Pasaku karaļvalsts brīvības zīmē

Ieraudzīt Eiropā senākās monarhijas rezidenci, šķērsot jūras šaurumu starp divām Ziemeļvalstīm pa modernās arhitektūras brīnumu – Ēresuna tiltu, izstaigāt leģendārās Hamleta pils velves, uzkāpt uz vikingu kuģa klāja un iejusties seno jūrasbraucēju liktenī, pūloties atklāt viņu kuģu būvēšanas noslēpumus, izbaudīt vizināšanos ar gluži mūsdienīgu prāmi un kuģīti, redzēt pilsētas, kurās literāro iedvesmu ir smēlies slavenais dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens, apmeklēt muzejus ar pasaules mērogā populāru iekārtojumu un eksponātiem … To visu jums dāvās salu, augstvērtīgas arhitektūras, sena valstiskuma un kultūras zeme Dānija.

Tāpat arī, ja vēlaties atpūsties uz saules sasildītiem Kopenhāgenas krastmalas akmeņiem un, aizmirstot ikdienu, raudzīties jūras viļņos kopā ar Mazo Nāriņu, ja vēlaties uzdziedāt vienā melodijā ar hipiju laika pārstāvi mūsdienās, ja vēlaties pacelties virs zemes, gluži vai lidojumā, izjūtot, kā sirds straujāk sitas ar senu vēsturi bagātā atrakciju parka ritmā – arī šīs jūsu vēlēšanās Dānijā piepildīsies. Kopenhāgenas daudzveidības atklāsme: uz ūdeņiem un gaisā, pie karaļiem un hipijiem, apcerīgumā un dēkās…

Lai arī kurā diennakts stundā jūs uzsāktu savu ceļojumu Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, pamanīsiet, ka šai pilsētai piemīt sistemātiska sakārtotība, harmoniska nesteidzība un rāma elegance, bet visā pilsētā, pat tās centrā, ir sajūtama jūras smarža, jo pilsēta atrodas Zēlandes salas ziemeļdaļas pašā austrumu piekrastē.

Dānijas galvaspilsēta ir mūsdienīga Eiropas metropole, kas lepojas ar daudziem industriālās arhitektūras sasniegumiem un moderniem pilsētvides plānojuma aspektiem, tomēr ik uz soļa tajā izjūtamas pilsētas dziļās vēsturiskās saknes, kas ietiecas līdz pat 12. gadsimtam. 2007. gads Kopenhāgenai savā ziņā ir jubilejas gads, jo tieši pirms 840 gadiem, 1167. gadā, bīskaps Absalons paplašināja un nocietināja piejūras zvejnieku pilsētiņu. Rezultātā Kopenhāgena kļuva par vērienīgu tirdzniecības ostu un nozīmīgu spēlētāju uz tālaika ekonomiskās dzīves skatuves.

Senās tirgotāju ostas (tulk. no seno dāņu valodas Købmandshavn – tirgotāju osta) identitāti jums izdosies izjust īpaši spilgti, izbraucot ar kuģīti pa pilsētas teritorijas ūdeņiem. Kuģīša piestātne atrodas pašā vecpilsētas centrā, kolorītā ieliņā Nyhanv, kurā sarindojušies senlaicīgi nami spilgtām fasādēm. Daudzos no tiem mājvietu radušas suvenīru tirgotavas un kafejnīcas. Ieliņa parasti ir cilvēku pārpildīta, sarunas tur skan daudzu pasaules tautu valodās, jo ceļotāji iecienījuši Kopenhāgenas vecpilsētas rajonu dēļ tā viesmīlības un senatnīgās pievilcības. Uz kuģīša, kas patiesībā ir komfortabla, plaša laiva, filigrāni pietauvojusies šaurā kanāla galā, jūs laipni sagaidīs ar sveicieniem dāņu un angļu valodās, un, pasažieriem veltītiem apsveikuma vārdiem skanot, kuģītis tūlīt arī dosies ceļā, lai izvadātu pa Kopenhāgenas kanāliem, zem tiltu arkām, kas vietumis ir tik zemas, ka braucējiem jāpieliec galvas, līdz pat pilsētas jūras vārtiem. Brauciens ar kuģīti ļaus atklāt divas kopenhāgeniešu kaislības – kaislību pret atpūtu uz ūdeņiem un kaislību pret drosmīgiem, radošiem risinājumiem arhitektūrā. Jūs ieraudzīsiet gan visu iespējamo veidu laivas, jahtas un kuģīšus, gan atraktīvas jaunuzbūvētas laivu piestātnes, gan modernas pilsētas iedzīvotāju mājas, kuru logi atrodas tikai mazliet augstāk par ūdens līmeni. Jūs ieraudzīsiet arī Kopenhāgenas mūsdienu arhitektūras lepnumu – bibliotēku, kuras fasādes ģeometriskie risinājumi un būvniecībā izmantotais materiāls ļāvuši šo ēku nodēvēt holivudiskā vārdā – ”Melnais dimants”, bet vizuālais iespaids parāda – Dānijā arhitektūra patiesi ir māksla, nevis tikai veids, kā kaut ko padabūt zem jumta. Bibliotēkas kompleksa plašums apliecina arī vēl vienu Dānijas iedzīvotāju kaislību – pret informācijas avotiem un lasīšanu.

Izkļuvis no pilsētas kanālu labirinta plašākos ūdeņos, kuģītis, protams, aizvedīs jūs līdz Kopenhāgenas simbolam – Mazajai Nāriņai, Hansa Kristiana Andersena pasakas varonei, kura, sēžot uz akmens Kopenhāgenas piekrastē, raugās jūras viļņos ar nemirstīgas mīlestības apdvestu skatienu jau gandrīz gadsimtu. Mazās Nāriņas iecelšana Kopenhāgenas simbola godā ir arī slavinājums abiem tās autoriem – par vienu no visu laiku ievērojamākajiem dāņiem atzītajam pasaku rakstniekam Hansam Kristianam Andersenam un 20. gadsimta pirmās puses populārajam skulptoram Edvardam Eriksenam, kurš, kā stāsta, Mazās Nāriņas skulptūrā atainojis ne vienu vien savu apjūsmoto sievieti.

Kad brauciens ar kuģīti noslēdzies, ir vērts doties pastaigā pa Kopenhāgenas vecpilsētas ainaviski pievilcīgajām, apskaužami sakoptajām ieliņām uz ostmalas promenādi, lai palūkotos uz Mazo Nāriņu arī no krasta puses, it īpaši tāpēc, ka tur, krastmalā, aizrautīgi spēlē ielu muzikanti un ir iekārtojies omulīgs suvenīru tirdziņš. Tā apmeklējums ļaus jums pārvest mājās no Kopenhāgenas ne tikai atmiņas par Mazās Nāriņas fascinējošo, maigo smaidu, bet arī šī pilsētas simbola suvenīrfigūriņu, krūzīti vai krekliņu ar Nāriņas attēlu – lietas, ko tradicionāli ir tik patīkami nopirkt ceļojumā apmeklētajās vietās.

Vai zināt, kā var mainīties lielpilsētas panorāma, kāpjot aizvien augstāk un augstāk pa šaurām vītņu kāpnēm senatnīgā tornī un nonākot skatu laukumā tuvu torņa smailei? Kā atklājas iepriekš pat nepamanītais? Kopenhāgena tiek dēvēta par torņu pilsētu, jo ar torņiem lepojas gan pilis, gan baznīcas, gan daudzi vēsturiskie nami, turklāt šādu ēku pilsētā netrūkst. Bet viens no slavenākajiem ir Kristiānhavnas baznīcas tornis. Reiz ieviestais neparastais arhitektoniskais risinājums – kāpņu turpinājums, kas, gluži kā savdabīgs, zelta krāsas margām rotāts skatu balkons, lokveidā vairākkārt aptver torņa smaili, ir ļāvis baznīcai kļūt par vienu no populārākajām pilsētas panorāmas vērošanas vietām. Aptuveni no 90 metru augstuma jūs ieraudzīsiet ainavu, kuras krāšņums un daudzveidība liks aizrauties elpai – pilsētas plašuma atklāsme, daudzkrāsaino namu spožie jumti, zaļie parku četrstūri, kanālu labirinti, Ēresuna jūras šaurums, vēja ģeneratoru baltie spārni piekrastē, lidmašīnu uguntiņas… Skaidrā laikā austrumu pusē labi samanāma arī Dānijas kaimiņvalsts Zviedrijas piekraste. 

Savukārt, lai justos kā lidojumā, nebūt nav jādodas uz vērienīgo Kopenhāgenas lidostu. Pietiks arī ar pašā pilsētas centrā esošā Tivoli parka apmeklējumu un lidojumu lejup no Zelta torņa, kas slejas vairāk nekā 60 metru augstumā. Vien acis jātur atvērtas, un iespaidīgs skats uz pilsētas panorāmu arī nodrošināts. Kā jau visās Ziemeļvalstīs arī Dānijā cilvēkiem piemīt kaislība pret plašiem kultūras un izklaides parkiem, kuros līdzās sadzīvo pārdrošas atrakcijas un mākslas baudīšana, gaumīga arhitektūra un dabas pasaules skaistums. Tivoli, kas jau vairāk nekā 160 gadu ir ļoti iemīļota kopenhāgeniešu un arī pilsētas viesu atpūtas vieta, atradīsiet to visu un vēl vairāk....

Netālu no Tivoli parka atrodas Rātslaukums un turpat, protams, slejas sarkano ķieģeļu Rātsnams. Arī no šī Kopenghāgenas administratīvās pārvaldes simbola torņa vairāk nekā simt metru augstumā paveras brīnišķīga panorāma. Tā ļauj ieraudzīt Kopenhāgenas vēsturiskās apbūves greznumu un iespaidīgumu, izpētīt pilsētas centra gājēju pasaules Strēgetas dinamisko daudzkrāsainību, kā arī pavērot, kāds no augšās izskatās Tivoli parka plānojums. Bet atgriežoties atkal uz zemes, noteikti būs radusies vēlēšanās Kopenhāgenas karaliskās pilis aplūkot tuvāk.

Monarhija ir Dānijas lepnums un valstiskuma simbols. Dāņi uzskata monarhiju par daļu no savas valsts identitātes un šo izjūtu nevēlas pazaudēt vispārējā globalizācijas tendenču straumē. Varbūt tāpēc Kopenhāgenas pilīm arī 21. gadsimtā piemīt majestātisks spožums un laika varas neatņemama elegance. Amalienborgas pils, kas ir Dānijas karalienes Margarētas II rezidence, oficiālo noskaņu pastiprina pie pils esošā karaliskā godasardze (starp citu, veidojot godasardzi pie Latvijas Republikas Prezidenta pils, ne mazums esot aizgūts tieši no Dānijas karaliskās gvardes tradīcijām). Pie Amalienborgas ir vērts ierasties divpadsmitos dienā un noskatīties karaliskās godasardzes maiņu – krāšņu, muzikālu rituālu, kas it īpaši iespaidīgs ir tieši tāpēc, ka patiess – īsta godasardze pie reālas karaļpils, kā jau gadsimtiem ilgi.

Gleznainai pasaku pilij, gluži kā no Hansa Kristiana Andersena pasaku lappusēm, līdzinās Rozenborgas pils ārējais veidols un arī interjers. Savukārt Kristiansborgas pili, kas savu vārdu mantojusi no pils, ko 1167. gadā uzbūvēja bīskaps Absalons, aptver mazliet formālās valsts pārvaldes noskaņas, jo turpat atrodas Dānijas parlamenta mītne. Kristiansborgas apkārtnē jūs atradīsiet arī daudzu Dānijas valdnieku pieminekļus.

Kopenhāgena ir kontrastiem bagāta pilsēta. Kad būsiet aplūkojuši pilis, izstaigājuši gājēju ielu Strēgetu, apciemojuši elitāro laukumu Kongens Nytory, kura centrā atrodas viens no iespaidīgākajiem pieminekļiem pilsētā – karaļa Kristiāna V statuja, tad būsiet ielūkojušies tikai vienā no daudzajām, atšķirīgajām pilsētas sejām. Dānijai raksturīgā cieņa pret demokrātiju itin visā un personisko uzskatu brīvību ir sekmējusi pilsētas kontrastu attīstību. Kopenhāgena nav tikai gadsimtiem senu piļu un baznīcu, elegantu ielu un laukumu pilsēta. Kopenhāgena var būt arī gluži citāda un visspilgtāk to var ieraudzīt Kristiānijā, pa kuras vārtiem ieejot, jūs vienā mirklī būsiet nokļuvuši aiz Eiropas Savienības robežām, un uzraksts jums to atgādinās (Dānija iestājās Eiropas Savienībā jau 1973. gadā). Bet nav jābaidās – pagātni, kādu piedzīvojām, pirms Latvija uzsāka veiksmīgo un mērķtiecīgo ceļu uz kļūšanu par Eiropas Savienības dalībvalsti, tur neredzēsiet. Nesatricināmā apmierinātībā iegrimušus muzikantus un dziedātājus, raibu amatniecības izstrādājumu tirdziņu, visdažādākā lieluma un krāsu suņus, spilgtus zīmējumusun daudzveidīgu kartona kārbu pielietojumu visiem dzīves gadījumiem – to gan. Tāpat arī jūs ātri vien izjutīsiet tur dominējošo noskaņu – brīvprātīgi izvēlētu materiālo vērtību un sakārtotības noliegumu, kas vienam var šķiet nožēlojami, citam – aizraujoši. Jā, tāda ir Kristiānija, divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā izveidota alternatīvā “pilsēta pilsētā” ar savu autonomu pārvaldi, infrastruktūru un, kā stāsta, pat skolu. Mūsdienās šajā hipiju laika liecībā dzīvojot ap 900 iedzīvotāju.

 Iemīlēsiet mākslu – pat negribot

Kopenhāgena ir muzeju pilsēta, tajā jūs atradīsiet gan daudzveidīgo Nacionālo muzeju, gan slavenā tēlnieka Bertela Torvaldsena daiļradei veltītu muzeju, gan pārsteigumiem piesātināto Ginesa rekordu muzeju, bet fascinējošākais Kopenhāgenas reģiona muzejs atrodas uz ziemeļiem no pilsētas. Tas ir modernās mākslas muzejs Louisiana, kurš 2008. gadā svinēs savu pusgadsimta jubileju.

Nav nejaušība, ka tieši Dānijā ir izveidots pasaules slavu ieguvis modernās mākslas muzejs, jo Dānijas iedzīvotājiem piemīt, pirmkārt, tam nepieciešamā izcilā mākslinieciskā gaume, kas par kvalitātes apzīmējumu ir ļāvusi kļūt vārdiem dāņu dizains, otrkārt, patiesa cieņa pret brīvām un radošām izpausmēm mākslā un vispār dzīvē – kā jau valstī, kur, šķiet, gandrīz nekad cilvēkiem nav diktēts tas, kā vajag domāt.

Louisiana ir paradīze visiem izsmalcinātas modernās mākslas mīļotājiem. Tomēr noteikti dodieties turp arī tad, ja iepriekš mākslas muzejiem esat gājuši apkārt ar līkumu. Muzeja Louisiana eksponāti ir izcili starptautiskā mērogā (muzejā var aplūkot Endija Vorhola, Henrija Mūra un daudzu citu slavenu mākslinieku darbus), un tie sniedz daudzveidīgu priekšstatu par mūsu laiku mākslu šī jēdziena plašākajā izpratnē, bet dažādas tematiskās izstādes – piemēram, Ķīnas modernā māksla – muzejā ienes pasaules elpu. Bet nav jau tikai eksponāti! Muzejam Louisiana piemīt arī vēl citas vērtības: gan Ziemeļvalstīm raksturīgā, prasmīgā un saistošā muzeja eksponātu pasniegšanas forma, kas nozīmē, ka ir padomāts ne vien par ikkatra mākslas darba optimālāko izvietojumu, bet arī par apmeklētāju ieintriģēšanu, risinot neatkārtojamu krāsas, gaismas un telpas saspēli; gan muzeja personāla augsta līmeņa darba kultūra, kurā neapšaubāmi iederas arī saziņas prasme angļu un vācu valodās; gan arī muzejam izvēlētā atrašanās vieta – jūras piekrastē, lai māksla un daba veidotu intelektuāli fascinējošu un emocionāli saviļņojušu simbiozi, vējam atdzīvinot muzeja dārzā novietotos mākslas darbus, un apmeklētājiem ļaujot baudīt ne vien vizuālu, bet arī audiālu iespaidu.

Bet ja jūs vēlaties kaut ko no dāņu dizaina vai pasaules mākslas iegūt savā īpašumā – muzejā ir arī oriģināls veikaliņš, un pat pudeļu attaisāmais, kas tur nopērkams, ir dizaina mākslas darbs.

 Nezūdošie vikingu laiki 

Apzīmējumi “skaistākais”, “interesantākais” vienmēr ir visai subjektīvi, tomēr nodēvēt Roskildi par skaistāko un interesantāko pilsētu Dānijā zināms pamats ir. Gan tāpēc, ka Roskilde atrodas ainaviski pievilcīgā, līdzenumu zemei Dānijai netipiski kalnainā vietā, pie līča, kas dziļi ietiecas cietzemē un tiek dēvēts arī par fjordu. Gan tāpēc, ka tieši Roskildē atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Doms, kura vēsture sniedzas gandrīz līdz vikingu laikiem un kurā apglabāti vairāki desmiti Dānijas karaļu. Bet visnopietnākais iemesls dēvēt Roskildi par interesantāko un skaistāko Dānijas pilsētu ir tas, ka tur jums pavērsies vikingu pasaule – neatņemama visu Ziemeļvalstu, arī Dānijas, vēstures daļa.

Jau savu tūkstošgadi nosvinējusī Roskilde ir bijusi pirmā Dānijas galvaspilsēta, vikingu laika politiskās dzīves centrs un plaša osta, no kuras reiz jūrā devušies daudzi seno jūrasbraucēju un tirgotāju kuģi, būvēti no Dānijā pieejama kokmateriāla, vadīti vien ar airiem un burām. Vēlāk noticis tā, ka vikingu kuģi tikuši piebērti smiltīm un iegremdēti jūras līcī. Tikai 20. gadsimta otrajā pusē, attīstoties zemūdens arheoloģijai, kuģi tika atrasti, izcelti sauszemē, rekonstruēti un novietoti jūras piekrastē. Vikingu kuģu muzejā jūs varēsiet uzkāpt uz kuģa klāja un iztēloties, kā būtu, ja kuģis atrastos nevis uz cietzemes, bet jūras viļņos, kā arī izpētīt kuģu uzbūves pamatprincipus un vērot, kā notiek to rekonstrukcija. Un patiesi ir jau ko pētīt – kuģus un laivas būvēt vikingi ir pratuši – kuģa garums varēja būt pat līdz 30 metriem un tādā varēja kuģot vairāk nekā 70 vikingu. Savukārt par kuģu stabilitāti un drošumu liecina tas, ka vikingi savos jūrasbraucienos sasnieguši pat Āziju un, iespējams, arī Ziemeļameriku. Dānijā vikingu laikiem liela interese tiek veltīta arī šodien. Tā piemēram, 2007. gada vasarā no Roskildes vairāki desmiti entuziastu ar atjaunotu vikingu kuģi devās jūrā, lai sasniegtu Īriju, apbrauktu Skotijas ziemeļu piekrasti un atgrieztos Roskildē, veicot īstu vikingu jūrasbraucienu.

Vikingu laika mantojums ir ne vien kuģniecības tradīcijas, bet arī rūnas un rūnu akmeņi. Mītiskie simboli – 24 rūnas (25. ir tukšā rūna) – bija gan rakstībā izmantotas burtu zīmes, gan arī jēdzienu apzīmējumi, gan pareģošanas sistēmas pamats. Savus vēstījumus senie jūrasbraucēji un tirgotāji iekala akmenī, apliecinot ticību akmens nezūdamībai. Un taisnība vien viņiem ir bijusi. Mūsdienās Jellingā, par Dānijas valsts izveidotāju un vēl šodien valdošās dinastijas dibinātāju uzskatītā Vecā Gorma leģendām apvītās rezidences vietā, atrodas pazīstamākie rūnakmeņi Dānijā. Vienā no Jellingas rūnakmeņiem pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem kaltais vēstījums esot pirmais rakstītais avots, kurā minēts vārds “Dānija”, protams, rūnu rakstā. Ir vērts mēģināt to izlasīt!

 Literatūras stiprinātā slava

Senlaicīgā, gleznainā Dānijas piekrastes pilsētiņa Helsingēra, kas rāmi snauž Ēresuna jūras šauruma piekrastē, būs pati pirmā Dānijas vizītkarte, ko iepazīsiet, ja ieradīsieties Dānijā no Zviedrijas ostas pilsētas ar visai līdzīgo nosaukumu – Helsingborga. Ņipri pa Baltijas jūras vārtu viļņiem kursējošais prāmis ātri vien jums ļaus nokļūt no viena Ēresuna šauruma krasta otrā. Bet Helsingērā ir vērts uzkavēties, jo tieši tur atrodas Kronborgas pils – tā pati pils, ko visā pasaulē pazīstamais, noslēpumainais angļu dramaturgs Viljams Šekspīrs aprakstījis kā dāņu prinča mājvietu Elsinoru savā lugā, kuras frāze “būt vai nebūt” droši, ka ir zināma katram, proti, lugā “Hamlets”.

Kronborgas pili nevar nepamanīt un varbūt tā jau jums liksies pazīstama: pils fasādes simetriskās līnijas un dominējošais Karaļa tornis veido gleznainu ainavu uz jūras fona, un tā ir viena no visai plaši tiražētajām Dānijas kultūrvēsturisko mantojumu un dabas skaistumu simbolizējošajām ainavām.

Vēsturiskie fakti liecina, ka Kronborgas pils uzbūvēta slavenā Dānijas karaļa Pomerānijas Ērika valdīšanas laikā, kas aizsākās 1397. – Kalmāras Ūnijas noslēgšanas – gadā. Reģionam tas esot bijis varenības laikmets, jo līdz ar Kalmāras Ūnijas noslēgšanu tika nodibināta viena no ietekmīgākajām lielvarām tālaika Eiropā, kas bez Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas ietvēra arī Somiju, Islandi, Grenlandi u.c. teritorijas, ar kopīgu karali un vienotu pārvaldes sistēmu, turklāt Dānijai tajā esot bijusi visai nozīmīga loma. Arī Kronborgas pils apliecina varenību un ietekmi, piemēram, pils Lielās zāles garums ir vairāk par 60 metriem. Savukārt par Hamleta prototipu tiek uzskatīts vikingu karalis Amlets, kurš, domājams, dzīvojis vairākus gadsimtus pirms Kronborgas pils uzbūvēšanas. Bet, kā jau tas bieži gadās, literāra darba radītais priekšstats ir visai spēcīgs. Kronborgas pils daudzskaitlīgais apmeklētāju pulks ik gadus ierodas redzēt Hamleta pili. Viljama Šekspīra radīto tēlu pasaule tik cieši savijusies ar vēsturiskajiem faktiem, radot pamatīgi iesakņojušos stereotipus, ka pētot dāņu valdnieku portretus Kronborgas pils zālēs, arī tā vien gribas ātrāk ieraudzīt Hamletu un Ofēliju, un Ģertrūdi... Hamleta auru stiprina arī pilī regulāri rīkotie teātra mākslas svētki.

Tomēr Kronborgas pils ir apskates vērta arī kā viduslaiku arhitektūras un Dānijas muzeju veidošanas prasmes apliecinājums. Pils nozīmība akceptēta arī pasaules mērogā – 2000. gadā tā iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Un ne jau tikai Hamletam par godu… Nokāpiet pils apakšzemes kazemātos, tur arī mūsdienās ar apgaismojumu ir visai trūcīgi, bet sirreālās izjūtas jums raisīs nevis Hamleta tēva gars, bet gan vikingu valdnieka skulptūra, kas pēkšņi iznirst no tumsas. Savukārt garīguma izjūtu varēsiet atrast pils kapelā, kas lepojas ar Ziemeļvalstīs reti sastopami greznu un krāsainu interjeru un ļauj apbrīnot seno koktēlnieku meistarību. Lai sniegtu detalizētu priekšstatu par dzīvi Ēresuna jūras šauruma piekrastē un ne tikai, pils kompleksā iemitinājies arī jūrniecības tēmai veltīts muzejs.

Literatūrai un literātiem ir būtiska nozīme Dānijas kultūrā, un arī pašiem dāņiem ir šajā jomā ir ar ko lepoties. Turklāt aizgājušo gadsimtu literātu popularitāte centīgi tiek spodrināta mūsdienās. Tāpēc nav nejaušība, ka Dānijas pilsētu Odensi vispirms pazīst tieši kā Hansa Kristiana Andersena, 19. gadsimta rakstnieka, kurš, izvēloties par daiļrades metodi literārās pasakas žanru, radīja daudzus ievērojamus, poētiskus un daudzslāņainus darbus, dzimto pilsētu, tikai pēc tam – kā vienu no lielākajām un ekonomiski nozīmīgākajām pilsētām valstī.

Rajonā, kas mūsdienās uzskatāms par Odenses vecpilsētu, un kur atrodas slavenā pasaku rakstnieka bērnības māja, lielpilsētas straujais ritms nav izjūtams, varbūt tāpēc, ka tur izveidots plašs gājēju ielu tīkls. Rakstnieka bērnības mājā ir iekārtots viņam veltīts muzejs, kas atbilst visiem klasiskajiem rakstnieka muzeja kritērijiem – darbu manuskripti, vēstules, grāmatu izdevumi daudzās valodās utt. Bet tieši Odenses vecpilsētas senatnīgie, gleznainie nami un šaurās ieliņas ar savu poēziju spēj uzburt gaisotni, kas ļaus jums saskatīt pasaku autora iedvesmas avotus, un tā vien šķitīs, ka aiz pildrežģu arhitektūras stilā būvētas mājas stūra tūlīt pavīdēs kāds no pasaku varoņiem.

 Dāņu mentalitāte

Dānija reizēm tiek dēvēta par vienu no Skandināvijas valstīm, reizēm – par vienu no Ziemeļvalstīm. Bet šāds iedalījums ir precīzs attiecībā uz Dānijas vēsturisko identitāti, nevis ģeogrāfiju, jo Dānija neatrodas ne Skandināvijas pussalā, ne Ziemeļeiropā (vismaz no Latvijas raugoties tā atrodas dienvidrietumos). Toties pastāv versija, ka ģermāņu tauta – dāņi – Jitlandes pussalā ieradušies no Skandināvijas pussalas. Arī Kalmāras Ūnijas vēsturiskais mantojums ir jūtams vēl mūsdienās, jo patiesi daudz radniecīga valsta pārvaldes uzbūvē, sociālpolitikā, ekonomikā un dzīves stilā mūsdienu Dānijai ir ar Zviedriju un Norvēģiju. Pastāv arī lingvistiska radniecība – daudzi dāņu, zviedru un norvēģu valodu dialekti ir visai līdzīgi. Turklāt jau kopš 2000. gada Dānijā no Skandināvijas pussalas var nokļūt pa sauszemi – industriālās arhitektūras un būvtehnoloģiju sasniegumus apliecinošais tilts pār Ēresuna jūras šaurumu ļauj ceļā Malme-Kopenhāgena pavadīt tikai mazliet vairāk par pusstundu.

Dānijas iedzīvotājiem ir raksturīga rāma pašapziņa – tādas nācijas pašapziņa, kura pratusi izveidot politiski un ekonomiski stabilu valsti, kurai piemīt līdzsvarota pasaules uztvere un vienlaikus gan racionāls, gan intelektuāls domāšanas veids, kura nav piedzīvojusi ilgstošu apspiestību vai savas valsts zaudējumu, kā arī globāli sevi nekad nav pievīlusi – izrādoties pārāk vāja vai pārāk agresīva. Rāmā pašapziņa nosaka to, ka nav nekādas nepieciešamības censties par katru cenu izcelties vai tiekties pēc ārišķīgas greznības, jo iekšējas pašvērtības apziņa tāpat ir dziļa un neapstrīdama. Tāpēc var mierīgi koncentrēties uz sadarbību un mērķu īstenošanu.

Un kas ir īpaši būtiski ceļotājiem: Dānijas iedzīvotājiem, gan tiem, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar tūrisma infrastruktūru, gan arī nejauši uz ielas sastaptiem, raksturīga neuzbāzīga izpalīdzība un viesmīlība. Turklāt, kā jau kopumā Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīm Dānijā tiek veltīta visnotaļ liela interese un atzinīga attieksme, tā ka par Latviju Dānijā zina daudz. 

Ja jūs vēl neesat bijuši Dānijā, ir pēdējais laiks turp doties!

Magda Riekstiņa
14.09.2007.