Burtnieki laiku laikos latviešu mutvārdu folklorā apvīti ar vieglu
misticisma plīvuru par buršanu, zintniekiem un pareģošanu. Senās teikas par
viedajiem ļaudīm un grimušo pili zem lidojoša ezera iedvesmoja arī Andreju
Pumpuru radīt nacionālo eposu Lāčplēsis. Tajā Burtnieki tēloti kā baltu
garīgais centrs, vieta, kurp Lāčplēsim jādodas smelties senču gudrības un pareģa
spējas.
Salīdzinot ar populāriem tēliem mūsdienās, ja gribat Harija Potera Cūkkārpa ir Lāčplēša un Kokneša Burtnieku gudrības skolas atdarinājums, tikai ar modernākiem izteiksmes līdzekļiem. Par to, ka tā, varat pārliecināties paši, pārlasot rindas no latviešiem tik svarīgā eposa:
...Izrīkots šādi, ceļā tu dosies
Uz mūsu slaveno Burtnieku pili
Pie mana agrākā jaunības drauga
Vecaja kuniga Burtnieku pilī.
Sveicini viņu, sacīdams viņam,
Ka esi vecaja Lielvārda mantnieks,
No tēva sūtīts še mācīties ziņas
Slaveno Burtnieku gudrības skolā.
Laipnīgi Burtnieks vecajā pilī
Tad tevi uzņems un izrādīs arī,
Kur šķirstos glabājas svētajie burti,
Dodami ziņas par likteni tumšo.
Svētajie burti tikumus māca
Un stāsta teikas par Austruma zemi,
Un apdzied latviešu varoņus dziesmās,
Dievības, ticības dziļumus atklāj.
Visas šās ziņas un vēl daudzas citas,
Tur būdams, mācīsies septiņos gados.../A. Pumpurs, Lāčplēsis/
Kāda sena teika stāsta, ka vecos laikos pa gaisu lidojis Burtnieku
ezers un meklējis vietu, kur nolaisties. Tam pa priekšu lidojis putns un saucis:
Bēdziet ļaudis, Burtnieks nāk! Visi aizbēguši, tikai kādā pilī ar zelta
torņiem palikusi viena jaunava. Tur arī ezers nolaidies, nogremdēdams pili ar
jaunavu. Vēl tagad saulainā dienā Burtnieku ezerā varot redzēt nogrimušās pils
zelta torņus.
Vēsturnieki izpētījuši, ka pirmie iedzīvotāji Burtnieku novadā ieceļoja deviņtūkstoš gadu pirms Kristus. Jau vēlāk Burtnieku ezera apvidus bija lībiešu Metsopoles, igauņu Sakalas un latgaļu Tālavas etniskā robeža, bet no 13. gs. novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi. Livonijas Indriķa hronikā Burtnieku novads saukts par Astijervu (lībiski igauņu ezers). Zobenbrāļu ordenis latgaļu koka pils vietā Burtnieku ezera dienvidu krastā uzcēla mūra pili. Tā pastāvēja līdz 1560. gadam, kad krievu cars Ivans Bargais sakāva Vācu ordeni (Livonijas atzaru) un pili nopostīja. Taču šī nav mītiskā nogrimusī pils, jo pilsdrupu akmens sienas vēl tagad rotā daļu no iekoptā Muižas parka.
Mūsdienās Burtnieki ir rosīgs ciems ar 500 iedzīvotājiem un topošā
novada centrs pie viena no lielākajiem Latvijas ezeriem. Kāds, domājot par
Burtniekiem, atsauks atmiņā seno Tālavas varenību, tomēr šodien Tālavas vārdu
nes vien parasta autobusa pietura Valmieras Mazsalacas ceļa malā. Par šejienes
ļaužu plašo vērienu liecina arī kāds mājvārds Roma. Taču daudziem arī plašajā
pasaulē Burtnieku vārds saistās arī ar slaveno Burtnieku zirgaudzētavu vecāko
Latvijā. Burtniekos kopumā ir ap divsimt zirgu, katru gadu zirgaudzētava pārdod
ap 40 zirgu uz Krieviju, Vāciju, Holandi, Baltkrieviju, Poliju, Moldāviju. No
audzētavas nāk arī izcili iejādes zirgi. Burtniekos izaudzinātais Rusty
ir viens no labākajiem iejādes zirgiem pasaulē, ar kuru startē Vācijas izlases
jātniece Ulla Zalcgēbera.
Viens no jaunumiem Burtniekos ir jaunizveidotā Ēķinupes taka. Ēķinupes vārds cēlies, latviskojot 16. gs. muižas īpašnieka Heikena uzvārdu. Taka izveidota Burtnieku ezera pļavās, kas ir 2004. gadā dibināts dabas liegums. Aizsargājamās teritorijās citviet Latvijā jau ir ierīkotas daudzas dabas takas un izvietoti informācijas stendi, kas izglīto un izklaidē apmeklētājus. Tomēr vienmēr der atcerēties, ka šīs dabas teritorijas vispirms ir paredzētas retu dabas vērtību aizsardzībai. Burtnieku ezera slapjās pļavas ir starptautiski nozīmīga aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta. Šeit lielākā skaitā novērotas griezes, ormanīši, kā arī ķikuti un citi reti bridējputni, kurus ieraudzīt palīdzēs jaunuzceltais tornis ezera krastā.
Plašākai sabiedrībai liels noslēpums ir Zvejnieku akmens laikmeta apmetne. Tā bijusi apdzīvota vidējā akmens laikmetā ap 5000 g. p.m.ē. Kapulaukā izpētīti 315 apbedījumi tas ir plašākais no pašreiz zināmajiem akmens laikmeta kapulaukiem Ziemeļeiropā. Teritorija apdzīvota vairāk nekā divarpus tūkstošus gadu pēc kārtas. Citiem vārdiem: varenā Roma vēl nebija dibināta, kad šeit cilvēki jau dziedāja, kāvās un mīlējās. Nākotnē šeit paredzamas vērienīgas darbības un Zvejnieki varētu kļūt par vienu no galvenajiem tūristu intereses objektiem visā novadā. Savukārt, ja interesē, kas ir konkūrs, drumlins un daugulis un kāpēc ķikutu tēviņi cīņā par mātītēm vienas nakts laikā zaudē pat līdz 5% sava svara, tad uz Burtniekiem jābrauc jau tagad!
Andris Klepers