Pasaules nomale kulta statusā

Vēl nesen jaunzēlandieši uzskatīja, ka atrodas pasaules nomalē, un, lai dzīvē ko sasniegtu, jādodas projām pie pirmās izdevības. Šī nav vieta, kur veidot karjeru un gūt panākumus, te cilvēki piedzimst, pavada bērnību un labākajā gadījumā atgriežas izbaudīt rāmas vecumdienas. Patiesi, te nav megapilsētu, stresa un nervozitātes, te nav piesārņojuma, sastrēgumu un neiecietības. Te ir fantastiska daba – mūžameži, kalni un aizas, izdzisuši krāteri, fjordi un ledāji, te ir ekstrēmo sporta veidu paradīze un draudzīgi cilvēki. 

Jaunzēlande kļuvusi par patīkamu atklājumu iespaidus un eksotiku kārojošajiem ceļotājiem, pasaules nomale pēkšņi kļuvusi par kulta vietu. Pasaules uzmanība ceļ arī vietējo pašapziņu, un šobrīd valstī uzplaukst nebijusi patriotisma gaisotne. To sastapsiet lozungu veidā gan uz suvenīriem, gan krodziņu sienu noformējumos, gan aprunājoties ar kafejnīcas, muzeja vai benzīntanka darbiniekiem. No longer down under! (Vairs neesam apakšā!) vēsta uzraksti uz krekliņiem, krūzītēm un pasaules kartēm, kas projicē pasauli ar Jaunzēlandi pašā augšā un centrā, jo kurš ir teicis, ka Austrālija un Jaunzēlande vienmēr jāliek kartes apakšējā, labajā stūrī?!

Nenoliedzami, ka savu artavu Jaunzēlandes popularizēšanā devusi filmu triloģija Gredzenu pavēlnieks un par slavenāko jaunzēlandieti atzītais filmas režisors Pīters Džeksons. Holivudas magnātiem bija jāpiekrīt, ka neviens filmēšanas angārs, neviena datorgrafika nespētu sacensties ar Jaunzēlandes dabas ainavām, un Holivuda deva zaļo gaismu radīt šo apjomīgo darbu vietā, kuru lielāka daļa amerikāņu pat nespētu atrast uz pasaules kartes. Šodien praktiski nekas neliecina par vērienīgajiem filmas uzņemšanas darbiem. Jaunzēlandes valdība pieprasīja demontēt visas instalācijas, izņemot vienu, un atstāt ainavas tādas, kādas tās bija pirms filmas veidošanas. Apsveicama un apskaužama attieksme pret dabu!

 Polinēzijas pērle Jaunzēlande

Jaunzēlandi veido divas lielas salas Klusajā okeānā. Sena maoru leģenda vēstī, ka Ziemeļu sala radusies no okeāna dzelmēm izvilktas zivs, savukārt dienvidu sala – laivas, no kuras šī zivs noķerta, un nelielā Stjuarta sala ir bijusi laivas enkurs. Patiesi, kur gan okeāna vidū būtu radušās tik unikālas un dažādas salas?

 Ziemeļu salas ainavu raksturo aktīvie un apdzisušie vulkāni, burbuļojošas dubļu krātuves un karstie geizeri, dažādu krāsa iežu laukumi, kūpošas ielejas un krāšņas pludmales okeāna krastos. Sala atrodas divu zemes plātņu saskares vietā, te ir viens no vulkāniski aktīvākajiem reģioniem pasaulē. Ir skaidrs, ka tas, ko savām acīm redzam, ir unikālas liecības zemes dzīļu varenajam spēkam.

Interesanti, ka dabas parki ir izveidoti tikai pašās ievērojamākajās vietās. Rotorua apkārtnē ir daudz vēl neizpētītu un neiežogotu “kūpošu pļavu”, tādēļ šur un tur redzam uzrakstus, kas aicina ceļotājus pārvietoties tikai pa iezīmētām takām. Karstie avoti, geizeri un krāteri nebūt nav vienīgie dabas brīnumi – apbrīnas vērti ir gan mūžamežu masīvi Coromandel pussalā, gan mēness ainas un kaili klinšu masīvi Tongariro nacionālajā parkā, gan arī stalaktītu alas un zeltaini smilšainās pludmales.

Ja Ziemeļu sala liecina par to, ka dzīvojam uz karstas pulvera mucas jeb karstas lavas un kustīgām zemes plātnēm, tad Dienvidu salā, šķiet, valda tūkstošgadīgs miers un nemainīgums. Tā apbur ar grandiozumu un majestātiskām ainavām. Ne velti daudziem dabas objektiem individuāls ceļotājs pats saviem spēkiem nemaz nevar piekļūt. Lai skatītu bukletos vai filmās redzētās ainavas, jāšķērso ezeru un fjordu sistēmas vai jāveic pārlidojums. Grandiozs te ir viss – Jaunzēlandes Alpi un to sniegotās virsotnes, fjordi, pa kuriem iespējams aizkuģot līdz Tasmāna jūrai un savvaļā redzēt roņus un delfīnus, kas rotaļājas ar kuģi, kā arī attālumi, kas liek mums ik dienas veikt simtiem kilometru, bet redzētais un piedzīvotais ir tā vērts!    

Par Jaunzēlandes dabas bagātību liecina tas, ka valstī ir četrpadsmit nacionālie parki un katrs no tiem aptver kādu unikālu dabas teritoriju. Ceļojot pa šo zemi, kas tikai pēdējo gadu laikā kļuvusi par vienu no pasaules ceļotāju top galamērķiem, var tikai apbrīnot, cik ērta, attīstīta un sakārtota ir tūrisma infrastruktūra, un cik draudzīgi un atvērti šejienes cilvēki. Tūrisma informācijas centri strādā no rīta līdz vēlam vakaram katru dienu, te var iegūt izsmeļošu informāciju un rezervēt ekskursijas, kas tiek piedāvātas dažādos veidos un cenās, ar vai bez ēdināšanas un tamlīdzīgām niansēm.

Puisis, pie kura pērkam biļetes ekskursijai, draudzīgi apjautājas, no kurienes esam. Izdzirdot vārdu “Latvija”, viņš sarauc uzacis, jo tādu valsti dzird pirmo reizi. Sajūsmā un neticībā viņš skaļā balsi pa visu info centru sarīko konkursu, kurš zinot, kur ir Latvija un pats pa to laiku pārbauda mūsu stāstīto Interneta meklētājā.

 Auklenda – vulkānu, buru un delfīnu pilsēta

Kia Ora – laipni lūgti! Tā sagaida Auklendas starptautiskā lidosta, vieta, no kurienes savu ceļojumu sāk lielākā daļa Jaunzēlandes viesu. Auklendas pilsēta izkārtota šaurā zemes strēlē starp Waitemata un Manukau ostām. Tai apkārt plešas krāšņas pludmales un tik daudz salu, kā nevienai citai pilsētai pasaulē. Auklenda atrodas starp vairākiem vulkāniskas izcelsmes pauguriem, kur agrāk atradušies maoru nocietinājumi, bet šodien atrodam vēsturiskas liecības par laiku, kad te vēl bijuši aktīvi vulkāni un attālumu atzīmes līdz dažādām pasaules vietām. Viena no atzīmēm vēsta: “Londona 18 339 km” – esam vienā no tālākajiem punktiem uz zemeslodes. Laika starpība ar Latviju ir 11 stundas, tā kā tiešā un netiešā nozīmē viss sagriezts kājām gaisā!   

Auklenda ir Jaunzēlandes lielākā un kosmopolītiskākā pilsēta, finanšu centrs un reiz lepojusies ar galvaspilsētas titulu, bet nu šis gods pienākas Velingtonai. Auklenda ir ne tikai Jaunzēlandes varenākā pilsēta, bet arī visas Polinēzijas centrs. Taisnības labad gan jāsaka, ka pilsētas nav tā lieta, ar ko Jaunzēlandei sacensties pasaules mēroga. Un labi vien ir, te ir citas bagātības! Paši auklendieši pilsētu mīļi iesaukuši par Buru pilsētu, jo visapkārt ir ūdeņi un burātāji ir neatņemama pilsētas ainavas sastāvdaļa. Mums aizraujas elpa no piedāvājuma doties vērot delfīnus. Nepilnas stundas braucienā no valsts lielākās pilsētas centra iespējams vērot delfīnus, kas brīvi dzīvo Hauraki līča ūdeņos. Studenti ik dienu apseko delfīnu populāciju, un noteiktam skaitam tūristu ir iespēja pievienoties studentu kuģītim.

Auklendas simbols ir 328 metrus augstais Sky Tower. Šejienieši lepojas, ka tas ir augstākais dienvidu puslodē. Torni var redzēt gandrīz no jebkuras vietas pilsētā, sevišķi jauki tas izskatās vakara krēslā. Torņa centrālajā daļā izveidots rotējošs restorāns, kas stundas laikā ļauj apskatīt pilsētu uz visām debess pusēm, tomēr patiesas trīsas sagādā kāds cits torņa piedāvājums, proti, laukums 192 metru augstumā, kas piedāvā adrenalīna devu, metoties brīvā kritienā no pilsētas augstākās un ievērojamākās celtnes. Interesentu netrūkst! Ja neesat gatavi paši iemēģināt šo Jaunzēlandē tik populāro izklaidi, varat piesēst tuvējā kafejnīcā, iemalkot kapučīno vai pasūtīt alus kausu, un paskaitīt, cik šādi brīvi krītošu betmenu stundas laikā noveļas no debesīm.

Likumsakarīgi, ka Buru pilsētas viena no pievilcīgākajām vietām ir ostas promenāde, sevišķi Viaduct Harbour, kur atradīsiet daudz omulīgu kafejnīciņu, kuģu piestātnes un šīs rimtās dzīves baudītājus. Ja paliek brīvs laiks un ostas malas omulības jau gana, aktīvāku atpūtu piedāvā Kelly Tarlton’s zemūdens valstība un atrakciju parks Rainbow’s End. Galvenais “Keep left!” (Turies kreisajā pusē), kā rakstīts uz auto paneļiem, jo satiksme te iekārtota braukšanai pa kreiso pusi, un esi gatavs iespaidīgam un neaizmirstam ceļojumam! 

Vaitomo alas

Līdzās Jaunzēlandes zināmākajiem dabas brīnumiem – fjordiem, mūžamežiem un ģeotermālajām ielejām, te sastopamas arī citas pasaulē unikālas parādības. Waitomo apkaimē ir alu sistēma. Senatnē to pazinuši jau maori, 19. gadsimtā vietējie iedzīvotāji brīnumainās alas parādījuši kādam angļu pētniekam un kopš tā laika alas ir kļuvušas par vienu no tūristu apbrīnas objektiem. Vaitomo alu komplekss sastāv no trīs alām – Aranui, Ruakuri un Waitomo. Divās pirmajās iespējams izstaigāt iespaidīgus alu labirintus un apbrīnot stalaktītu veidojumus. Pēdējā un slavenākā dēvēta arī par Kvēlojošo kāpuru jeb slieku alu. Vaitomo ala ir tradicionāla stalaktītu un stalagmītu ala līdz brīdim, kad apmeklētāji tiek lūgti sēsties laivās un tumšajā alu labirintā ceļu turpināt pa ūdeni. Laiva slīd pa pilnīgu tumsu un klusumu, līdz mūsu acīm paveras zili mirgojoša zvaigznāju plejāde. Tas ir kas acīm neticams, kur te, pazemē, radies Piena ceļš, ziemeļblāzma un zvaigznītes?

Drīz arī gidi izskaidro, kas veido šo neaizmirstami skaisto skatu. Tie ir Arachnocampa Luminosa kukaiņu kāpuri, kas izstaro gaismu, lai pievilinātu ēsmu. Kvēlojošie tārpiņi raksturīgi tikai Jaunzēlandei. Tie sastopami vēl dažās vietās, bet Vaitomo alas ir unikālas to izmēru un spīguļojošo alas griestu laukuma dēļ. Atgriežoties virszemē, vēl ilgi nākas kavēties atmiņās un nepamet sajūta, ka redzētais ir tikai iztēles auglis.

Garā Baltā Mākoņa zemes sirds Rotorua

Viens no Jaunzēlandes interesantākajiem reģioniem ir Rotorua apkārtne, kas ir gan spēcīgs maoru kultūras centrs, gan unikāls ģeotermālo ieleju komplekss. Ģeotermālās dabas bagātības Rotorua reģionā attīstījušas ārstniecības, skaistumkopšanas un izklaides kompleksus, kur tiek izmantotas karsto avotu un ārstniecisko dubļu sniegtās iespējas. Nereti viesnīcas tiek celtas tieši pie karstajiem avotiem vai dubļu ielejām, un tad nu neiztrūkstošā sēra smaka un dublīšu paukšķēšana jāuzskata par lielu ekstru. Ne velti Rotorua tautā tiek saukta arī par Jaunzēlandes Sēra galvaspilsētu.

Rotorua apkaime ir nosēta ar parkiem un ielejām, kas piedāvā iepazīt zemes dzīļu darbības izpausmes – geizerus, verdošu dubļu laukus, karstos avotus (Wai-o-tapu Thermal Wonderland, Te Whakarewarewa Thermal Valley, Waikite Valley Thermal Pools, Waimangu u.c.) Unikāli un reizēm acīm neticami! Trīs lietas, kas noderēs parku apmeklējumos ir: fotofilmiņas pietiekamā skaitā vai atmiņa digitālo fotoaparātu čipkartēs, zemes uzbūves rokasgrāmata un laba izturība pret sēra smaku! Protams, bez tā visa var arī iztikt un baudīt zemes krāsainību, kas te ir nepārspējamās variācijās!

Par objektiem liecina to nosaukumi: Šampanieša baseins, Mēness krāteri, Mākslinieka palete, Lēdijas Knoksas geizers, Velna mājvieta, Varavīksnes krāteris, Velna tintes pods, Prīmulu terase, Līgavas plīvura ūdenskritums – un ticiet, neviens no šiem nosaukumiem nav pārspīlējums! Šie parki piedāvā krāsainas un iespaidīgas ģeotermālo darbību liecības jeb vienkārši neaizmirstamus skatus.

Droši vien nav nejaušība, ka šajā apvidū uz dzīvi apmetušies maori – Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji. Runājot par zemes vēsturi, pareizāk būtu to saukt par Aotearoa, Garā Baltā Mākoņa zemi, kas ir Jaunzēlandes nosaukums maoru valodā. Pirmo iedzīvotāju ierašanās šajās Klusā okeāna salās tiek saistīta ar Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāju migrāciju Polinēzijas virzienā. Ļoti ticams, ka pirmie iedzīvotāji te ieradušies tradicionālajos polinēziešu divlaivu kanoe, ar kuriem senatnē ļaudis šķērsojuši okeānu no Havaju salām līdz pat Lieldienu salām un Jaunzēlandei. Polinēziešu sirojumi pa Kluso okeānu vēsturē ieguvuši “saullēkta vikingu” vārdu, savukārt eiropieši šo zemi un vietējo kuģot prasmi iepazinuši līdz ar kapteiņa Džeimsa Kuka ekspedīcijām.

Šodien Rotorua ir viens no aktīvākajiem maoru centriem, te atrodas gan Jaunzēlandes Maoru mākslas un amatniecības institūts, gan vairāki muzeji, kas piedāvā iepazīties ar maoru sadzīvi, tradīcijām un pasaules uztveri. Simpātiski, ka vairāki mākslas un vēstures centri atrodas termālo ieleju teritorijās, kas ļauj vēsturi un kultūru iepazīt autentiskā vidē un reizē baudīt lieliskas dabas ainavas. Rotorua ir īstā vieta, kur kaut ko uzzināt par draudzīgo, tetovēto iezemiešu tradīcijām un dzīvi modernajā pasaulē, apmeklēt maoru koncertu, noklausīties waiata (dziesmu), uzdejot haka (deju), sasveicināties ar maoriem raksturīgo hongi (sveiciens ar degungaliem, kas simbolizē draudzību un vienotību) un ieturēt tradicionālo maltīti zem klajas debess.

Siltas atmiņas un neaizmirstami iespaidi mani pavada vēl ilgi pēc ceļojuma pa Garā Baltā Mākoņa zemi, un no prāta neizzūd kaut kur redzēts uzraksts “Come as visitor, leave as friend!” (Atnāc kā apmeklētājs, dodies projām kā draugs!). Šīs zemes lielākā bagātība ir fantastiskā un iespaidīgā daba un draudzīgie cilvēki. Vienīgā problēma, kas varētu rasties pēc Jaunzēlandes apmeklējuma: kurp doties nākamajā ceļojumā? 

Santa Vītola
15.03.2006.