Lietuvieši tāpat kā latvieši par piļu trūkumu nesūdzas. Latviešu tūristi gan lielākoties aiztraucas līdz Viļņai, lai ieraudzītu divas lietas: Traķu pili un Ģedimina torni, varbūt vēl apskata Kauņas vecpilsētu, Klaipēdu un Palangu. Nemunas upes ieleja nereti paliek novārtā, bet tieši tur gar upi apmēram 160 kilometru garumā virzienā no Kauņas uz Baltijas jūru ir vesela virkne piļu un klosteru ēku: cita par citu skaistākas un īpatnējākas. Par tām stāsta Impro ceļojumu konsultants ANDRIS GEIDĀNS.
Atceries nāvi
Sākt var ar Pažaisles klosteri Kauņā. Tā ir pilsētnieku iecienīta pastaigas vieta, jo klosteris atrodas priežu silā un tam līdzās ir tā saucamā Kauņas jūra Nemunas mākslīgais uzpludinājums hidroelektrostacijas vajadzībām. Šo baroka stilā celto klostera kompleksu 17. gadsimta otrajā pusē uzbūvēja viens no sava laika ietekmīgākajiem lietuviešu magnātiem fon Pacs, kurš tur gribēja radīt tādu kā miera ostu lielā mērā arī sev. Vienlaikus viņš uz turieni uzaicināja īpatnēja katoļu baznīcas novirziena kamaldiešu ordeņa mūkus, kurus raksturo pilnīgs askētisms un absolūta vientuļnieka dzīve. Katrs mūks dzīvoja atsevišķā mazā mājiņā un centās izvairīties cits no cita ja tomēr satikās, tad vienīgais, ko pateica viens otram: Memento more!, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē atceries nāvi. 19. gadsimta sākumā Napoleons tur iekārtoja hospitāli, vēlāk arī zirgu stalli un morgu. Pēcāk, kad Kauņa jau bija Krievijas impērijas sastāvā, klosterī iemitinājās pareizticīgie. Protams, ik reizi mainoties varai, klostera bagātīgais interjers tika izlaupīts. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai neliela daļa. Tagad tur atrodas katoļu sieviešu klosteris, kas tur darbojās līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad padomju vara to aizliedza. Klostera māsas turpināja klostera dzīvi privātmājās un pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas atgriezās klosterī.
Kauņas pievārtē atrodas neliels ciems Zapišķi, kurā ir tikai viena vēsturiska celtne, toties kāda 16. gadsimta sākumā gotikas stilā celta maza sarkana mūra baznīciņa milzīgā pļavā. No tālienes liekas, ka tā atrodas kraujas malā, bet patiesībā tur ir paliene. Baznīca nestrādā un to var aplūkot tikai no ārpuses. Otrā pasaules kara laikā ciema pakalnā uzbūvēja citu baznīcu, jo paliene regulāri applūda, turklāt vecā baznīca regulāri bija cietusi visos karos un no interjera nekas daudz nav saglabājies. Nemunas upes ieleja vienmēr bijis svarīgs militāri stratēģisks rajons. Baznīcu izlaupījuši gan krievi, zviedri, gan franči, kas savā Krievijas karagājienā pie Kauņas cēlās pāri Nemunai.
Tur karoja Radzivils un Ģedimins
Raudonvara ciemā atrodas kādreizējā kņaza Radzivila rezidence. Tā celta neogotikas stilā, bet vēlāk tas papildinājies ar renesanses un baroka stila elementiem. Pēdējais pils īpašnieks ir slavenais grāfs Tiškēvičs, kam piederēja īpašumi arī Palangā. Šobrīd Raudonvara kompleksā atrodas lauksaimniecības tehnikas novietne un dendrārijs. Pils aplūkojama tikai no ārpuses.
Ceļojot pa upi uz leju, nākamā pieturas vieta ir Seredžas pilskalns, kas Lietuvas apstākļiem ir ļoti stāvs un augsts. Šeit atrodošos Pieštves pili krustneši nodedzināja vēl 14. gadsimtā. Pilskalnā šajos laikos notiek dažādi vēsturiski svētki. No Seredžas pilskalna ir fantastisks skats uz Nemunas ieleju. Latvijā tāds kādreiz varbūt varēja būt uz tagad applūdināto Daugavas senleju.
Netālu atrodas Velona, kur viens otram līdzās ir divi pilskalni. Uzskata, ka tur pašā kalna galā atrodas Traķu valdnieka Ģedimina kaps. To gan neviens nevar pierādīt, un visticamākais, ka tā ir viena no romantisma laikmeta vēsturiskajām leģendām.
Zubova medību pils
Interesants ir Raudones pils komplekss ar 35 metru augstu skatu torni. Tā savulaik bijusi viena no krāšņākajām pilīm visā ielejā. Tagad tajā atrodas skola, un zinot, ko bērni spējīgi izdarīt ar senām vērtībām... Pili uzbūvēja 14. gadsimta sākumā, un tā bija stratēģiski ļoti svarīgs objekts, bet līdz mūsu dienām nekas no tā laika nav saglabājies, izņemot pilskalna mākslīgi pastāvinātās nogāzes un aizsarggrāvjus. Pili ik pa laikam pārbūvēja, un 18. gadsimta otrajā pusē tā piederēja grāfa Zubova meitai, kas tur iekārtoja ļoti krāšņas iekštelpas. Vienlaikus tā bija arī Zubova viena no Krievijas ķeizarienes Katrīnas slavenākajiem favorītiem medību pils.
Tālāk nāk Panemunes pils, kas šobrīd ir saglabājusies vissliktāk, jo daudz cietusi karos. Kad 1410. gadā Grīnvaldes kaujā lietuvieši sakāva Vācu ordeni, Nemunas ceļš tobrīd vairs netika apdraudēts un Panemunes pili atdeva privātai apsaimniekošanai. Pils slavenākie īpašnieki ir lietuviešu bajāri brāļi Gelgaudi. Šobrīd no četriem torņiem saglabājušies trīs, pils ir daļēji restaurēta. Padomju laikā pilī atradusies noliktava, bet agrāk tā bijusi ļoti skaista ar milzīgu parku un dīķi, kurā peldēja gulbji. 19. gadsimta sākumā brāļi Gelgaudi ļoti aktīvi iesaistījās lietuviešu poļu brīvības cīņās pret Krievijas impēriju, atļāva karaspēkam pie savas pils veidot militāru nometni. Diemžēl, brīvības cīņām ciešot neveiksmi, krievu karaspēks nonāca līdz Panemunes pilij, kurā viens no brāļiem vēl aizstāvējās. Pili krietni papostīja, un Gelgauds gāja bojā. Viņa brālis paglābās Prūsijā.
Nākamā ir Jurbarkas pilsēta, kuru Krievijas impērijas laikā sauca par Georgenburgu. Tur var piestāt pie vienīgās kultūrvēsturiskā vietas: senās pasta ēkas.
Braucot tālāk, noteikti vajadzētu apmeklēt Rambines krauju, kas ir sena lietuviešu svētvieta vēl no pagānu laikiem un kas mūsdienās atdzimusi ar jaunu spēku. No Rambines 40 metru augstās kraujas paveras plašs skats uz ieleju, tostarp arī pāri upei, kur ir jau Krievijas Kaļiņingradas apgabals labos laika apstākļos var redzēt Tilzīti un krūmos... krievu robežsargus.
Autors: Artis Drēziņš
"Lauku Avīze"
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2003. gada 15. februāris.