Starp Akropoli un salām

Ierasto tūristu apriti Grieķijā un it īpaši tās galvaspilsētā Atēnās šogad nedaudz izjauca 51. Eirovīzijas dziesmu konkurss. Taču grieķi ir pietiekami spītīgi, lai arī šoreiz vienā balsī apgalvotu – īstā tūrisma sezona pie viņiem sāksies tikai līdz ar jūnija pirmo nedēļu.

Starp trim vaļiem

NODEVĒJAS. To, ka esat dienvidu zemē, visvairāk nodod palmas. Attēlā redzamās milzenes gan sastopamas nevis ielu malās, bet... Atēnu botāniskajā dārzā

Vai ikviens helēņu republiku jau redzējušais latvietis zinās teikt – uz Grieķiju labāk braukt aprīlī, maijā, septembrī vai oktobrī. Tad tur ir salīdzinoši vēsāks un... arī lētāks. Jūnijs, jūlijs un augusts ir karstākie vasaras mēneši gan tiešā, gan pārnestā nozīmē un tad Atēnās kļūst jau pagrūti izspraukties cauri cilvēku pūļiem.
Arī Eirovīzijas nedēļas laikā tūristu ielās netrūka un patiesībā ne jau visi bija atbraukuši, lai klātienē pavērotu dziesmu konkursu. Arī maija vidus jau kļuvis par gana iecienītu laiku, kad uz Grieķiju burtiski gāžas pārsvarā pensijas vecuma tūristi no pārtikušākajām Rietumeiropas valstīm. Turklāt liela daļa

VIRS PILSĒTAS.  Lielisks skats uz Atēnām paveras no Sv. Georgija baznīcas, kas atrodas augstu kalnā

Grieķijas viesu nebūt nedodas apceļot visu valsti, bet samierinās ar seno Atēnu un dažu salu apskatīšanu, kas patiesībā nav maz. Lai pienācīgi iepazītos ar Atēnām

nepieciešamas vairākas dienas un vismaz diena aizies, lai apskatītu apmēram trīs galvaspilsētas nosacītā tuvumā atrodamas salas.
Pašas Atēnas ir gana liela pilsēta, lai to pilnībā neizbraukātu pat vairāku nedēļu laikā, bet tas arī nav nepieciešams, jo viss interesantākais pilsētā atrodams vecpilsētas rajonā starp Zeva templi, Akropoli un Sintagmas jeb Konstitūcijas laukumu. Starp šiem trim Grieķijas vēsturē tik nozīmīgajiem vaļiem kūsā visaktīvākā pilsētas dzīve, kurā sava loma atvēlēta kā iebraucējiem, tā vietējiem. Turklāt nebūt nav tā, ka vietējie pilda tikai apkalpojošā personāla funkcijas. Uz daudzajām grieķu ēstuvītēm un veikaliņiem iecienījuši nākt arī vietējie, kas vien liecina par simpātisko piedāvājumu un kvalitāti.

Uzmanoties no apkalpotājiem

MODERNAIS LAIKMETS. To, ka Atēnas nav tikai senatnes liecinieks pierāda kaut vai ļoti neparastā stilā izbūvētais Olimpiskais sporta komplekss

Par ēšanu tūlīt pat. Taču ēdiens vēl gluži nekļūst par prioritāti, ja esat ieradušies Atēnās, bet vēl neesat paspējuši redzēt leģendāro Akropoli. Vismaz no attāluma, jo diez vai pirmajā dienā metīsieties ekskursijā uz senseno laiku liecinieci. Tādēļ silts ieteikums būtu pirms došanās uz Grieķiju sameklēt internetā kādu no daudzajām Akropoles tuvumā esošajām viesnīcām vai viesu namiem, kuru piedāvājums apmierinās ļoti dažādu tūristu vēlmes.
Pareiza lokācijas izvēle pēcāk ļaus izbaudīt tādas ērtības, kā Akropoles, Zeva tempļa un vecpilsētas apskate pastaigas ietvaros vai katru dienu. Īpaši tas attiecas uz nakts stundām, kad sanāks aizkavēties kādā vietējā krodziņā. Tas nebūt nav nereāli, jo grieķi ļoti veikli māk ievilināt savos kulināriskajos laipnības tīklos.

STĀVOŠS DEGVĪNS. Grieķiem piemīt arī humora izjūta, lai arī savdabīga. Šādās pudelēs tiek pārdots vietējais anīsa degvīns

Ēstuvēs ar ļoti laipniem apkalpotājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo pēcāk jūsu rēķins, pat ēdot nelielā kompānijā, var sasniegt jau trīsciparu skaitli. Paldies Zevam, vismaz eiro valūtā. Taču Atēnās var atrast arī ļoti simpātiskus krodziņus, kuros viens cilvēks par nedaudz vairāk kā desmit eiro var dabūt galu no ārkārtēji garšīgas pieēšanās.

Grieķijā netrūkst nedz laba vietējā alus, nedz gardi pagatavotu vietējo kartupeļu un dārzeņu, kā arī zivju un gaļas ēdienu. Tiesa, bez krējuma, jo grieķi gandrīz visu ēd ar olīveļļu un citrona sulu. Un, protams, esot Grieķijā, vienkārši nevar nepagaršot grieķu salātus, kas izrādās ir diezgan atšķirīgi no Latvijā baudāmajiem. Pirmkārt jau fetas siera šķēles ziņā. Apēdot to, neko citu vairs negribēsies. Ja vēl par ēšanu, tad Grieķijā var lieliski paēst arī McDonald’s, kur par nedaudz vairāk kā trīs eiro pieejama vietējā pita ar īstu vistas fileju un svaigiem dārzeņiem.
Liels uzsvars pārtikas jomā likts arī uz suvenīriem – vietējo anīsa degvīnu, Metaxa, vīnu, to pašu olīveļļu, valriekstiem medū un citiem gardumiem. Protams, netrūkst arī tradicionālāku suvenīru, apģērbu un dažādus nieciņus ieskaitot.

Nost ar motoriem

NETICAMI, BET FAKTS. Tas šķiet tiešām neticami, bet grieķi nolēmuši atjaunot Akropoli. Jau maija vidū ap to grozījās moderni ceļamkrāni

Kad vēders pilns un vēl atlicis gana laika suvenīru meklēšanai, ir īstais laiks diezgan ātri apskatīt Zeva templi (no tā, kā zināms, maz kas palicis – vien dažas kolonnas...) un jau ilgāku laiku veltīt Akropolei. Par tās apmeklējumu nāksies šķirties no 12 eiro, taču tas noteikti ir tā vērts un, spriežot pēc citu pakalpojumu cenām Grieķijā, nav arī dārgi. Akropolē arī atrodams pierādījums tam, ka trakākais, ko grieķi ir izdomājuši, nebūt nav gandrīz nemitīga auto skaņas signāla lietošana ielās, bet gan... Akropoles atjaunošana. Seno un pussagrauto ēku pēc ilgām diskusijām tik tiešām nolemts atjaunot, tādēļ jāķer īstais senatnes mirklis, kamēr vēl var.
Kad senatne apskatīta un rodas vēlēšanās milzu pilsētā redzēt, ko jaunu un modernu, ieteicams ar metro doties uz Olimpisko sporta kompleksu, kurā notika gan Atēnu Olimpiskās spēles, gan Eirovīzijas dziesmu konkurss. Uz sporta kompleksu visērtāk nokļūt ar zaļās līnijas metro, kāpjot tajā iekšā netālu no Akropoles atrodamā pieturā, kas saucas Monastiraki, un izkāpjot 12 pieturas tālāk Irini. Izdevīgs risinājums ir nedēļas braukšanas biļetes iegādāšanās par desmit eiro. Tā turklāt derēs ne tikai metro, bet arī autobusos, trolejbusos un tramvajos.

ATPAKAĻ PAGĀTNĒ. Ja pie Akropoles iespējams sajust senatnes auru, tad Hidras salā vienkārši sajūties, kā pirms motoru laikmeta pagātnē

Tikai vienreizēja biļete gan nopērkama uz (atkal jau) braucienu pagātnē. Proti, no Atēnu ostas katru dienu kursē 700 cilvēkus satilpināt spējīgs kuģis uz trim tūristu ļoti iecienītām salām – Eginu, Porosu un Hidru. Pēdējās divas atrodas jau pie Peloponēsas pussalas krastiem, taču pilnīgi noteikti ir vērts aizbraukt tieši līdz tālākajai salai – Hidrai. Tajā pārsteigs pēkšņais autentiskums, it īpaši, ja būsiet jau pieredzējuši ar dažādas kubatūras mopēdiem braucošu grieķu pūļus. Ja vēl Eginā jāuzmanās no pustrakiem mopēdistiem un pa izteikti mazām ieliņām izbraukt mēģinošiem autovadītājiem, tad uz Hidras motorizēto pasauli nomaina... ēzelīši. Tādēļ tieši šeit vislabāk iejusties kādas vienkāršas tavernas vasaras dārza atmosfērā un kopā ar grieķiem izbaudīt viņiem tik raksturīgo nesteidzību un vienaldzību pret laika skrējienu. Minētā vienaldzība gan sašķīst atkal atgriežoties galvaspilsētā, kur ļoti jāuzmanās ejot pār ielu pat pie zaļās gaismas luksoforā.
Taču jāatgādina, ka paši grieķi gan tūlīt dos zaļo gaismu vislielākajiem tūristu pūļiem visa gada laikā un varbūt, ka ir vērts arī pašiem papildināt Grieķijas viesu rindas, it īpaši ņemot vērā, ka ar aviokompānijas easyJet palīdzību tur iespējams nokļūt diezgan lēti. Tiesa, ar pārsēšanos. Vislabāk jau Berlīnē.

Fakti par Grieķiju
Platība – 131 957 kvadrātkilometri
Iedzīvotāju skaits – 10 965 000
Galvaspilsēta – Atēnas (3 430 000 iedzīvotāju)
Oficiālā valoda – grieķu
Galvenās reliģijas pārstāvji – grieķu pareizticīgie (97 procenti)
Politiskā iekārta – parlamentāra demokrātija
Valūta – eiro

Teksts un foto:
Kaspars ZAVIĻEISKIS,
Neatkarīgā,
26.05.2006