Dānija nav Latvijas tūristu iecienītākā zeme, taču pamazām ceļotāju skatieni arvien biežāk pavēršas arī uz šo Skandināvijas dienvidzemi. Ko tur mums jābūt gataviem ieraudzīt, stāsta "Impro ceļojumi" ceļojumu konsultante INESE KRŪMIŅA, kura gadu Dānijā mācījusies.
Plakanā velomīļu zeme
Ja uz Dāniju lido, tad, tuvojoties Kopenhāgenai, var redzēt, ka tā ir plakana zeme, izraibināta ar sakoptiem laukiem. Sevišķi kontrastējoši tas ir, ja salīdzina ar citu Skandināvijas valsti kalnaino Norvēģiju. Bet arī plakanumam ir savs jaukums vismaz vējam ir kur ieskrieties, lielo lauku plašums un lielas iespējas velomīļiem izbraukāties pa sazaroto veloceliņu tīklu. Reiz bez lielas piepūles divās dienās nobraucu simts kilometrus. Tiesa, galvaspilsētā Kopenhāgenā man ar velosipēdu braukt nepatika, jo tur ir pārāk liela burzma velobraucēju tik daudz, kas esi spiests pielāgoties kopējai plūsmai; apdzīt kādu, sevišķi pa divvirzienu kustības joslu, ir bīstami un skaitās slikts tonis. Ar velosipēdu uz darbu un citās darīšanās dodas arī dāmas svārkos un šā iemesla dēļ viņas nevar pārāk ātri pabraukt. Reizēm pie sarkanā luksofora signāla vienā reizē piestāj līdz pat trīsdesmit riteņbraucēju. Ha, Rīgā ja divi uz velosipēdiem satiekas, bezmaz jau gribas sasveicināties... Starp citu, Kopenhāgena piedāvā arī bezmaksas tūristu velosipēdus, ko līdzīgi kā supermārketa ratiņus, ievietojot ķīlas naudiņu, var pieķēdēt un atķēdēt ap desmit pilsētas vietās - nozīmīgāko kultūrobjektu tuvumā. Dāņiem braukt ar velosipēdiem ir dzīvesveids šādu pārvietošanās līdzekli nekautrējas izmantot arī biznesa cilvēki. Dānim iegādāties automobili ir viena no pēdējām prioritātēm galvenais ir izglītība, darbs un dzīvoklis, bet vēl pirms tam, beidzot vidusskolu, daudzi paņem kādu gadiņu atvaļinājuma, ko velta ceļošanai. To bieži apvieno ar darbu, piemēram, aizbrauc uz Franciju pastrādāt kādā kafejnīcā vai aizklīst pat līdz Āfrikai vai Āzijai. Pēc atgriešanās vēl ir iespējas mācīties tautas augstskolās.
50 karaļi un divas karalienes
Jārēķinās, ka Dānijā nav kalnu
un fjordu, vispār mežonīgu dabas ainavu, ja par tādām neuzskata piejūras
skatus. Visur jūt jūras tuvumu, līdzenumi un mazās upītes rada tādu mierīgu
skaistumu. No dabas objektiem noteikti jāredz Menas salas baltās krīts
klintis netālu no Kopenhāgenas. Tās stalti slejas 128 metrus virs jūras un
nevilšus gribas domāt, ka varbūt nemaz tik plakana Dānija nav. Jo tālāk uz
Skandināvijas ziemeļiem, jo vairāk dabas pieminekļu, toties Dānijā ir
pilns ar kultūrvēsturiskam vietām, galu galā Dānija taču ir Eiropas vecākā
karaliste. Tās sākums meklējams 10. gs., un kopš tā laika Dānijā valdījuši
50 karaļi un divas karalienes. Diezgan grūti vēstures stundā dāņu skolēniem
tos visus nosaukt. Tiesa, uzdevumu atvieglo fakts, ka abas valdošās karalienes
bija Margrētes (arī pašreizējā), bet kopš 1513. gada visi karaļi bija vai
nu Frederiki, vai Kristiani, jāatceras tikai cipariņš pēc vārda...
Mazajā Dānijā ir daudz vikingu nocietinājumu, piļu un muižu. Noteikti būtu
aplūkojama Kronborgas pils Helsingērā, ko biežāk pazīst kā Hamleta pili,
jo tieši tajā Šekspīrs iztēlojies dzīvojam šo dāņu princi. Tā redzama
lepni slejamies jūras krastā pašā Ēresuna jūras šauruma visšaurākajā
vietā. Nav nekāds brīnums, ka lepnās pils galvenā funkcija savā laikā
bija izmitināt virkni muitas ierēdņu un darbinieku, kas čakli iekasēja
nodokļus šajā tik trauksmainajā kuģu ceļā. Ēresuns tāds ir vēl šodien
simtiem kuģu katru dienu no Baltijas jūras dodas Ziemeļu jūras plašumos,
bet nokļūt ar prāmi Zviedrijā var biežāk nekā aizbraukt no Rīgas līdz
Slokai. Zviedriem tas ir īpaši pa prātam. Par to liecina arī lielais
daudzums alkohola veikalu Helsingēras ostā. Atšķirībā no Zviedrijas Dānijā
nav valsts monopols stipro dzērienu pārdošanai. Tiesa, skaisto braucienu ar
prāmi ātri izkonkurē ne mazāk skaists brauciens pār gandrīz 16 kilometru
garo tiltu un tuneļu sistēmu, kas savieno Zviedriju un Dāniju nedaudz uz
dienvidiem no Kopenhāgenas.
Galvaspilsētas raibumos
Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena ir kā paradīze tūristiem te ir ko darīt gan lieliem, gan maziem, gan ar plānāku, gan biezāku maciņu. Noteikti jāredz skulptūra Mazā Nāriņa, kas jau ilgi ir galvaspilsētas simbols, jāredz karaļa Kristiana IV vasaras rezidence Rosenborgas pils, karaliskās ģimenes mājvieta Amalienborgas pils un karalienes pieņemamās telpas Kristiansborgas pilī. Tagad, kad pie mums tik aktuāls un sāpīgs ir jautājums par nacionālās bibliotēkas celtniecību, vērts aplūkot Dānijas Nacionālo bibliotēku Melnais Dimants, kura lieliski izskatās senajā pilsētas apbūvē. Kad kājas piekusušas un staigāt vairs negribas, noder izbrauciens pa kanāliem un jūras šaurumu. Ja spēka vēl gana, Kopenhāgena piedāvā plašu muzeju klāstu ikvienai gaumei, bet vakars noteikti būtu jābeidz ar Tivoli parka apmeklējumu, kur mazie var iztrakoties dažādās atrakcijās, bet lielie malkot kafiju un klausīties kādu koncertu. Labi te trāpīt tieši trešdienu un sestdienu vakaros. Tad Tivoli, pašā Kopenhāgenas centrā, ir uguņošana. Gauži savdabīga un brīvdomīga ir pilsēta pilsētā Kristiānija hipiju, brīvdomātāju un zālītes pīpmaņu rajons, ieeju tajā rotā uzraksts: "Šobrīd jūs atstājat Eiropas Savienību..." Tur darbojas savi likumi un tikumi.
Tur reiz slāja vikings skarbs...
Bet agrākā Dānijas galvaspilsēta
Roskilde laikā, kad nenotiek slavenais rokmūzikas festivāls, vilina ar
interesantu ekskursu vēsturē. Pilsēta atrodas pie fjorda, kura malā ir
Vikingu kuģu muzejs. Savulaik, lai neļautu naidniekiem, piemēram, zviedru un
norvēģu vikingiem, iekuģot fjordā, dāņu vikingi nogremdēja kādu bariņu
akmeņiem piekrautu savējo kuģu, tādējādi radot sēkli, kurā palika arī
uzbrucēju kuģi. Tagad tos vienu pēc otra velk ārā, pēta un restaurē, kā
arī skatītāju acu priekšā būvē jaunus. Roskildē atrodas arī nozīmīgākā
katedrāle valstī tajā apglabāti gandrīz visi Dānijas karaļi.
Iebraucot pasaulslavenā pasaku rakstnieka H. K. Andersena dzimtajā pilsētā
Odensē, prātā uzreiz iešaujas ainas no viņa pasakām. Romantiskais pasaku
meistars gan lielāko mūža daļu nodzīvojis Kopenhāgenā, kur pilsētas
centrā viņam uzsliets piemineklis. To ļoti iemīlējuši bērni, jo var ierāpties
akmens tēla klēpī. Tā ir arī viena no iemīļotākajām tikšanās vietām
Kopenhāgenas iedzīvotājiem.
Egeskovas pils ir viena no romantiskākajām pilīm, ko vien esmu redzējusi. Tā
atrodas ezera vidū, kas piešķir neatkārtojamu burvību. Šī pils nav būvēta
kā cietoksnis, bet kalpojusi kā dzīvojamā rezidence un atpūtas vieta. Līdzās
ir milzīgi dārzi ar ejām kā labirintiem.
Savdabīga ir Dānijas visvecākā pilsēta Ribe, kas pirms tūkstoš gadiem
bijusi lielāka par Kopenhāgenu un atrodas Ziemeļjūras krastā. Tagad Ribe ir
mazpilsēta ar kičīgu vikingu centru un nopietnu vikingu muzeju. Tur saglabājušās
arī 17. gadsimta pildrežģu mājas, bruģa ieliņas. Katru vakaru gluži kā
viduslaikos pilsētu apstaigā naktssargs ar lāpu rokās. Mūsdienās tūrisma
sezonas laikā viņš to dara pat divreiz, jo pavadītāju pulks, kam šis
naktssargs ar atstrādātiem jokiem izstāsta arī pilsētas vēsturi, allaž ir
itin prāvs.
Jelinge pazīstama kā vikingu karaļu dzīvesvieta. Tur atrodas unikāls rūnakmens,
uz kura rakstīts: "Ar šo es, Gorms, daru dāņus par kristiešiem."
Gorms bija dāņu karalis, Dānijas pirmā karaļa Vecā Gorma dēls, kurš pieņēma
kristietību. Interesanti, ka uz diviem rūnakmeņiem labi redzams, kā savijas
kristietiskā un pagāniskā vikingu laika simbolika. Jelinge ir maziņš
ciematiņš, kurā bez baznīcas, diviem kapukalniem (vienā, iespējams, apglabāts
pats vecais Gorms) un rūnakmeņiem nekā cita lāgā nav.
Fīrkātā apskatāms vikingu forts, kas nozīmīgs ar to, ka reti kur ir saglabājušies
nocietinātas vikingu apmetnes paliekas, bet Lindholmhejē vikingu apbedījumi
no dažādiem gadu simteņiem.
Grēnena rags ir pats Dānijas ziemeļu gals, vieta, kur Baltijas jūra tiekas
ar Ziemeļjūru. Tāds kā Kolkasrags palielinājumā. Šaurā garā zemesstrēle,
kas atdala Skageraka un Kategata ūdeņus, vasarā allaž ir cilvēku pilna. Taču
peldēties tur nav brīv viltīgie, mainīgie sēkļi ir bīstami.
Lielākā daļa apdzīvoto vietu Dānijā ir austrumu pusē, jo rietumos Ziemeļjūras
tuvumā ir paskarbs, vējains klimats. Dānijā tikpat kā nav mežu mūsu
izpratnē un vējam tur ir kur ieskrieties. Neizskatās, ka valstī varētu mežu
atjaunot, jo tam traucēs blīvā apdzīvotība un intensīvā lauksaimniecība.
Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
25. jūnijs