Sauleskalns, Lubānas un Velnezers, Daugavas loki, Teiču purvs, Aglonas bazilika... Tie ir nosaukumi, kas, pieminot Latgali, nāk prātā vai ikkatram. Bet Zilo ezeru zemē ir arī ne mazums vietu, par kurām pārējos Latvijas novados dzirdēts maz vai nemaz. Tādi ir Balkānu kalni, Lāču dārzs, Balvu Staņislavs... Par sava dzimtā novada ievērības cienīgajām vietām stāsta Saeimas deputāte ANTA RUGĀTE. Šķiet, viņas teiktajā derētu ieklausīties, jo jau no 1989. gada viņa rīko velobraucienus pa Latgali, ieinteresējot par šā novada īpašo savdabību ne vienu vien ceļotgribētāju.
Viņš iededza trešo zvaigzni
Diemžēl Latgale joprojām atstāta tādai kā piemirstībai. Tieši piemirstībai, nevis aizmirstībai! Okupācijas gadi ar atsevišķu vēstures posmu noklusēšanu ir izveidojuši situāciju, ka vēl joprojām daudzus faktus, neskaitāmas vietas atklājam no jauna, pat ja tas attiecas uz mūsu tuvāko apkārtni. Taču savas zemes vēstures pārzināšana ir ļoti svarīga, tā dara cilvēkus atbildīgākus, ceļ nacionālo pašapziņu.
1989. gadā Rēzeknes rajona Sakstagalā pirmo reizi uzgājām izcilas Latvijas personības Franča Trasuna dzimtās mājas "Kolnasēta". Viss nātrēs ieaudzis, pussagrauta dzīvojamā māja ar cauru jumtu, visapkārt pilnīga pamestība. Kopā ar Franča Trasuna radiniekiem un Latgales novadniekiem palēnām sēta tika atjaunota: savestas kārtībā ēkas, iztīrīts dīķis, uzcelta jauna pirtiņa. "Kolnasētā" izveidota bagāta ekspozīcija par Franča Trasuna dzīvi un laiku, kura viņš aktīvi darbojas.
Gan ar vārdiem, gan ar darbiem Francis Trasuns 20. gadsimta sākumā iekustināja toreiz Vitebskas guberņā atstāto Latgales novadu nacionālajai atmodai. Starp citu, viņš ir aicinājuma "Vienoti Latvijai" autors. Tieši pateicoties Franča Trasuna dedzīgajām runām 1917. gadā Latviešu biedrības namā par visu Latvijas reģionu apvienošanu, beidzot tika panākta Latgales pievienošana pārejai Latvijai. Kā teicis prezidents Jānis Čakste, viņš iededza Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni. Mēs droši varam teikt, ka Francis Trasuns palīdzēja piedzimt 1918. gada Latvijai.
Lāču dārzs
Balvu pilsētā ne tik sen, 90. gadu sākumā, savā agrākajā vietā atgriezās Balvu Staņislavs. Tā tautā nodēvēts tēlnieka Kārļa Jansona veidotais Latvijas brīvības cīņu piemineklis, kas veltīts 1919.1920. gada kaujās kritušajiem Latgales partizānu pulka karavīriem. Turpat Balvos ir arī Lāču dārzs. Tāpilsētas iedzīvotāji, droši vien ne jau bez pamata, nosaukuši senās Balvu muižas dārzu, kurā izvietotas savdabīgas akmens kompozīcijas. Pavisam netālu atrodas Lāču dārza simtgadīgais dīķis ar vientuļu saliņu.
Asūnē, Daugavpils rajonā, aplūkojama pamatskola, kurā savā laikā skolojies Konstantīns Raudive. Ludzas tuvumā var uziet takas, pa kurām 19. gadsimta beigās staigājis Latgales dzejnieks un dumpinieks Pīters Miglinīks cilvēks, kas pirmais iestājās par latgaļu tiesībām.
Līdzīgas, kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas sastopamas ik uz soļa katrā rajonā, katrā pagastā, un tik daudzas vēl apzināmas plašākam sabiedrības lokam. Mēs esam tiktāl pieraduši pie brīnumiem, kas atrodas mums visapkārt, ka neprotam tos pienācīgi novērtēt. Mums vajadzētu uz šīm vērtībām palūkoties ar jaunu skatienu.
Tuvā Latgale
Rīdzinieki uzskata, ka līdz Latgalei ir pārāk tālu. Bet vai tad 200 kilometri ir daudz, ja ceļojums dod iespēju nokļūt pilnīgi citā pasaulē, kur paveras vienreizēji dabas skati, visapkārt esošais klusums ļauj aizmirst ikdienas steigu.
Ceļa posmā starp Balviem un Viļaku plešas Stampaku purvs. Jau pati purva smarža liek garāmbraucējam piestāt, ievilkt dziļāk elpu un doties pastaigā pa purva takām, dažviet iegrimstot līdz ceļiem sūnās, dažviet atrodot pa kādai pārziemojušai dzērvenei. Un, ja vēl purvāja klusumā nodungo Broņislavas Mārtuževas vārdus un melodiju "Jaunība, jaunība, sārtais vīna trauks", zinot, ka viņa to sacerēja, lai uzmundrinātu Latgales nacionālo partizāņu vienības vīrus, kas okupācijas laikā tieši šajos purvos turpināja cīnīties par Latvijas neatkarību, dvēseli pārņem dziļš saviļņojums.
Brīnišķīga ainava paveras skatienam uzreiz aiz Viļāniem, ja dodaties Sakstagala virzienā. Ceļa kreisajā pusē pavīd Rēzeknes upes ieleja, aplokos ganās zirgi. Drīz nāk ceļa krustojums, no kura pa kreisi ceļš aizvijas uz Kantiniekiem, kur savā laikā dzīvojis rakstnieks Jānis Klīdzējs. Tiesa gan, pašu māju vairs nav, bet tā vieta ir noskaņu pilna, īpaši jau Livžas upes krastam līdzi līkumojot un vakara vīgriezēs reibstot. Pa labi no krustojuma ceļš ved pāri dzelzceļam uz Sakstagalu, uz Franča Trasuna dzimtajām mājām "Kolnasēta". Tur vienmēr būs kāds, kas izrādīs mājās iekārtoto muzeju. Neviens arī neliedz pēc tam sakurināt pirtiņu un kārtīgi nopērties, tad turpat dīķī atvēsināties. Pirtiņa ir uzcelta no jauna, bet dīķis atrodas senajā vietā.
Latgale ir vismazapdzīvotākais, visneskartākais Latvijas novads. Tieši šeit ir vislielākā iespēja pabūt vienatnē ar dabu. Iedomājieties kaut vai, ko vērts ir atpūta pie Nirzas ezera Ludzas rajonā. Var iebrist ezera meldros vai pa baltām smiltiņām ieiet vēl daudz dziļāk un sajust, kā mazās zivteles skrubinās gar kājām. Var arī iebraukt ezerā ar laivu un caur pilnīgi skaidru ūdeni pavērot, kā desmit metru dziļumā savā nodabā dzīvojas zivis. Protams, var arī paķert līdzi makšķeri. Visapkārt valda pilnīgs klusums, kuru brīžiem pāršķeļ vienīgi putnu klaigas, sienāžu čirkstoņa un varžu kurkstēšana. Domājams, ka pat Latgales baltie putekļainie zemes ceļi nespētu atturēt doties turp arī ārzemniekus, kuri allaž pratuši novērtēt iespēju izbaudīt neskartas dabas tuvumu. Galvenais, viņi par to spēs samaksāt tiem, kuru gādībai pateicoties, šādas vietas ir pieejamas.
Nirzas ezera krastā atbraucējus gaida labiekārtotas lauku mājas: vienā krastā viesu nams "Meldri", kur var atrast visu nepieciešamo makšķerēšanai, bet ezera otrā krastā netālu no Raipoles baznīcas atrodas "Ezerzeme".
Viss liecina, ka Latgalē cilvēki ir sasparojušies ciemiņu uzņemšanai. Pagājušajā gadā valsts subsidētās programmas ietvaros, kura atbalsta nelauksaimniecisko ražošanu, Ludzas rajonā vien no trīspadsmit iesniegtajiem projektiem deviņi ir saistīti ar tūrisma objektu būvniecību un paplašināšanu.
Latgalē šur un tur sastopami dīvaini nosaukumi, katrs ar savu izcelšanās stāstu. Kaut vai viesu nams "Apsīšu smaids" Ludzas rajonā. No kurienes šāds nosaukums? Aizbrauciet un noskaidrojiet! Vai arī mājas ar Latgales ainavai neraksturīgu nosaukumu "Akmeņi"! Un vai jūs zināt, kurā Latgales malā ir Zemesgols? Bet ir! Ap Bērzgali.
Zemesceļi ar "balto putekli"
Cilvēki savas neinformētības dēļ dažreiz baidās doties uz pierobežas zonu Latgalē, šauboties, vai Zilupe un Pasienes baltā dominikāņu baznīca, kas gaida savus glābējus, vēl atrodas Latvijas teritorijā... Protams, ka tas ir Latvijā un tur valda tādas pašas paražas un tikumi kā citviet Latgalē, arī pats galvenais izdaudzinātā viesmīlība. Latgalietis, lai arī cik šaura būtu viņa rocība, ciemiņu pacienās vienmēr. Pagājušajā vasarā, kārtējo reizi dodoties pa Latgali velobraucienā Latgales skūla, atskārtām arī ūdens īsto vērtību. Daudzviet akas bija izžuvušas, un mazajos veikaliņos palikusi tikai limonāde. Kādā sētā tomēr uzgājām aku, kurā izdevās sagrabināt pusspaini ūdens. Neskatoties uz to, saimnieks bija ar mieru padalīties. Arī kartupeli ar biezpienu Latgalē neatteiks nevienās mājās, iespējams, pat izkurinās pirtiņu.
Patiesi labs sabiedrotais, iepazīstot gleznainās Latgales skatu vietas, ir velosipēds. Taču tam jābūt labā tehniskā stāvoklī, jo velosipēdu darbnīcas Latgalē nav sastopamas uz katra stūra. Arī ceļi ir īsts izturības pārbaudījums. Tomēr Latgalei raksturīgajiem zemesceļiem ar "balto putekli" piemīt sava burvība. Tad, traucoties ar riteni lejup no kalniņa, saceļas balti putekļu mākoņi, līdzīgi tiem, kādus, pa šiem ceļiem braucot, pieredzēja mūsu senči.
Latgale sola vēl neskaitāmus pārsteigumus. Ne pārāk tālu no Baltinavas, Šķilbēnu pagastā atrodami Balkānu kalni. Vietējie cilvēki zinās pastāstīt, ka šis nosaukums nav radies nejauši. Pa skaisto apkārtni izvadās dabas takas. Varbūt arī Krāslava izliksies citādāka, ja mēģināsim tajā atpazīt cariskās Krievijas labāko gurķu audzētavu, kuras prece augsti kotējusies pat Pēterburgas dārzeņu tirgū! Turpat Krāslavā netālu no poļu grāfa Plātera senās pils atrodas mazs Mīlestības kalniņš, pa kuru lejā traucas Mīlestības avotiņš. Kalna galā piestiprināts kāds uzraksts: " Piemirsīsim visu, kas reiz noticis". Jums pašiem atliek noskaidrot, kāda leģenda saistīta ar šo vietu un grāfu Karņicki.
Ieva Lūsiņa