Adrijas jūras piekrastē ir zeme, kuru apjūsmot katru gadu brauc aizvien vairāk ļaužu arī no Latvijas. 2005. gadā Horvātija ieguva pirmo vietu Lonely Planet, bet 2006. gadā National Geographic ekspertu balsojumā par aktuālāko ceļojuma zemi. Vasaras sākumā devāmies lūkot šo zemi IMPRO jaunajā maršrutā Horvātijas dabas vilinājums.
Horvātijas teritorijas platība ir nedaudz mazāka nekā Latvijai, tomēr
valstiņai pieder izmēra un ainavas ziņā iespaidīgs, 1777 km garš Adrijas jūras
krasts ar neskaitāmiem gleznainiem līčiem un vairāk kā tūkstoš salām. Piekrastes
līčos mājvietu atraduši nelieli ciemati un senas pilsētas, bet ainava te nav
sabojāta ar rūpniecisku objektu rēgiem vai debesskrāpjiem. Ne velti Horvātijas
dabasskati tiek salīdzināti ar Norvēģijas fjordiem. Jūras piekraste te izceļas
arī ar plašām peldēšanās iespējām tīrā un siltā ūdenī. Vien jāatceras, brienot
ūdenī, neuzkāpt uz kāda adatainā jūras eža un sadurt pilnas pēdas ar adatām. No
tā var pasargāties, par 50 kunām (apmēram 5 latiem) turpat pludmalē nopērkot
speciālas peldēšanās čības, kuru gumijotā zole pasargās kāju pēdas (bet ne eža
muguru). Adrijas jūrā ir saskaitītas 65 sugu zivis, kalmāri, moluski, astoņkāji,
un piekrastes restorāniņos šīs veltes iespējams nogaršot visdažādākos veidos.
Jūru izbaudām arī, dodoties ar kuģīti visas dienas izbraucienā pa Kornati salu
arhipelāgu. Sākumā kuģīša ceļš ved gar piekrastes ciemiem, nedaudz vēlāk stūre
tiek griezta jūras pretējā krasta virzienā. Varenais koka kuģis slīd gar lielām
un mazām salām, līdz šķērsojam jūras šaurumu un nonākam aiz pēdējām salām
pavisam atklātā jūrā. Dienas vidū kuģis pietauvojas Dugi Otok salā, kur baudām
gardas zivis pusdienās un, ēzelīšu sabiedroti, izpeldamies ļoti siltā sālsezerā.
Aktīvākie uzkāpj arī kalnā, kas uz jūras pusi ir stāva klints, augšā mēģinot
pāri jūrai saskatīt pretējo (Itālijas) krastu. Atpakaļceļā uz kuģīša klāja sāk
spēlēt dzīvā mūzika un nav ilgi jāgaida, līdz sākas līksmas dejas.
Nelielajā zemē sastopami lieli kontrasti. Adrijas jūras piekrastē ir +25ºC silts ūdens un visnotaļ karsts gaiss, promenādēs aug palmas. Ziemā ir drēgns, bet ne tik auksts kā pie mums jūra nekad neaizsalst un saglabājas +12ºC grādu silta, kamēr turpat blakus kalnos ziemā ir stabila sniega sega un darbojas dažas slēpošanas trases. Piekrastē vasarā daudzviet ir pārmērīgs sausums, zāle ir zaļa tikai pavasarī, jo vasarā tā izkalst, gadās, ka trūkst dzeramā ūdens. Vienlaikus Slavonijas novada zaļajos tīrumos viss ir zaļš un tiek iegūtas bagātīgas lauksaimniecības ražas.
Horvātijas lielākā daļa ir kalnaina, jo tās teritorijā iekļaujas daļa no
Dināru Alpiem, kas stiepjas caur Balkāniem no Slovēnijas līdz pat Albānijai.
Kalnu grēdas te nereti stiepjas līdz pašai jūras piekrastei pat neatstājot
vietu, kur uzbūvēt autoceļu. Viena no interesantākajām un skaistākajām Dināru
daļām ir Velebit kalni, kur nodibināti pat divi dabas parki: Velebit dabas parks
un Paklenicas nacionālais parks. Šajos kalnos, pēc ļaužu nostāstiem, mīt labais
gars milzis. Paklenicas parkā var izvēlēties aktīvo atpūtu no pāris stundu
ilgām pastaigām līdz pat vairāku dienu gariem pārgājieniem. Mūsu izvēlētais
maršruts ved pa dziļu (vasarā sausas) upes ieleju. Dodamies gar klintī iebūvētu
atombumbu patversmi, caur mežainām kraujām uz Manita Pec alu. Pēc pārgājiena pa
upes kanjonu, dodamies pa serpentīna ceļu augšā kalnā. Ala atrodas grūti
pieejamā vietā, tomēr, sausuma dzīti, drosmīgākie ļaudis savulaik alā devušies
pēc ūdens. Netālu ir viena no Eiropā pazīstamākajām klinšu kāpšanas vietām 400
m plata un 712 m augsta klints siena Aniča Kuk, kuru šoreiz paši neizmēģinām,
bet iemūžinām savos aparātos klintī karājošos varoņus. Populārs garas dienas
maršruts Velebit parkā ved caur Lielo Palklenicu augšup kalnos un tad pa Mazo
Paklenicu atpakaļ uz jūras piekrasti. Zinātāji stāsta, ka Mazā Paklenica esot ne
mazāk varena par Lielo.
Dabas apjūsmotājiem ieteicams apmeklēt Plitvices ezerus. Jau iepriekš
nodrošinieties ar fotofilmu vai atmiņu un video kasešu krājumiem te ir ko
bildēt un bildēt! Horvātijas kalnainajā daļā upju ūdeņi pacietīgi neskaitāmu
gadu simteņu garumā zemes garozā izgrauzuši pamatīgu ieleju. Ielejā viens pie
otra atrodas 16 ezeri, kas novietoti kā pakāpieni viens par otru zemāk, kopā
veidojot 133 metru lielu augstuma starpību. Tā kā ezeri atrodas viens otram
blakus, ūdens tek no ezera uz ezeru kā no bļodas uz bļodu, veidojot neskaitāmus
krāšņus ūdenskritumus. Ezeros novērojama travertīna veidošanās pazemes ūdeņi,
izplūstot virszemē, uz ezera malām un nogrimušiem kokiem uzkrāj kaļķakmens
kārtiņas, tādā veidā pamazām pārveidojot apkārtējo vidi vienā vietā
ūdenskrituma vārti aizaug ar kaļķakmeni, citā vietā ūdens izlauž jaunu ceļu uz
nākamo ezeru. Kino skatītāju atmiņā var nākt Plitvices un Krkas parka apkārtnē
Dienvidslāvijas laikā filmētās indiāņu filmas ar Gojko Mitiču galvenajās lomās
(Čingačguks Lielā Čūska). Plitvices ezeru apkārtnes mežos dzīvo lāči.
Interesanti, ka 1980. gados šeit tika veikti zinātniski pētījumi ar lāčiem, lai
noskaidrotu viņu dzīvesveidu. Izrādās, mūsu piesardzībai šoreiz nav pamata, jo
pēc pētījumiem šejienes lāči nav pārāk kāri uz gaļu tie iecienījuši vietējās
ogas un ko stiprāku uzēd tikai laiku pa laikam.
Dodamies uz Krkas upes nacionālo parku. Dažiem pārsteigumu izraisa fakts, ka
Krkas upe tek kontinentā pavisam citā Horvātijas reģionā nevis uz lielās Krkas
salas. Lēmumu par nacionālā parka izveidi pieņēma 1985. gadā, jo ainaviskajā
upes kanjonā sastopami daudzi endēmi florā un faunā, kas sastopami tikai šeit.
Populārākā apskates vieta šeit ir Skradinski Buk ūdenskritums ar 17 pakāpienu
ūdens kaskādi. Ūdenskrituma apmeklēšanai izveidota vesela koka celiņu sistēma,
kas līkumo visapkārt ūdenskritumam. Tā pakājē, gleznainā vietā ir atļauts
peldēties, un mēs, ne mirkli nekavējoties, izmantojam šo iespēju. Turpat pie
ūdenskrituma iekārtojušās vietējās tantiņas, kuras piedāvā iegādāties krellēs
savērtas žāvētas vīģes un vietējo mājas alkoholu rakiju daudzveidīgos
fasējumos un kokteiļos. Upju dienas pēcpusdienā tālāk dodamies uz Cetiņas upi.
Cetiņas upe ir populāra laivošanas jeb raftinga vieta. Tūristu izklaidēšanai
tiek piedāvāti nobraucieni ar astoņvietīgām gumijas laivām, kur visiem ir
iespēja instruktora uzraudzībā airēt laivu caur krācēm un kanjona līkločiem.
Ņemiet līdzi peldkostīmus, jo laivošanas maršrutā ir visai labas peldēšanās
vietas, civilizācijas nebojātās upes līkumos.
Pēc dabas baudīšanas, vakaros apmeklējām arī dažas ievērojamākās pilsētas, veltot uzmanību vēsturiskiem arhitektūras pieminekļiem un vērojot vietējo ļaužu nesteidzīgo vakara gaitu. Tirdziņā sapērkam vietējos augļus un nobaudām gardos kalmārus ar Karlovačkas alu vasaras restorāniņos.
Ceļojuma beigās pēdējā dienā atvēlēts laiks vēl nedaudz atpūsties Adrijas jūras kūrortā, izbaudīt peldi un saulstarus, lai pēcpusdienā atvadītos no Horvātijas un dotos māju virzienā.
Kaspars Ģēģeris