kultūras metropolē Prāgā muzikāli pasākumi notiek gandrīz nemitīgi. Katru dienu lielākajās baznīcās notiek kamerkoncerti, parasti tie sākas 16.30 un 19.00. Pilsētā ir milzum daudz lielāku un mazāku teātru, tostarp tādi, kur lieliski var iztikt bez valodu zināšanām – Ēnu teātris, Marionešu teātris. Kādu reizīti jāiekārtojas tā, lai Vecpilsētas laukumā atrastos apaļā stundā (taču ne naktī) – tad varēsiet novērtēt slavenā astronomiskā Rātsnama pulksteņa zvanīšanu, kas, kā varbūt atcerēsimies no filmas Agrā rūsa, arī ir neliela izrāde. Populārās Muzikālās strūklakas (Križikova Fontana, www.krizikovafontana.cz), kaut arī šovs tajās notiek katru vakaru trīs reizes, baidos, nespēs uzņemt gribētāju pūļus, tādēļ ieteicams arī tās atlikt uz citu laiku, kad mazāk čempionāta pievilināto tālāku valstu tūristu (un vispār, Barselonā ar pilsētas tēvu gādību šāds šovs ir bez rindām un par velti!). Un kur tad vēl romantisks brauciens ar kuģīti pa Prāgas mugurkaulu – Vltavas upi, deju zāles un diskotēkas...
Kādā no spēļu dienu rītiem noteikti jāapmeklē Prāgas kremļa komplekss Hradčanos, panorāmas laukumi pie tā iespaidīgā Sv. Vita katedrāle, mazītiņā Zelta ieliņa, čehu baroka pērle Loretas baznīca – vai nu visu uzskaitīsi. Zelta Prāgā patiešām ir daudz ko redzēt.
Lai vajadzīgās vietas un citu informāciju varētu atrast, ļoti noderīga lieta ir arī ceļvedis Prague In Your Pocket, ko var iegādāties preses kioskos un pilsētas informācijas centros par pāris latiem (100 CZK). Labs palīgs būs arī informācijas lapas www.praha.cz un www.visitprague.cz, kā arī tūrisma firmas Avanti mājas lapa www.avanti-cta.cz, kurā atradīsit visu nepieciešamo ceļojuma plānošanai arī ārpus Prāgas. 
Piebildīšu vien, ka vienas dienas laikā iespējams aizbraukt, teiksim, uz otro skaistāko Čehijas pilsētu Česky Krumlov, vai uz Bohēmijas Šveici ar visu pakāpelēšanu kalnos, vai veikt lielisku kūrortu loku – Karlovi Vari, Marianske Lazne, Pilzene (ap 300 km, kas gan ir drusciņ padaudz – bez steigas un atpūšoties var veikt 200 km). Turpceļā vai atpakaļceļā varat iegriezties Prahovas klinšu dabas rezervātā Česky raj, kur starp ērtām pastaigu takām gaida īpatnēji smilšakmens stabi, akmens bluķi, alas vai, sevišķi, ja jums ir ūdenspriekus mīloši bērni, - ūdensatrakciju parkā Babylon Liberecas pilsētā. Tas ir lielākais un modernākais čehu atpūtas komplekss ar baseiniem, slīdkalniņiem, burbuļvannām, zemūdens masāžu, saunu un pat iepirkšanās centru ( www.centrumbabylon.cz ).

Vēl šis tas noderīgs

Tie, kuriem ir pieejams internets, apmeklējiet arī Latvijas vēstniecības Čehijā mājas lapu! Tajā atrodama noderīga informācija faniem, kas dosies uz Lielo hokeju Prāgā – http://www.prague.am.gov.lv Vēstniecība šādu informāciju sagatavojusi arī bukletiņa formā, tiesa, šo bukletiņu var dabūt vienīgi pašā Latvijas vēstniecībā Prāgā, kā arī tajās organizācijās, kas, rūpējoties par faniem (vai saviem klientiem) to ir pasūtījušas. Iespējams to arī vienkārši izdrukāt - http://www.prague.am.gov.lv/files/files/buklets.pdf Sameklējiet, noderēs! Bukleta saturu nepārstāstīšu (tur ir pat īsa nepieciešamāko frāžu vārdnīca!), tomēr der vēlreiz atgādināt par pārvietošanās noteikumiem Čehijā – ka nedrīkst sēsties pie auto stūres pat pēc viena aliņa, ka sodi ir bargi, turklāt mašīnu pie arēnas visticamāk tāpat nebūs kur novietot. Tāpēc brauciet vien ar sabiedrisko transportu!
Ja grasāties braukāt daudz, visizdevīgākā būs nedēļas biļete par piecīti (250 CZK) braukšanai visos sabiedriskā transporta līdzekļos – tramvajs, metro, autobuss, kā arī funikulieris uz Prāgas Eifeli (jā, jā, Prāgā ir arī tāds, tiesa, mazāks izmēros, ne tik populārs, tomēr apmeklēšanas vērts!). Ja brauksiet tikai uz spēlēm un atpakaļ, ekonomiskāka šķiet stundas brauciena biļete par 12 CZK – tāpat visos transporta līdzekļos. Par zaķi labāk nebraukt – čempionāta laikā būs īpaši biežas biļešu pārbaudīšanas kampaņas. Starp citu, Prāgā kursē arī nakts tramvaji, kuru atiešanas laiki un maršruts atrodami pieturvietās, apzīmēti ar nakts simboliņu. Ticu, ka arī tajos netrūks Latvijas fanu. Takši ir Rīgas cenās, ja jūs zināt, kurp braukt un neļaujaties pilsētas apskates ekskursijām vai atsevišķu kvartālu izpētei no dažādiem skatpunktiem.
Ļoti nopietns brīdinājums: sargieties no kabatzagļiem, it īpaši Vecpilsētā, Kārļa tilta rajonā, sabiedriskajā transportā un pat krogos! Prāgā viņi čum un mudž, un ir ārkārtīgi labi sava aroda meistari! Neglabājiet naudu un dokumentus vienuviet, izmantojiet savas viesnīcas seifu vai slēpiet savas bagātības vismaz aiz ņiebura.
Un visbeidzot: čempionāta laikā Prāgā strādās arī Latvijas policisti, kurus ārkārtas situācijā (Latvijas uzvara pār Čehiju policijas izpratnē netiks šādi vērtēta, ja vien neatstās neparedzētas pēdas abu komandu līdzjutēju apziņā!) varēs sazvanīt pa tālruni + (420) 603 519 993. Novēlu, lai mums nebūtu vajadzības izmantot šo iespēju meklēt policistu palīdzību, un – saglabāsim veselību un balsi! Heijā, heijā, Latvija! Pierādīt, ka Latvijas fani tomēr ir labākie, nebūs viegli, bet mēs to izdarīsim, vai ne?

Raitis Strautiņš
Mājas viesis,
2004. gada 23. aprīlis