Viena gara turku pupa
Ceļoja uz Angliju.
Anglija bij` aizslēgta,
Un tā atslēg` - nolauzta...
Britu salas nudien ir noslēpumu pilnas, un pie tā nav vainojama tikai Skotijas Lohnesā mītošā Nesija, bet arī paši tās iemītnieki: angļi, velsieši un skoti, kam sirdis varbūt tiešām ir aizslēgtas, kā arī daudzie tie, kuri atšķirībā no pēdējiem, apvainojas, ja tos nesauc par britiem.
Lai cik tas nebūtu dīvaini, visnoslēpumainākā no kaimiņienēm šķiet Anglija. Vai nu tā gluži kā tāds kārtīgs anglis svešos nelaiž sev ne tuvumā, vai nu mums no overseas pārjūras nav lemts pat nojaust, ko viņš īsti domā. Anglis rūpīgi maskējas ar lieliskām manierēm, nenoteikto, bet noteikti laipno runas veidu un brīnišķīgo montipaitonisko humoru. Angļi šķiet kā viņu pilis, kurās tikai neliela daļa ir atvēlēta tūristu apskatei.
Visbiežāk Lielbritānijas apceļošana sākas ar Anglijas un Londonas apskati.
Jau iebraucot Duvrā, pat debesis šeit šķiet citādas, zemas un vēja virpuļu
noklātas, kur nu vēl mums eiropiešiem neizprotamā braukšana pa kreiso ceļa joslu
un britiem pašsaprotamās ceļa zīmes, piemēram, Slow down! (Samaziniet
ātrumu!) tā vietā, lai vienkārši noteiktu pieļaujamo maksimālo kustības ātrumu.
Attālumi, kas minēti ceļazīmēs, mums sola, ka jau itin drīz būsim pie mērķa, bet
tad seko skarbā atklāsme, ka ceļu te mēra jūdzēs (viena jūdze 1610 m).
Lielbritānijā ir senas valstiskuma tradīcijas un daudzas pilsētas skaita savu vecumu gadu tūkstošos, tomēr īpaši Anglijas pilsētās, ja neskaita Jorkas, Bātas, Česteras un abu universitāšu pilsētu Oksfordas un Kembridžas vēsturiskos centrus, var viegli apmaldīties rindu un dvīņu māju ielās, nenojaušot, vai esi Londonas pievārtē vai Mančestrā.
Bruņinieki un Šekspīrs
Ceļojumu uzsākam ar Varvikas pils apmeklējumu. Pati pils, kura celta Vilhelma Iekarotāja laikos, kļuvusi par vienu no iecienītākajiem tūristu apskates centriem. Pils muzejs ir viena no Tiso kundzes vaska figūru muzeja filiālēm, tāpēc ikviena ekspozīcija ir papildināta ar figūrām vēsturiskajos kostīmos. Bērniem ir interesanti skatīt bruņiniekus un galma dāmas, pieaugušajiem Vinstonu Čērčilu, hercogieni Marlboro, turpat pagalmā var satikt un patērzēt ar dzīvu grāfu Varviku, raudzīties, cik precīzi var šaut ar vienkāršu loku un bultām, iepazīties ar viduslaikos pieprasītā žurku ķērāja amata noslēpumiem.
Netālu, Avonas upes krastos atrodas Stratfordas pilsētiņa, kas, pateicoties Viljama Šekspīra slavai, kļuvusi par tūristu un teatrāļu Meku. Ēkas, kas saistās ar pasaulslavenā novadnieka vārdu, divi milzīgie teātri, viduslaiku arhitektūras pērlītes un Avonas upe ar kuģīšiem un slūžu mehānismiem rada romantiskus, neaizmirstamus iespaidus. Vispārsteidzošākais no tiem mūs gaida Trīsvienības baznīcā, kurā atdusas dievišķais Viljams un viņa ģimene baznīciņas apkalpotāji izdala bukletiņus latviešu valodā.
Pasaules metropole
Pēc nelielas iepazīšanās ar Angliju, dodamies uz tās un visas Apvienotās
Karalistes galvaspilsētu Londonu. Kurš kaut reizi bijis šajā pasaules metropolē,
piekritīs apgalvojumam, ka dažas dienas ir nepietiekams laiks, lai to aplūkotu,
kur nu vēl lai iepazītu. Vestminsteras abatija, Vaithola, Dauningstrīta,
Trafalgaras laukums, Sitija, Bekingemas pils, Tauers, Tiso kundzes vaska figūru
muzejs, Temza, Sv. Paula katedrāle, Harrods, Kensingtona, Haidparks,
Koventgardens, Londonas Acs, metro, parki, muzeji, taksometri, tirdziņi,
senlietu tirgotavas, sarkanie autobusi, policisti... uzskaitījums šķiet
nebeidzams, un nebeidzamas ir iespējas, ko sniedz viena no pasaules skaistākajām
un interesantākajām pilsētām. Londona ne tikai iepriecina, bet arī krietni
nogurdina, tāpēc laiks uz laukiem!
Klani un tradīcijas Nesijas zemē
Dodamies uz vienu no attālākajiem Skotijas nostūriem uz Skaijas salu. Zemo debesu sala ir romantikas caurstrāvota, tās liktenis savijies ar divu slavenu skotu klanu Makdonaldu un Makleodu vēsturi. Makleodu vārdu populāru darījušas filmas par nemirstīgajiem kalniešiem, bet Makdonaldus Skaijas salā godā nevis ātro uzkodu dēļ, bet gan tāpēc, ka Flēra Makdonalda ir izglābusi leģendārā 18. gs. pēdējā likumīgā Skotijas troņmantnieka Čārlija dzīvību.
Skotijas vēsturi un leģendas lieliski var iepazīt, apceļojot vēsturiskās
pilis kā Edinburgas cietoksnis, Holiruda, Stirlinga, Skone, Glamis,
Dunnotar, Tantalone un citas. Toties skotu raksturu var izjust
ikgadējās Kalniešu spēlēs, kas jūlijā un augstā notiek vai ikvienā Skotijas
pilsētiņā un ciematā. Tur vīri vēl joprojām kā pirms daudziem simtiem gadu
mērojas spēkiem svara mešanā augstumā, baļķa sviešanā un skotu vesera mešanā.
Citi piedalās dūdu spēles sacensībās, savukārt bērniem notiek skotu tradicionālo
solodeju konkurss.
Skotijas galvaspilsētu Edinburgu ne velti dēvē par vienu no pasaules skaistākajām pilsētām. Izaugusi nosusināta ezera abos krastos, netālu no gleznainā Fortas līča, Edinburga, kuru dēvē par Ziemeļu Atēnām, apvieno sevī viduslaiku romantiku un 18.gs. modernās arhitektūras regularitāti un racionālismu. Edinburga saistās ar izcilo rakstnieku Valtera Skota, Roberta Bērnsa, Roberta Luisa Stīvensona, Artura Konana-Doila darbību. Šeit dzimis un pirmo aldziņu kā piena vedējs un Mākslas akadēmijas modelis pelnījis pats Misters Bonds Šons Konerijs. Savs skelets skapī ir arī Edinburgai pilsētnieku vidū atradušies gan līķu zagļi, gan iebraucēju slepkavas, jo Medicīnas fakultāte esot labi maksājusi par līķiem studiju vajadzībām.
Nepakļāvīgā Velsa un romiešu mantojums
Skoti runā gan angļu valodas skotu dialektā, gan gēļu valodā. Šī ir salu
pamatiedzīvotāju ķeltu valodas pēctece un tuva īru gēļu un velsiešu valodām.
Velsieši ir panākuši, ka viņu valoda līdzās angļu valodai ir reģiona oficiālās
valodas. Televīzijas un radio pārraides, laikraksti, speciālas skolu programmas
tas veido pamatu senās valodas atdzimšanai un ikdienas pielietojumam. Velsieši
ir lepni ar savu valodu un dabas bagātībām, tūrisma attīstība šeit balstās tieši
uz vēsturisko objektu un dabas parku sekmīgu izmantošanu. Karaļa Artura vietas,
Snovdonijas nacionālais parks ir populārākie apskates objekti Velsā, tomēr ir
vērts doties dziļāk pussalā, baudīt lauku ainavas un piejūras ciematiņu
romantiku.
Netālu no Velsas robežas, jau Anglijā, atrodas divas pilsētas, kuras noteikti jāapciemo, ja vien jums ir patiesa interese par Angliju. Pirmā no tām, Čestera, ir ap divi tūkstoši gadus sena, to dibinājuši romiešu leģioni. Šī ir viena no retajām pilsētām pasaulē, kur saglabājies senais romiešu aizsargmūris. Pilsētiņa ir slavena arī ar savu katedrāli, viduslaiku namiņiem, kuru otrais stāvs arī tiek izmantots kā slēgta ietve un vēsturiskajām zirgu skriešanas sacensībām.
Liverpūles valdzinājums un citi prieki
Netālu no Česteras atrodas ostu un doku lielpilsēta Liverpūle. Atšķirībā no citām britu pilsētām, tās izaugsme notikusi pēdējo trīssimt gadu laikā, pateicoties bagātībām, ko dod osta, tranzīts un izcilais novietojums pasaules okeāna malā. No Liverpūles veda pārceļotājus uz Ameriku, no Amerikas, pateicoties melno vergu tirdzniecībai, ieplūda milzu bagātības.
Liverpūle ir arī Bītlu šūpulis, krodziņu un muzikantu pilsēta, tajā ir
neskaitāmi moderni un apskatei interesanti muzeji, kā Jūras muzejs un Modernā
Teita galerija. Pilsēta unikāla ar to, ka ir viena no retajām visā Anglijā, kur
dzīve nebeidzas pulksten vienpadsmitos vakarā, jo pabus slēdz krietni
vien uz rīta pusi.
Tomēr neviena pilsēta, ne ciemats nevar konkurēt ar Māti Dabu, jo vispievilcīgākā Britu salās šķiet daba, tās daudzveidība un, protams, zaļie, leknie un miklie zālāji. Albionas baltās klintis pie Duvras un Penīni, Skotijas ielejas un ezeri, Velsas pakalni un Snovdonijas ainavas katrs novads ir kā krāšņa skatu karte, kuru noslēpumaināku vērš daudzie nostāsti un leģendas, kas saistās ar šīm vietām.
Savukārt, pašus britus vislabāk var iepazīt pabā jeb krogā, kur viņi konsekventi pavada vakara stundas. Diemžēl vecos labos ēdienus nomainījuši franču, ķīniešu vai itāļu virtuves jaukumi. Tomēr kārtīgs anglis, iedzerot kādu pinti alus, kā īstu delikatesi atceras avīzē ietītās jūras zivis ar ceptiem kartupeļiem (fish and chips). Savukārt skoti vēl joprojām ilgojas pēc īstas neatkarības un arī svētkos ēd asins desu (haggis) ar ķirbju biezputru, kuru labākai garšai aplaista ar kārtīgu single malt vienbrūža skotu graudu viskiju. Viskijs, protams, jādzer tīrs, nešķaidīts ne ar kādiem sodas ūdeņiem vai ledus surogātiem, lai varētu kārtīgi padziedāt un uzdancot.
Apvienības Jēkaba atslēdziņa
Pirms brauciena uz Britu salām bieži vien nav iedomājamas ne dabas, ne
nacionālās atšķirības, ar ko var saskarties vai ik uz soļa. Jo mums, tūristiem,
Lielbritānija šķiet nedalāma, līdzīgi kā Londonā valdošajiem politiķiem. Pāri
Apvienotajai karalistei kā nedalāmas savienības simbols plīvo no Anglijas,
Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas karogiem sakompilētais Union Jack
Apvienības Jēkabs. Tās ģērbonī savīta gan Anglijas roze, gan Skotijas baltais
dadzis, gan Īrijas āboliņa trīslapītis. Tomēr, ceļojot uz Lielbritāniju, jūs
gaida unikāla iespēja redzēt trīs zemes Angliju, Velsu un Skotiju. Nē, veselas
četras, jo Londona ir pati par sevi. Visām vajag savu atslēdziņu. Ja izdosies
atrast to Anglijai, neaizmirstiet, ka velsiešus un, vēl jo vairāk, skotus
nedrīkst saukt par angļiem. Jo viņi taču tādi nav!
Astrīda Rogule
Latvijas Avīze
21.03.2005