Kuršu kāpa ir viena no visskaistākajām vietām ne vien Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Varbūt pat pasaulē. (To apliecina arī fakts: Kuršu kāpa ir iekļauta UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā). Noticiet Kuršu kāpas skaistumam! Aizbrauciet un pārliecinieties par to paši savām acīm!
Kuršu kāpa reiz nodēvēta par jūras, vēja un smilšu radītu brīnumu. Un
brīnums tā ir joprojām: pirmatnējas, apbrīnojami gleznainas dabas ainavas,
fascinējoša multikulturālas identitātes atklāsme, kā arī bezgala daudz atpūtas,
izklaides, prieka un spilgtu iespaidu gūšanas iespēju ceļotājiem.
Kuršu kāpa savaldzina gan dabas ceļojumu piekritējus, gan kultūrvēsturisku vietu pētniekus, tur iepriecināti jutīsies gan rāmas atpūtas, gan līksmības meklētāji, gan ģimenes ar bērniem.
Ceļš pāri ūdeņiem
Par Kuršu kāpu sauktā Baltijas jūras pussala ir 98 kilometrus gara, 0,4 4 kilometrus plata zemes strēle, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. No cietzemes to atdala 1600 kvadrātkilometru plašā iekšējā ūdenstilpne Kuršu līcis. Kuršu kāpa savienojas ar cietzemi krietni vien uz dienvidiem no Lietuvas jūras vārtiem Klaipēdas, ne vairs Lietuvas, bet Krievijas t.i. Kaļiņingradas apgabala teritorijā. Lietuvā ietilpst Kuršu kāpas ziemeļu daļa aptuveni 50 kilometru garumā no Kāpugala līdz Nidai. Turpat aiz Nidas ir robežkontroles punkts.
Kuršu kāpas Lietuvas daļā var nokļūt ar prāmi no Klaipēdas, šķērsojot Kuršu līci. No vecās piestātnes, kas atrodas Klaipēdas vecpilsētā, uz kāpu kursē mazais, galvenokārt kājāmgājējiem un velotūristiem piemērotais, no jaunās piestātnes lielākais, autotransportam piemērotais prāmis.
Dziedātāji, dejotāji, sportisti, tātad delfīni
Viena no slavenākajām apskates vietām Kuršu kāpā ir tās pašā ziemeļu galā
esošais Jūras muzejs un delfinārijs. Visiem ceļotājiem, kuri
ieradušies kāpā kopā ar bērniem, noteikti jādodas turp. Bet ne tikai tiem! Jūras
muzeja daudzveidīgajai ekspozīcijai un neparastajai arhitektūrai (muzejs
iekārtots kādreizējā 19. gadsimta cietokšņa ēkā un laikam gan ir viens no
oriģinālākajiem militārās arhitektūras pārveides un izmantošanas paraugiem
Baltijas jūras reģionā) izdodas ieinteresēt un apburt arī pieaugušos
apmeklētājus. Tomēr izcilākās zvaigznes, kas izpelnās nedalītu
apmeklētāju apbrīnu, noteikti ir delfīni un jūras lauvas, kuri sezonas laikā
demonstrē izcilas izrādes vairākas reizes dienā. Izrādē iespējams redzēt, kā
delfīni dejo valsi, dzied (turklāt pēc notīm), glezno Lietuvas karoga krāsās,
spēlē bumbu, vizina laivā kādu no skatītājiem, un vēl, un vēl... Tas vienkārši
ir jāredz! Tāpat kā jāredz bezgala atraktīvo jūras lauvu apbrīnojami sirsnīgais
aktiermākslas sniegums.
Juodkrantes noslēpumi
Dodoties no Jūras muzeja dienvidu virzienā, drīz vien sākas Neringas pilsētas administratīvā teritorija. Neringa ir viena no neparastākajām pilsētām Baltijas reģionā pilsētā ietverti Kuršu kāpas ciemi, no kuriem slavenākie ir Juodkrante un Nida.
Juodkrantē ir vērts apstāties, lai pastaigātu pa moderno pastaigu
promenādi, kas izbūvēta gar Kuršu līča piekrasti un izrotāta ar daudzveidīgiem
vides mākslas objektiem, un lai izpētītu, kādus noslēpumus glabā Raganu
kalns.
Arī Raganu kalns ir apskates vieta, kas savaldzina gan bērnus, gan pieaugušos. Tur atrodas viens no interesantākajiem koka skulptūru ansambļiem Baltijā. Pastaiga pa Raganu kalnu ļauj nokļūt folkloras tēlu raibajā sabiedrībā un apbrīnot gandrīz simt patiesi valdzinošus koktēlniecības mākslas darbus. Kalnā iespējams sastapt gan labi atpazīstamos velnus, raganas, pūķi, princesi un pūķa uzvarētāju, gan arī dažādus tipiski lietuviskus folkloras tēlus, piemēram, zalkšu karalieni Egli, Jūrati un citus. Turpat līdzās arī kāpas senie iemītnieki zvejnieki, kāzu svinētāji, muzikanti... Apbrīnojama ir Lietuvas koktēlnieku meistarība, piešķirot ikvienam no Raganu kalna iemītniekiem spilgtu mīmiku, izteiksmīgu acu skatienu un savu neatkārtojamo raksturu. Šis koka skulptūru ansamblis ir izveidots 20. gadsimta septiņdesmito gadu beigās, astoņdesmito gadu sākumā. Tā veidošanā piedalījušies koktēlnieki no visas Lietuvas, un, kā stāsta, izmantots esot tikai vietējais, kāpā atrastais kokmateriāls. Pie Raganu kalna atrodas lielisks suvenīru tirdziņš, kurā iespējams iegādāties gan informatīvus bukletus dažādās valodās un skatu kartiņas, gan koka, dzintara un keramikas izstrādājumus.
Dodoties no Juodkrantes tālāk uz dienvidiem, ceļa labajā pusē uzmanību var saistīt balti koku stumbri, ar kuriem spilgti kontrastē zaros sēdošie tumšie putni tur atrodas kormorānu un pelēko gārņu kolonija. Tajā ligzdojot vairāk nekā seši tūkstoši putnu!
Smilšu simfonija
Kuršu kāpas dabu mēdz salīdzināt ar tuksneša ainavām. Par to var pārliecināties, aplūkojot Pelēko kāpu, kas atrodas uz dienvidiem no Juodkrantes, starp autoceļu un Kuršu līci. Tur paveras gleznaina, fascinējoša un patiesi neaizmirstama smilšu panorāma. Augšup pa smilšu kāpu ved labiekārtota taka. Stāvot kāpas galā, iespējams pārliecināties, ka šaurā zemes strēle, kas ļauj ieraudzīt smiltis var būt neskaitāmos krāsu toņos, smiltis var radīt estētisko baudījumu arī bez cilvēku līdzdalības, - nudien ir jūras, smilšu un vēja radīts brīnums. Pelēkās kāpas dabas ainavas skaistums ir patiesi neapstrīdams, atnācēji nediskutē, man te patīk, bet man gan nē, jo dabas pirmatnība vienkārši paņem sava valdzinājuma varā, ļaujot piemirst par visām ikdienas rūpēm un ieraudzīt kā smilšu, tā ūdens krāsu un formas visaptverošo daudzveidību.
Šāda dabas pievilcība ir rūpīgi saudzējama, tāpēc Pelēkajā kāpā ir atļauts staigāt vienīgi pa taku.
Pārnidas kāpas kontrasti
Baltijas Sahāras pirmatnējās pievilcības un civilizācijas kontrastu iespējams vērot, dodoties vēl tālāk uz dienvidiem, gandrīz līdz pašai Lietuvas-Kaļiņingradas apgabala robežai, kur atrodas lielākais Kuršu kāpas ciems Nida un Pārnidas kāpa.
Pārnidas kāpā ir iekārtots skatu laukums, kurā slejas Saules pulkstenis. Panorāma, kas paveras no šī skatu laukuma atklāj Kuršu kāpas pievilcības daudzveidību ziemeļos redzami Nidas eleganto, stilistiski izturēto namu rudie jumti, austrumu pusē Kuršu līcis, ko bieži vien rotā jahtu gaišie silueti, dienvidos plašās smilšu kāpas, t.i. Baltijas Sahāra, un rietumu pusē Baltijas jūra ar viļņu baltajām galotnēm. Dabas pirmatnība kontrastē ar arhitektūru, rāmais Kuršu līcis ar parasti stipri nemierīgāko Baltijas jūru.
Nida ir omulīgs, gleznains Kuršu kāpas ciems, kādreizējā zvejnieku, tagadējā ceļotāju paradīze, kas valdzina ar savu rāmo eleganci un sakoptību. Mūsdienās Nida praktiski dzīvo viesiem tāpēc daudzās jo daudzās Nidas mājās ir iekārtotas viesnīcas, kā arī suvenīru tirgotavas un kafejnīciņas. Nida piedāvā mierīgu atpūtu harmoniskā gaisotnē, ko netraucē ne pārspīlēts izklaides industrijas skaļums, ne uzspēlēta komerciāla ārišķība. Bet no garlaicības nav jābaidās vasarās Nidā tiek īstenota plaša kultūras pasākumu programma.
Daudzveidīgās identitātes atklāsme
Senatnē Kuršu kāpu apdzīvojusi tagad jau izzudusī baltu tauta senprūši, bet nosaukumu Kuršu kāpai un Kuršu līcim, kā jau saprotams, devuši kurši, kuri pirms daudziem gadu simtiem esot ieradušies kāpā no Kurzemes labākas dzīves meklējumos. (Kuršu mentalitāte ir savijusies ar lietuviešu, turklāt samērā ilgu laika periodu Kuršu kāpa bijusi saistīta ar ģermānisko kultūras telpu.)
Ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir noteikusi to, ka Kuršu kāpas iedzīvotāji
nodarbojušies galvenokārt ar zvejniecību (vienā pusē kāpai Baltijas jūra, otrā
Kuršu līcis, turklāt attīstīt lauksaimniecību uz kāpu smiltīm, protams, bija
problemātiski). Nidā vēl šodien redzamas daudzas senās zvejnieku mājas. Kuršu
kāpai tipiskā arhitektūra ir divstāvu koka ēkas, kas nokrāsotas sarkanbrūnā
krāsā, apjumtas ar rudiem dakstiņu jumtiem un rotātas ar kokgriezumiem. Par godu
Nidai jāsaka gan šolaiku, gan vēsturiskās ēkas ir uzturētas apbrīnojami labā
kārtībā. Ieskatīties Kuršu kāpas vēsturē var, apmeklējot Nidas vēstures
muzeju, kura ekspozīcija stāsta par zvejnieku dzīvi, turpat pagalmā
ieraugāmas arī zvejnieku laivas.
Ap 19. gadsimtu, sākot attīstoties tūrismam mūsdienu izpratnē, Kuršu kāpas nomaļie zvejnieku ciemi piedzīvoja savu renesansi Kuršu kāpa kļuva par ļoti populāru atpūtas vietu. Gleznainās, pirmatnējās dabas pievilcība vienmēr ir vilinājusi radošas inteliģences pārstāvjus. Viens no starptautiski pazīstamākajiem kāpas iemītniekiem ir Nobela prēmiju ieguvušais rakstnieks Tomass Manns, kurš laika periodā no 1929. līdz 1933. gadam pavadīja vasaras Nidā. Tur viņš rakstījis savu slaveno romānu Jāzeps un viņa brāļi, un, kā stāsta, uzturoties Nidā, arī uzzinājis, ka saņēmis Nobela prēmiju. Viesojoties Nidā, iespējams apmeklēt Tomasa Manna muzeju, kas iekārtots rakstnieka kādreizējā dzīvesvietā.
Sports un suvenīri
Paralēli Kuršu kāpas vienīgajam autoceļam izbūvēts veloceliņš, kas esot īstens velotūristu sapnis un patiesi ir ļoti populārs. Pa to izbraucienos dodas gan atpūtnieki, kas ilgāku laiku uzturas Nidā un citos Kuršu kāpas ciemos, gan arī sportiski noskaņoti velotūristi, kas izmanto velosipēda priekšrocības Kuršu kāpas interesantāko vietu apbraukāšanai. Kuršu kāpas rietumu piekrastē atrodas balto smilšu pludmales un peldvietas, kuras arī ļoti iecienījuši kāpas viesi.
Jebkurā reģionā, kurā attīstīts tūrisms, suvenīri un suvenīru tirgotas ir neatņemama vides sastāvdaļa. Arī Kuršu kāpa nav nekāds izņēmums. Apliecinot cieņu Kuršu kāpas vēsturiskajām zvejniecības tradīcijām, daudzviet tirgo zivis. Noteikti ir vērts kādu iegādāties un nogaršot. Savukārt daudzu dzintara suvenīru pievilcība un atraktivitāte aizgaina pret dzintaru vērstus aizspriedumus un ļauj ieraudzīt šī Baltijas jūras dārguma atbilstību mūsdienām.
Magda Riekstiņa