Tuvojoties vasaras atvaļinājumu laikam, Čehijas Ekonomikas ministrijas tūrisma organizācija Czech Tourism iepazīstināja rīdziniekus ar plašajām atpūtas iespējām šajā Centrāleiropas valstī, kas lepojas ar kalniem, greznām pilīm, simtgadīgiem kūrortiem un Zelta Prāgu, uz kurieni pavisam drīz vedīs arī latviešu hokeja līdzjutēju ceļi.
Čehijas Republikas (79 000 km2) neapšaubāmi lielākais trumpis ir izdevīgā atrašanās pašā Eiropas sirdī, daudzveidīgā daba un kultūras bagātības, kas koncentrējušās tik nelielā teritorijā. Vienīgais, ar ko nevar lepoties čehi, ir jūra. Bet tās trūkumu kompensē kalni. Augstākā virsotne Sņežka gan atrodas tikai 1602 metrus virs jūras līmeņa, taču no tās paveras neaizmirstami skati uz mežu bārkstīm ieskautajiem laukiem un upju ielejām, kas tā vien aicina doties pārgājienos ar mugursomu plecos. Paši čehi apgalvo, ka, savienojot visus kājnieku tūrisma maršrutus vienā, izveidotos taka apkārt zemeslodei. Savukārt zemākais punkts meklējams vietā, kur Elbas upe šķērso Vācijas robežu. Par ievērības cienīgāko savā zemē vispirms viņi atzīst hokeja un futbola izlašu panākumus, tikai pēc tam minot Prāgu, komponistu B. Smetanas, A. Dvoržāka un L. Janāčeka klasisko mūziku, stikla izstrādājumus, alus darīšanas tradīcijas un greznās pilis, celtas visdažādākajos stilos no romānikas līdz pat postmodernismam.
Čehijā šobrīd dzīvo aptuveni 10,2 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 95 procenti ir čehi. Pēc 1993. gada 1. janvāra, kad no apvienotās valsts atdalījās Slovākija, te palikuši arī ap 2 procenti slovāku un nedaudz poļu. Par pastāvīgu vai pagaidu mājvietu Čehiju labklājības līmeņa un stabilās dzīves dēļ izvēlējušies daudzi ārzemnieki. Ne velti Prāgu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados salīdzināja ar trīsdesmito gadu Parīzi. Kad pāri Austrumeiropai vēlās politisko satricinājumu vilnis, Čehijā varēja justies krietni mierīgāk.
Slavenību iecienītie kūrorti
Čehu kūrorti pasaulē pazīstami jau vairākus simtus gadu, un valsts šobrīd kļuvusi par tādu kā dziednīcu impēriju, kurā ietilpst 36 kūrortpilsētas ar simtos skaitāmiem ārstnieciskajiem avotiem un dūņu atradnēm. Taču vēsturnieki noskaidrojuši, ka dziedinošos ūdeņus tagadējās Čehijas teritorijā cilvēki pazinuši jau pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. Par to liecina Teplices termālajos avotos atrastās seno romiešu un ķeltu monētas. Pēc senas tradīcijas, metot ūdenī zelta un sudraba naudas gabalus, cilvēki pateicās par dziedināšanu. Teplices pazemes ūdeņi ārstē sirds un asinsvadu, kā arī locītavu slimības. Monētu izpēte ļauj apgalvot, ka senatnē te bijusi iecienītākā dziedināšanās vieta visā Centrāleiropā.
Gadsimtiem ritot, Teplices slava palikusi salīdzinoši jaunāku kūrortu ēnā, starp kuriem īpaši izceļas tā sauktais Rietumčehijas trīsstūris: Mariānske Lāzņe, Františkovi Lāzņe un Karlovi Vari. Leģendas vēsta, ka 1358. gadā, medījot Karlovi Varu apkaimē, pirmo karsto avotu atklājis pats Romas imperators un Čehijas karalis Kārlis IV, kurš tam blakus licis uzbūvēt nelielu pili. Tā arī šis avots un vieta ieguvusi Kārļa vārdu. Karlovi Varu kūrorts pasaulē kļuva populārs 18. gadsimta sākumā, piesaistot daudzas slavenības, tajā skaitā rakstniekus, māksliniekus un politiķus. Vācu dzejnieks Gēte bija tik ļoti iemīlējis Karlovi Varus, ka apmeklēja tos trīspadsmit reizes. 1712. gadā šeit sava nevaldāmā dzīves veida radītās kaites dziedēja Krievijas cars Pēteris I, ātri iekarodams vietējo iedzīvotāju simpātijas. Te saviem sacerējumiem iedvesmu smēlies vācu komponists J. S. Bahs. Karlovi Varus apmeklējuši arī abi Eiropas Savienības himnas "Oda priekam" autori Ludvigs van Bēthovens un Fridrihs Šillers, bet turpmākajos gadsimtos krievu rakstnieki Nikolajs Gogolis, Aleksejs Tolstojs un citas ne mazāk svarīgas personas.
UNESCO galerija
Kopš 1992. gada UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā ierakstīti 12 Čehijas vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļi, kas liecina par valsts rūpēm un ieguldījumu pagātnes vērtību saglabāšanā. Viena no pirmajām šajā sarakstā tika ierakstīta Prāgas vecpilsēta. Par tās skaistumu kā dienas, tā nakts stundās pārliecinājušies miljoniem tūristu no visas pasaules. Reizē ar galvaspilsētu par īpaši aizsargājamu tika atzīts arī Česki Krumlovas vēsturiskais centrs, kas neskarts saglabājies piecus gadsimtus, un Telčas pilsētas renesanses stilā veidotais laukums un vēlajā gotikā būvētā pils.
Nepilnus 15 kilometrus uz rietumiem no Česke Budejovices atrodas neliels ciematiņš Holašovice, kurā pašlaik dzīvo tikai 140 cilvēki. 16. gadsimtā šo vietu piemeklējusi postoša mēra epidēmija, un tajā izdzīvojuši tikai divi ciema iedzīvotāji. Te apskatāms vispilnīgākais Bohēmijas lauku barokam raksturīgo ēku komplekss Čehijā, kas dod priekšstatu par tipisku viduslaiku zemnieku ciemata apbūvi.
Par pasaules mēroga ainavu mākslas pieminekli uzskatāms LednicesValtices parks, kurā starp divām pilīm vairāk nekā 180 kvadrātkilometru platībā aplūkojami iespaidīgi dabas un cilvēka roku veidojumi. Te var atrast gan senas drupas un antīku akveduku, gan turku minaretu un monumentālu triumfa arku, kas uzcelta meža vidū pāri kādai nenozīmīgai peļķei. Vislabāk ar to visu iepazīties jāšus vai braucot ar divriteni.
Čehu vēsturē īpašs stāsts ir par Janu Nepomuku, kurš 1729. gadā ticis iecelts svēto kārtā. 1393. gadā pēc karaļa pavēles viņš noslīcināts Vltavā, jo atteicies izpaust karalienes grēksūdzes noslēpumu. Vietā, kurā upe izskalojusi garīdznieka ķermeni, debesīs uzlēkušas piecas zvaigznes. Tautas mutē no paaudzes paaudzē nodotas liecības par Jana svētumu, jo pēc vairākiem gadsimtiem, apraugot pīšļus, no viņa galvaskausa izvēlies kaut kas sārtam auduma gabalam līdzīgs, ko ārsti atzinuši par mācītāja mēli. Celt baznīcu svētajam Janam Nepomukam, Viduseiropas iemīļotākajam garīdzniekam, Zeļena Horā rosinājis cisteriāņu klostera abats. Piecstaru zvaigznes un klusēšanas simbola mēles veidols izmantots dievnama logu un iekštelpu noformējumā. Arī no putna lidojuma skatoties, šai katoļu baznīcai ir zvaigznes forma. Tā kļuvusi par daudzu zemju svētceļnieku galamērķi.
UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā ierakstīts arī viduslaiku Čehijas karaļnama sudraba dārgumu krātuves Kutna Horas vēsturiskais centrs un arhibīskapa pils ar baroka laika dārziem Kromerižā. Pils pagrabi ir vienīgā vieta valstī, kur ražo baznīcas vīnu atbilstoši Vatikāna noteiktajiem standartiem. Savukārt Litomišlas pilī saglabājies klasicisma laikmeta teātris ar attiecīgām 18. gadsimta dekorācijām. Brno pilsētas vērtības papildina pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu avangardiskās arhitektūras paraugs Tugendhatu villa, kurā pirms divpadsmit gadiem tika parakstīts vēsturiskais dokuments par Čehoslovākijas sadalīšanu. Olomoucas centru grezno Svētās Trīsvienības kolonna, kuras iesvētīšanā 1754. gadā piedalījās pati valdniece Marija Terēze. Kolonna bija tik liela, ka to cēla gandrīz 40 gadus un tās pamatnē varēja ievietot zvanu torni. Par visjaunāko pasaules kultūras mantojuma objektu Čehijā 2003. gadā kļuva Svētā Prokopa bazilika un ebreju kvartāls ar kapsētu Trebičā. Tas ir vienīgais ebreju piemineklis ārpus Izraēlas, kas iekļuvis UNESCO sarakstā.
Zigmunds Bekmanis
Latvijas Avīze,
trešdiena, 2004. gada 31. marts