JAUNZĒLANDES SKAISTUMS

Jaunzēlandi no Austrālijas šķir 2400 km jeb trīs stundu lidojums. Izdevīgi ir abas zemes apskatīt reizē. Jaunzēlande ir pavisam cita pasaule, tās pirmatnējais skaistums apbur ikvienu.

 Garā baltā mākoņa zeme

Jaunzēlandi veido divas atšķirīgas salas Klusajā okeānā. Dienvidu salā ir augsti kalni un dziļi fjordi, un tajā valda tūkstošgadīgs miers un nemainīgums. Ziemeļu sala atrodas divu kustīgu zemes plātņu saskarē, te ir viens no vulkāniski aktīvākajiem reģioniem pasaulē. Ziemeļu sala ir 1600 km gara un 450 km plata, ļoti kalnaina – tikai 25% teritorijas ir zemāka par 200 m vjl. Ģeotermālo procesu iedarbībā salā daudzviet kaut kas burbuļo, šņāc, iztvaiko, no caurumiem kūp dūmi, kas liecina, ka dzīvojam uz karstas lavas. Ainavu raksturo vulkāni, burbuļojoši dubļu lauki un karstie geizeri, dažādu krāsu iežu lauki un kūpošas ielejas. Redzamais ir unikālas liecības zemes dzīļu varenajam spēkam. Te ir arī lietus meži un džungļi, mēness ainas un kailas klintis, milzu kokpardes un kauri koki, stalaktītu alas un zeltainas pludmales. Jaunzēlandē nav nekādu bīstamu dzīvnieku, čūsku, zirnekļu, pat ne odu un ērču. Var droši doties mežos, pļavās un brikšņos. Vienīgi jāpasargā sevi no ļoti mainīgajiem laika apstākļiem.

Pirms 1500 gadiem maori no Melanēzijas caur Polinēziju pārvietojušies uz Jaunzēlandi, nonākot dabas paradīzē. Maori to nosauca AOTEAROA, kas tulkojumā nozīmē „garā baltā mākoņa zeme”. Līdz angļu misionāru ienākšanai maori nepazina rakstību, visu attēloja zīmējumos. Tagad maoru rakstībā ir 13 burti. Maori sastāda 15% valsts iedzīvotāju, maoru valoda ir otra valsts valoda.

Jaunzēlandes galvenā ienākumu nozare ir piensaimniecība. 95 % piena produktu eksportē. Vienā fermā ir ap 400 govīm. Vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1 govs un 10 aitas. Daudz dārzeņus audzē tirgum, arī saldos kartupeļus kumara. Ziedu eksportā pirmajā vietā ir orhidejas. No Amerikas ievestā Oregonas priede stādījumos aug nepārtraukti visu gadu, ciršanas vecumu sasniedzot jau 25 gados. Mežos mīt savvaļas fazāni un tītari, pie tam medībām nevajag licenci. Elektroenerģiju iegūst arī ģeotermālajās elektrostacijās no +260^o C karstā tvaika.

 Buru pilsēta

Kia Ora – laipni lūgti! Jaunzēlandē ir 4 milj. iedzīvotāju, no tiem 1,2 milj. dzīvo Oklendā. Agrāk tā bijusi Jaunzēlandes galvaspilsēta. Oklenda ir Jaunzēlandes lielākā pilsēta 270 km² platībā, kas izkārtota 75 km garā zemes strēlē starp divām ostām, tāpēc to mīļi dēvē par Buru pilsētu. Te notiek arī Amerikas kausa izcīņa burāšanā. Oklenda izveidojusies uz 35 bijušiem vulkāniem, jaunākais Rangi Toto ir ap 800 gadu vecs. Ielas pilsētā ved kalnā augšā, kalnā lejā. Edenas kalna virsotnē ir vulkāna krāteris. Te ir arī ir zīme – nulles punkts, no kura tiek veikti visi mērījumi Oklendā. Vulkāna nogāzes ir grūti pļaujamas, tāpēc te ganās govis, bet kādreiz bijušas arī aitas. Plaša pilsētas panorāma paveras no Bastiona kalna, kur atradušies maoru nocietinājumi.

Oklendas simbols ir 328 m augstais Sky Tower, kura pamati ir 15 m dziļumā. Tornis testēts zemestrīcēm un spēj izturēt pat 8 balles stipru zemestrīci. Tornis piedāvā asa izjūtas, tā skatu laukumā pārsteidz bieza stikla grīda, caur kuru paveras galvu reibinošs skats uz leju. Torņa laukums 192 m augstumā piedāvā arī nolēkt brīvajā kritienā no pilsētas augstākās celtnes... un palikt dzīvam.

Oklendas muzejs celts maori svētvietā. Maoru kultūras ekspozīcijā ir celtnes ar kokgriezumiem. 25 m garā maoru laiva punga paredzēta 100 karotājiem. Jaunzēlandes dabas ekspozīcijā ir gan dinozaura skelets, gan pirmatnējā moa putna izbāzenis. Izrādās, ka kivi ir nelidojošs naktsputns. Putniem nebija nepieciešams lidot, jo nebija plēsēju. 1874. gadā no Austrālijas kā kažokzvērus ieveda posumus, kuri savairojās un sāka radīt lielas problēmas putniem, postot to ligzdas. Valstī tagad jau varētu būt ap 90 miljoniem posumu, kas gadā apēd ap 20 miljonus tonnu veģetācijas. Bieži redz ceļmalās sabrauktus posumus, tad šoferi teic, ka ir labs darbs izdarīts.

Decembrī Jaunzēlandē sākas vasara, un Ziemassvētku koki jeb Pohutu kava aizvien vairāk raisa savus sarkanos ziedus. Līdz Ziemassvētkiem visa pilsēta būšot sarkanās ziedu kupenās. Šiem kokiem patīk sāļš ūdens, tāpēc tie aug arī pludmalēs kā lieli, skaisti saulessargi.

 Salu līcis

240 km no Oklendas uz Jaunzēlandes ziemeļiem atrodas Salu līcis. No Paihijas mazpilsētiņas dodamies izbraucienā ar kuteri pa Salu līci. Jūras dabas parkā uzskaitītas vairāk nekā 140 salas. Visapkārt saliņas un līcīši. Elpu aizraujošs mirklis ir šī brauciena „rozīnīte”, kad kuteris izbrauc pa caurumu klints sienā. Brīvajā laikā Urupukapukas salā var peldēties siltajā līcītī, sauļoties, ieturēt maltīti vai doties pastaigā pa salu. Taka ved kalnos caur aitu ganībām un tējas koku audzēm. Ir tik silti, smaržo gaiss un vītero putni... No salas paveras fantastisks skats uz okeāna zilgmi ar daudzām saliņām.

Netālu no Salu līča ir Vaitangi memoriālā vieta, kur 1840. gadā tika parakstīts miera līgums starp Lielbritānijas koloniālās varas pārstāvjiem un 7 maoru cilšu 500 vadoņiem. Līgums aizsargā maoru tiesības, šobrīd maori sastāda 15% valsts iedzīvotāju.

Brauciena laikā vērojam skaisto Jaunzēlandes dabu. Ceļmalās no vulkāniskajiem sakusušajiem iežiem sakrauti savdabīgi žogi. Brīdi piestājam aplūkot Haruru ūdenskritumu. Ainavā izceļas savdabīgās Norfolkas priedes, atgādinot simetriskas, piramidālas egles ar retiem zariem. Zied dālijas pašā vasaras sākumā. Ceļmalās kā kupenas zied sīkrozes. Daudzviet redzami baltiem ziediem ziedoši, lieli, viršveidīgi krūmi, kuru maoru nosaukums ir Manuka, bet baltie tos sauc par tējas kokiem. Manukas medus ir tumšs un ļoti vērtīgs. Izslavētas dziedinošas īpašības ir arī tējas koka eļļai. Manuku pielieto arī ļoti daudzu kosmētikas produktu ražošanā.

Iebraucam Cottle kalna vīna darītavā, kurā saimnieko ģimene, kas pārcēlusies uz Jaunzēlandi no Kalifornijas Amerikā. Vaicāti par galveno iemeslu pārceļošanai, viņi atbild, ka tas ir miers un drošība. Te viņi audzē vīnogas, ražo vīnu un pārdod. Ģimene gadā strādājot 9 mēnešus, bet 3 ceļojot pa pasauli ar burulaivu. Skaista pastaiga sagaida arī pie Tasmāna jūras. Daudzkrāsaini smilšakmeņi, vēju noliekti manukas krūmi un tik daudzi neparasti augi.

 Tropiskais mežs

Diezgan garš ceļš nobraukts, un apkārtējie meži kļūst arvien pirmatnīgāki. Waipoua maoru valodā būtu „nakts lietusūdens”. Waipoua tropiskajā mežā koku garumā aug pirmatnējās kokpapardes, sasniedzot pat 30 m augstumu. Visapkārt necaurejami biezokņi, kuros var droši iebrist, jo nav taču nekādu indīgo rāpuļu. Biezokņos daudz epifītu jeb parazītaugu. Arī valsts simbols – sudrabpaparde aug tikai Jaunzēlandē. Pirmatnējos Jaunzēlandes mežos vislabāk saglabājušies arī senie kauri koki, kas auguši jau pirms 135-190 miljoniem gadu senajā Juras laikmetā. Tie pieder pie araukāriju dzimtas. Kauri koka stumbrs atgādina skujkoku, tikai kokam ir nelielas, cietas, tievas lapiņas. Jaunie kauri koki izaug slaidi, kroni veido tikai vēlāk. Kauri skaitās vērtīgākā koksne pasaulē, no kuras iznāk gari, plati un bezzaraini dēļi, tās mitrums tikai 12 %. Tos izmantoja kuģu būvei, māju celtniecībai, tiltu būvei, gulšņiem. Kauri sveķus maori pielietoja uguns ieguvei, lāpām. Eiropieši tos pielietoja augstvērtīgās zīmoglakās. Sevišķi skaistus kauri sveķus pulēja un gatavoja rotaslietas. Pēc izskata kauri sveķi atgādina dzintaru, tikai tie ir viegli. Pa tropiskā meža taku dodamies pie vislielākā kauri koka vārdā Tane Mahuta jeb Meža Kunga, kas ir ap 2000 gadus vecs. Tane Mahuta diametrs ir 4,4 m, bet apkārtmērs pārsniedz 13 m. Tropiskajā mežā dzīvo arī lielākā kivi putniņu kolonija Jaunzēlandē.

 Kauri muzejā Matakohē redzama senā kauri koksnes apstrādes tehnika, no kauri koksnes izgatavotās mēbeles un dažādi priekšmeti. Muzeja sveķu kolekcija ir lielākā pasaulē.

Jaunzēlandē redzami plaši priežu stādījumi. Tā ir no Amerikas ievestā Oregonas priede, kuras koksne šajā zemē, kur praktiski nav ziemas, aug nepārtraukti visu gadu un savu ciršanas vecumu sasniedz jau 25 gados. Dzimtajā Oregonā tāds rezultāts būtu tikai pēc 65 – 70 gadiem. Jaunzēlandē ziemā reti gadās salnas, parasti ir plus grādi. Meži Jaunzēlandē pilni savvaļas fazāniem, tītariem, pie tam medībām nevajag licenci.

Pie Veiveras (Waiwer) upes termālajiem avotiem izvietoti dziednieciskie kūrorti. Garš ceļa posms ved caur Waikato upes ieleju, salas garākā upe ir 400 km gara. Elektroenerģiju Jaunzēlandē iegūst no hidroelektrostacijām, vēja ģeneratoriem, saules enerģijas un arī ģeotermālajās elektrostacijās no zemes siltuma. Nav atomelektrostaciju. Uz Waikato upes ir veselas 9 elektrostacijas. Opouoni ir vieta, kur pirmoreiz krastā izsēdušies maori. Te arī bijuši neparasti draudzīgi delfīni. Zālīte krastmalā mīksta kā paklājs, tāda bieza un īsa.

 

Kvēlojošo kāpuru alas

Fantastiskās Waitomo alas tulkojumā no maoru valodas nozīmē „ūdens kolonnas”. Pirms 30 milj. gadu Waitomo atradās zem jūras. Alas 1887. gadā atrada viens no maoru virsaišiem. Alās nedrīkst fotografēt un filmēt. Tās ir drošas apmeklētājiem, jo var izturēt pat zemestrīces. Taču vēl pirms 5 dienām alas esot bijušas slēgtas apmeklētājiem ļoti augstā upes ūdens līmeņa dēļ.

Trīs alu komplekss pārsteidz ar krāšņām, dabas veidotām kaļķakmens skulptūrām. Stalaktīti un stalagmīti veidojas ļoti lēni, 1 cm izaug tikai 300 gados. Pats neparastākais pārsteigums šajās alās ir kukaiņi, kas nosēduši visus alu griestus. Alu tumšajās velvēs sienāža izskatam līdzīgās 2-3 cm garās mušiņas izdēj oliņas, no kurām pēc 3 gadiem izšķiļas mirdzoši kāpuri. Jāņtārpiņiem līdzīgie spīdīgie kāpuri pārtiek no insektiem. Kāpuri izvelk lipīgus pavedienus un ar savām izstarotajām gaismiņām pievilina insektus. Insekti, nākot uz gaismu, pielīp pie šiem pavedieniem. Pēc stalaktītu un stalagmītu pasaules apskates tiekam aicināti sakāpt laivā, ar kuru tālāko ceļu turpinām pa ūdeni caur alu labirintu pilnīgā tumsā. Laiva slīd klusi, jo tiek vilkta pa trosi. Tad arī paveras acīm neticamais skats, jo alu tumšie griesti atgādina mirgojošas zvaigžņotas debesis naktī. Tūkstošiem mirdzošo tārpiņu izvietojušies alas griestos, veidojot dažādus neredzētus „zvaigznājus”. Šī tārpiņu radītā gaisma izrādās pat pietiekoša, lai tumsā varētu samanīt viens otru.

Geizeri un verdošie dubļi

Rotorua nacionālais parks atrodas ezeru zemes centrālajā daļā uz vulkāniskā plato ar iespaidīgām zemes dzīļu darbības izpausmēm – geizeriem, verdošiem dubļu laukiem un karstajiem avotiem. Rotorua ir unikāls ģeotermālo procesu apvidus, par ko liecina jau spēcīgā sēra smaka visā Rotorua pilsētā. Rotorua maoru valodānozīmē „otrais ezers”. Rīta agrumā viena dodos vilinošā pastaigā pa ģeotermālo taku ap Rotorua ezeru,kas izveidojies vulkāna krāterī. Daudzviet no zemes ārā lien karsti tvaiki, dažviet ir burbuļojoši krāteri, paukšķoši dubļi, visapkārt sēra smaka. Takas iezīmētas, visur izliktas brīdinājuma zīmes, jo cietā, pārkaļķotā garoza vietām esot tikai centimetru bieza, tā kā viegli var pazust uz neatgriešanos. Arī pilsētā tvaiki laužas cauri asfaltam. Pie anglikāņu baznīcas blakus esošās kapsētiņas zeme ir tik silta, ka caur kurpju zolēm kājas sāk jūtami silt. Apkārtnē esošajām ēkām ierīkoti savdabīgi skursteņi, caur kuriem tiek izvadīts karstais tvaiks no pazemes. Taču vēsajā laikā ar šo tvaiku tiek apsildītas mājas. Māju konstrukcijas vieglas, nav pie mums ierasto dārgo izmaksu ne par siltināšanu, ne par apkuri. Karstos avotus un ārstnieciskos dubļus izmanto kūrortkompleksos.

Te Whakarewarewa maoru mākslas un kultūras centrs piedāvā iepazīties ar maoru sadzīvi un tradīcijām. Pie maoru saieta nama ir jānovelk apavi. Vērojam, kā no augiem tiek izgatavoti maoru deju svārciņi. Parkā ir arī iespēja savām acīm redzēt dzīvus kivi putnus. Šim nolūkam izveidots īpašs namiņš, kur jāieiet tumsā, jo kivi taču ir naktsputni. Kad acis ir mazliet pieradušas, var pamanīt kivi putnus rosāmies. Tālāk taka ved pa Te Whakarewarewa termālo rezervātu - karsto avotu brīnumzemi. Starp daudzajiem kūpošajiem laukiem te atrodas arī Jaunzēlandes lielākais geizers Te Puia, kas ik pēc 20 minūtēm izšauj ūdens strūklu debesīs 25–30 m augstumā. Īsi pirms lielā geizera izvirduma kā brīdinājums izšļācas blakus esošais mazākais.

Līdz angļu misionāru ienākšanai maori nepazina rakstību, viņi visu attēloja zīmējumos. Tagad maoru valodā ir 13 burti. Vārdi bieži ir ļoti gari, apzīmējot veselu teikumu, bet tie tiek saīsināti un vēl no saīsinājuma īsināti. Maoru valoda ir otrā valsts valoda. Maoriem nav atsevišķu savu skolu. Angļu valodas skolās ir bilingvālās klases, kurās vispārējos priekšmetus mācās angļu valodā, bet papildus māca arī maori valodu. Vakars paiet maoru koncertā dziesmās un dejās, maori māca sasveicināties ar degungaliem un arī deju soļus. Kaujas dejā haka maoriem raksturīgi ir izbāzt garu mēli, lai atbaidītu ienaidnieku.

Zeltainie kivi

Jaunzēlandes galvenā ienākumu nesošā nozare ir piensaimniecība. 95 % piena produktu Jaunzēlande eksportē, ar 5% pietiek pašpatēriņam. Parasti vienā fermā ir ap 400 govīm, kuras 2 slaucēji izslauc 2 stundās. Dažām saimniecībām ir pat divas tādas fermas. Saprotams, ka lopu turēšanas izmaksas nav lielas, jo zāle ir viscaur gadu, nevajag arī siltas mītnes. Rēķinot uz katru valsts iedzīvotāju iznāk 1 govs un 10 aitas. Visvairāk produktu eksportē uz ASV, Japānu un Lielbritāniju. Aiz piensaimniecības lielākos ienākumus dod tūrisms, gaļas eksports un mežsaimniecība.

Agro Domēierodamies vērot veselu aitu šovu. Atraktīvs jauneklis aitu nocērp nepilnās divās minūtēs. Uz skatuves aicina piedalīties jēru barošanā un pat govs slaukšanā. Uzjautrinoša izrāde ir vērot, kā suns sadzen aitas aplokā.

Turpinājumā dodamies izbraukuma tūrē pa saimniecību. Traktoram pievienota īpaša tūristu piekabe, vadītājs kabīnē runā mikrofonā, bet piekabē sēdošajiem viss dzirdams. Vērojam, arī barojam dažādus Jaunzēlandē audzētus dzīvniekus: aitas, strausus, emu, govis, cūkas, briežus, lamas, alpakas. Kivi dārzā ieraugām pārsteigumu, ka kivi aug līdzīgi vīnogām. Vadītājs stāsta par šīs kultūras īpatnībām. Gan kociņi, gan ziedi esot jūtīgi pret sliktiem laika apstākļiem. Sākotnēji 1905. gadā no Ķīnas tika ievesti lielās ērkšķogas stādi, kuri tika audzēti un selekcionēti. Lai saistītu izveidotā augļa nosaukumu ar Jaunzēlandi, 1959. gadā tam tika dots kivi nosaukums. Jaunzēlandes kivi augļi ir paši labākie pasaulē, tā audzēšana ir patentēta. Mums parāda vienu ļoti bagātīgi ziedošu kivi kociņu, piebilstot gan, ka tas nekad nav nesis augļus. Vai kāds nevarot pateikt, kāpēc tā? Izdevās uzminēt – tas ir vīrišķā dzimuma augs.

Jaunzēlandē ļoti daudz dārzeņu tiek audzēti tirgum. Lietus līst pietiekoši, tādēļ nav nepieciešamības laistīt. Ziedu eksportā 1. vietā ir orhidejas. Jaunzēlandē daudz audzēti tiek saldie kartupeļi kumara, kurus maori atveda līdzi no Polinēzijas. Vietējā tirdziņā nopērkami gan parastie kivi, gan arī zelta kivi. Un kādi oranži mango! Visvairāk intriģēja zelta kivi ar placināti spiciem galiem. Un, kad to pārgriež... tik zeltains, sulīgs, mīksts un salds... nemaz nelīdzinās Latvijā pirktajiem. Laikam neiespējami tādus transportēt. Atliek tikai baudīt un saglabāt atmiņās. Degustējam arī kivi vīnu un medu.

Agro Domē paredzētas arī vakariņas. Izrādās, ģimenes uzņēmums pirmoreiz uzņem latviešu grupu un ir ļoti ieinteresēti par mūsu valsti, pat lūdz iemācīt dažas frāzes latviešu mēlē. Manuprāt, gan jau tas kādreiz viņiem noderēs, lai pārsteigtu, uzņemot nākošās latviešu grupas. Ar lepnumu un mīlestību tiek stāstīts par visiem ģimenes uzņēmuma locekļiem, jūtamas ļoti sirsnīgas ģimeniskas saites pat ar tiem strādājošajiem, kas nav ģimenes locekļi. Uzņemšana bija īpaši sirsnīga, sirmais saimnieks autobusam māja atvadas.

Daudzviet ceļojuma laikā mums tiek vaicāts, no kurienes esam. Latviju gandrīz neviens nezin, vismaz jānosauc kaimiņvalstis Somija vai Zviedrija. Toties atliek pieminēt notiekošo NATO samitu Rīgā, tad gan visi zina.

 Termālā brīnumzeme

Vietām visas ceļmalas ir ieskautas koši dzeltenos ziedošos krūmos, ko sauc par slotzariem, un kā milzu smilgas aug pampas zāle. Karstās upes Waimangu vulkāniskās ielejas krāsainību veido ūdensaugi un dažādie minerāli, kas izplūst virszemē, veidojot terases. Terases vulkāna izvirduma rezultātā ir cietušas. Redzot, kā nepārtraukti mainās vide, cilvēkam jāaizdomājas par materiālo lietu īslaicīgumu. 

Maoru valodā Wai-O-Tapu nozīmē „svētie ūdeņi”. Wai-O-Tapu ģeotermālie avoti un baseini tiešām izrādās īsta brīnumzeme. Neaizmirstami un acīm neticami skati, zemes krāsainība nepārspējamās variācijās. Termālie baseini šajā laukā ir neticami košās krāsās: gan dzelteni, gan oranži, gan smaragdzaļi, gan dzeltenzaļi... Tiem pa vidu ir dažādi burbuļojoši caurumi un paukšķoši dubļu lauki. Katram no tiem doti arī attiecīgi nosaukumi: Velna miteklis, Velna tintes podi, Opāla baseins, Mākslinieka palete, Šampanieša baseins, Velna vanna un citi. Balta lauka vidū ir milzīgais Šampanieša baseins 65 metrus diametrā. Tam ir spilgti oranžas malas, bet no 62 m dziļās, dzidrās ūdens dzelmes nemitīgi ceļas mazi burbulīši. Baseina virsmas temperatūra ir 74^o C. Pie apkārtējās stiprās sēra dioksīda smakas jau pierasts. Varbūt arī aizmirsts, jo apkārtējā pasaule šķiet kā nereāla pasaka. Visai krāsainībai pa vidu ir arī koki un krūmi, tātad tā ir dzīva daba. Dzīva zeme, baseini nemitīgi kūp. Un cilvēks sajūtas tik ļoti mazs pret dabas varenumu.

Netālu ir Lēdijas Knoksas geizers, no kura izšļācas ūdens strūkla tikai reizi diennaktī – plkst. 10.15. Šo geizeru atklājuši cietumnieki, viņi nākuši šurp mazgāt veļu. Geizers nosaukts gubernatora meitas vārdā. Pie geizera izvietotas solu rindas skatītājiem kā amfiteātrī. Miera periodā no geizera cauruma ceļas tikai tvaiki. Parka reindžers stāsta, ka pazemē ir divi baseini – viens ar karsto, bet otrs ar auksto ūdeni. Izvirduma laikā ūdens no abiem baseiniem saplūst kopā. Mums par pārsteigumu, reindžers ieber geizera caurumā ziepju pulveri, kas ir indikators situācijas kontrolei, lai zinātu mirkli, kurā izšļāksies spēcīgā strūkla. Kad no cauruma jau sāk mutuļot putas, reindžers bēg prom, un geizers šņākdams izšļācas 20 m augstumā.

Zemes dzīlēs esošais karstums tiek likts lietā ģeotermālajās elektrostacijās. Apmeklētā elektrostacija stundā no zemes dzīlēm savāc 14 000 tonnu karstā tvaika, kura temperatūra ir +260^o C Dziļākais urbums ir 2 km. Pavisam ir 200 urbumi, bet vienlaicīgi tvaika ņemšanai izmanto tikai 60 urbumus.

Gredzenu pavēlnieka zeme

Pirms daudziem tūkstošiem gadu pēc viena no pasaulē lielākajiem vulkāna izvirdumiem krāterī izveidojās Taupo ezers. Tā ir lielākā saldūdens krātuve Jaunzēlandē – vairāk kā 600 km² platībā, atrodas 360 m virs jūras līmeņa. Pasaulē ir vēl tikai 2 tāda veida lielāki ezeri. No maoru valodas Taupo nozīmē „lielais plecu apmetnis”. Blakus ezeram izveidojusies Taupo pilsēta.

Tālākais ceļš uz Velingtonu ved caur tuksnešainu apgabalu ar ļoti trūcīgu augāju. Tongario nacionālajā parkā ir 3 aktīvi vulkāni. Visaugstākais no tiem ir 2800 m augstais Ruapehu ar sniegotu virsotni. Tas ir arī augstākais kalns Ziemeļu salā, par to augstāks Jaunzēlandes Dienvidu salā ir Kuka kalns. Ruapehu virsotnē ir izveidojies milzīgs krāterezers, kura siena autoceļa pusē ir izskalojusies ļoti plāna. Nav zināms, kurā brīdī ezers var to pārraut. Toties uz ceļa jau ir sagatavoti brīdinājuma luksofori, lai spētu novērst katastrofu brīdī, kad milzīgā straume gāzīsies pār autoceļu.

Jau par leģendu kļuvusī triloģija „Gredzenu pavēlnieks” ir uzņemta Jaunzēlandē, tās zaļajos vulkāniskajos kalnos, arī tuksnešainajā Tongario apkaimē. Braucam caur vietu, kur dzimis filmas režisors Pīters Džeksons. Jaunzēlandieši ar to lepojas, bet cieņā pret dabu pēc filmas uzņemšanas beigšanas pieprasīja demontēt visas instalācijas, atstājot dabas ainavas tādas, kādas tās bija pirms tam.

 Galvaspilsēta Velingtona

Velingtona ir Jaunzēlandes galvaspilsēta kopš 1863. gada. Iedzīvotāju skaits pilsētā ir aptuveni 400 000. Pilsēta parasti ir vējaina, jo atrodas uz zemes šauruma, bet mums palaimējies ļoti jauks laiks. Velingtona ir ļoti kalnaina, ar stāvām ielām, tādēļ arī lielākā daļa ielu ir vienvirziena. Ar veco funikulieri uzbraucam Viktorijas kalnā, lai vērotu pilsētas panorāmu. Lēdijas Norvudas pasakainajā rožu dārzā priecājamies par spēcīgajiem rožu stādiem, krāšņajiem ziediem un smaržām.

Ceļojumā gan izdevās pabūt tikai Jaunzēlandes Ziemeļu salā, bet tas bija tik skaisti! Par Jaunzēlandi, kuras lielākā bagātība ir fantastiskā daba, glabājas siltas atmiņas, neaizmirstami iespaidi, kā arī visa ceļojuma iemūžinājums videofilmā.

Baiba Kalniņa