Saprotams, ka lietuvieši tāpat kā citas tautas, ir savas zemes patrioti. Vaicāti, ar ko atpūta, piemēram, Palangā ir sliktāka par atvaļinājuma vai nedēļas nogales pavadīšanu, piemēram, Turcijā, viņi atbild, ka ne ar ko nav sliktāka, tieši otrādi daudz labāka. Labi, palmu mums nav, toties apkalpošana ir pieklājīga un Baltijas jūra ir daudz tuvāk par Vidusjūru, viņi saka.
Cienījama vecuma kundze Palanga
Ir ļaudis, kas dodas uz atpūtas
industrijas pārņemtām vietām vasarā, lai pilnasinīgi kopā ar citiem atpūtniekiem
izbaudītu sauli, jūras viļņus, smilšainus liedagus un visu, kas ar to saistās.
Pretstats ir cilvēki, kuriem labāk patīk izbaudīt ziemas miegā snaudošu kūrortu
mieru un klusumu. Zinot, ka visu šo gadu Palanga priecāsies par savu 750.
gadadienu, piemērota likās nedēļas nogale pavasarī, jo tad jau itin labi
var iztēloties, kas te notiks, kad saulīte kļūs vēl siltāka un mīlīgāka.
Te gan jāpiebilst, ka Palanga ir tikai dažus mēnešus vecāka ar pašu
Lietuvas valsti, kas savu 750. gadadienu, kopš kronēts pirmais lietuviešu
karalis Mindaugs, svinēs 6. jūlijā.
Arheologi pagalvo, ka ļaudis tagadējās Palangas apkaimē dzīvojuši jau
ceturtajā gadsimtā pirms Kristus. Taču pirmo reizi rakstos šis vietvārds
pieminēts 1161. gadā, kad dāņu karalis Valdemārs ar saviem ļaudīm atkuģojis
uz šo jūras krastu. Tomēr par daudz ticamāku pilsētas dibināšanas gadu paši
palangieši uzskata 1253. gadu, kad pilsētas vārds pieminēts Vācu ordeņa
hronikā. Vēlākos gadsimtos te iegriezušies arī Hanzas tirgotāji, lai gan
lielākas ostas būvi Palangā visādi centušies kavēt Rīgas tirgoņi. No mūsdienu
atpūtnieka viedokļa raugoties, varbūt labi vien ir, ka tā noticis. Toties
tagad viesi no Latvijas ir otrajā vietā pēc pilsētas apmeklētāju skaita.
(Pēdējā laikā ik gadu Lietuvu pameklē apmēram 1,2 miljoni Latvijas iedzīvotāju
un daļa, protams, iegriežas arī Palangā).) Pirmajā vietā starp Palangas
apmeklētājiem ir Krievijas pilsoņi. Viņiem līdz šim vasaras sezonā bijis
pat īpašs vilciens uz tuvajām ārzemēm. Biežāk sāk parādīties arī
vācieši, poļi un citu tautu atpūtnieki. Pilsētas mērs Prans Žemis stāsta,
ka daudz tiekot darīts, lai turpmāk lielākā skaitā Palangu pameklētu arī
baltkrievi. Cita starpā viņš neslinko un pats atbrauc uz Rīgu painteresēties,
vai kāds negrib mūsu tautiešus aizvest atpūsties uz Lietuvas jūrmalu.
Ļoti iespējams, ka ap to laiku, kad līdz Palangai kā skaidro valodnieki,
vietai, kur jūras viļņi un smiltis sniedzās līdz zvejnieku namiņu palodzēm
nonāca senvācu hronists, bet varbūt agrāk, te, Baltijas jūras piekrastē,
mitis zvejnieks Kastītis, kurā ieskatījusies jūras valdnieka meita Jurate,
kas dzīvojusi zemūdens dzintara pilī. Tagad gan, kā vēsta teikas, no viņas
dzintara pils nekas nav palicis pāri, ja nu vienīgi tikai lielāki un mazāki
dzintara gabaliņi, ko vētra izskalo Baltijas jūras krastā. Tur vainīgs seno
baltu dievs Pērkons, kurš sadusmojies, ka cilvēki pinas ar dieviem un, saspēris
pili sīkos gabaliņos, ko tagad jūra vētras laikā pamazām izskalo krastā.
Kas to lai zina, kā ir bijis patiesībā, bet palangieši no jūras dzintaru
iegūst jau vismaz 700 gadus. Tāpēc atpūtniekiem uz lieliem dzintara lomiem
cerēt vairs nevajadzētu, lai gan jūra krastā mēdz visādus brīnumus
izskalot. Taču ir ideja, atjaunot dzintara pili. Vietā, kur tagad lietuviešu
nācijas tēva Basanaviča vārdā nosauktās ielas jūras galā ir necila
izskata baseins un bronzā izveidoti, augstu jūtu iespaidā savijušies, Jurate
un Kastītis, varbūt kādreiz tiks uzbūvēts pilsētas informācijas centrs.
Dzintara gan tur būs mazāk nekā dzelzs, stikla un betona, taču ideja nav zemē
metama.
Tiem, kas kādreiz plāno doties uz Palangu, derētu atminēties, ka te dzīvojusi
arī lietuviešu teiksmās pieminētā zalkšu karaliene Egle un svētās uguns
sargātāja Birute, kuru aprecējis dižkunigaitis Ķēstutis Lietuvas
valdnieka Vītauta Dižā tēvs. Šo svētvietu Birutes kalnu Palangas
augstākās kāpas pakājē, jau piemērotu katoļticībai, ļaudis apmeklē
joprojām.
Tās ir leģendas, kurām var ticēt, var neticēt, bet dzīve bez tām noteikti
būtu garlaicīgāka.
Kā nokļūt Palangā
Būtībā jau kā nokļūt no punkta A uz punktu B mūsdienās katra paša iespēju un attapības ziņā. Arī no Rīgas uz Palangu var aizbraukt dažādi. Viens ceļš ved cauri Liepājai. Lai sasniegtu Palangu, ir jābrauc apmēram četras stundas. Otrais: Latvijas un Lietuvas robežu var šķērsot pie Elejas un tad caur Šauļiem sasniegt Viļņas Klaipēdas šoseju, nogriezties pa labi un braukt līdz jūrmalai. Nesteidzoties ceļā paiet apmēram tāds pats laiks. Varbūt vērts izvēlēties tieši šo ceļu, jo asfalta segums Lietuvā uz lielajiem ceļiem caurmērā ir labāks nekā mūsu zemē. Turklāt braucot uz brīdi var piestāt, piemēram, Jonišķos, Šauļos vai mazu gabaliņu pirms šīs pilsētas pakavēties pie slavenā Krustu kalna, ja jau reiz pats Romas pāvests Jānis Pāvils II tur ir bijis. Kāds reiz mēģinājis krustus saskaitīt. Ticis līdz miljonam un atmetis ar roku. Uzkāpjot kalnā, var redzēt, ka krustu skaits arvien vairojas un kalnam ir izaugušas it kā divas rokas. Pašus krustus varbūt pat labāk ir tikai apskatīt, bet nemēģināt skaitīt. Tiesa, ja ir nepieciešamība, turpat svētvietas pakājē var nopirkt lielāku vai mazāku krustu, ko atstāt kalnā. Protams, ja ir tāda nepieciešamība.
Vieta aktīvai atpūtai
Tagad par Palangu. Pilsētiņā pie
Baltijas jūras ar apmēram 17 tūkstošiem iedzīvotāju, Dzintara muzeju, gājēju
tiltu, kas iesniedzas tālu jūrā, divām baznīcām un daudziem, jo daudziem
viesu namiem, kafejnīcām un necilākām ēstuvēm allaž mēdz salīdzināt ar
Jūrmalu. Taču salīdzinājumi lai paliek statistikas pētniekiem. Labāk palūkosimies,
ko Lietuvas lielākais vasaras kūrorts var piedāvāt ļaudīm, kas te ieradušies,
lai, piemēram, pavadītu nedēļas nogali ārzemēs un, protams, iespēju robežās
iztērēt savu naudu.
Pašiem lietuviešiem Palanga patīk kā vieta, kur, sacīsim, intensīvi pavadīt
nedēļas nogali arī tajā laikā, kad nevar peldēties vai sauļoties.
Pirmkārt, pilsētiņai nav sveša naktsdzīve un turpmāk izklaides iespējas
kuplinās ne vien naktsklubi, deju zāles, ķegļi, bet arī kazino ar visiem tā
vilinošajiem piedāvājumiem. Ja kādam gribas mieru, klusumu un nesabojātas
dabas klātbūtni, tas ar ģimeni un bērniem dodas uz Kuršu kāpām. Vismaz vācu
ģimenes tā noteikti darot.
Arī vasarā, kas nu jau vairs nav aiz kalniem Palangas viesiem par garlaicību
sūdzēties nevajadzētu. Pa dienu vasarā tiek piedāvāta 24 kilometru gara
pludmale. Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir izlutināti ar vismaz ar vairāku
simtu kilometrus garu jūras krastus, tas varbūt arī neliksies tik saistoši.
Taču kāpēc, piemēram, saulrietu nesagaidīt uz Palangas mola, kas, pirms
pieciem gadiem atjaunots, puskilometru iestiepjas jūrā.
Ja ir runa par aktīvāku atpūtu, tad noteikti jāpiemin kāds visai trokšņains
notikums, kurš Palangā sāksies 23. jūlijā un turpināsies trīs dienas. Te
ir runa par autosacīkstēm "Grand Horns prix", kādu nekur tuvumā
Baltijā nav. Šo sacensību laikā autobraucēji pa īpaši izveidotu trasi
brauc 12 stundas, kuru laikā jāveic 1003 kilometri jeb 335 apļi. Lietuvieši
paši nemaz neslēpj, ka ar šo sacensību palīdzību viņi Palangu grib pārvērst
par Austrumeiropas autobraukšanas Meku. Šogad soloties būt klāt un
sacensties par lielo balvu vismaz 30 automobiļi. Ja kādam varētu nogurt acis
un ausis sekojot autosacīkstēm, tad viņa garastāvokli soloties uzlabot dažādi
koncerti un skaistumkonkurss. Citā laikā, piemēram, oktobrī uz Palangu var
atbraukt atvadīties no gājputniem.
Dzintara un citi muzeji
Cik nu sen, kā avīzes rakstīja, ka
no Palangas dzintara muzeja nočiepts pat lielākais dzintara gabals. Tagad zagļi,
kad mēģinājuši laupījumu pārdot, ir noķerti, bet lielais dzintara gabals
atgriezies muzejā. Lielākais dzintara muzejs Lietuvā atrodas cara laiku
pulkveža Mikola Tiškeviča celtā pilī, ko viņš uzbūvējis tūlīt pēc
tam, kad nopircis Palangu. Muzejā būtu vērts iegriezties tāpēc, ka tik plašas
kolekcijas, kurā redzami dzintarā ieslēgti aizvēsturisku laiku kukaiņi
patiešām nekur tuvumā nav. Vēl muzeja parkā katru gadu augustā tiek rīkoti
kamermūzikas koncerti "Nakts serenādes", kuros mūzika tiek
apvienota ar gaismas efektiem.
Otrs, manuprāt, tik pat interesants muzejs, kura apskate neaizņems garas
stundas, ir tēlnieka Antana Monča darbu izstāde. Pats tēlnieks dzimis pirms
kara Palangas apkaimē, bet mūža lielāko daļu Francijā. Kad viņš 1993.
gadā nomiris, saskaņā ar mākslinieka novēlējumu, liela daļa viņa darbu
nonākusi Palangā, šim nolūkam speciāli izveidotā muzejā. Cilvēka ķermenis
interesē daudzus māksliniekus, bet ne visi savus laikabiedrus attēlojuši tā,
kā A. Mončus savos kokgriezumos.
Nakstmītnes
Pilsētas hronikā ir pieminēts kāds,
palangiešuprāt, zīmīgs, lai gan ne visai priecīgs fakts: 2002. gada 25.
augustā nodega vecā 1887. gadā celtā kūrmāja. Tas bija pilsētas simbols
ilgus gadu desmitus. Skumji, protams, bet tāpēc jau dzīve Palangā nav apstājusies
un viesi palikuši bez pajumtes.
Ar Lietuvas tūrisma industriju saistīti cilvēki stāsta, ka daudzu vietējo
iedzīvotāju galvenie ienākumi ir tūristu un atpūtnieku apkalpošana. Tagad
viņi pat esot nodibinājuši savu asociāciju, bet garāk, kad te iebraucis kāds
ceļinieks no Rietumiem, viņš uzreiz prasījis: Kāpēc jums uz ielām
tik daudz vecu prostitūtu un visas par tik smieklīgi zemu cenu? Te esot
domātas vecākas kundzītes, kuras piedāvājušas atbraucējiem naktsmītnes,
kuras, protams nav bijušas samērojamas ar rietumu cenām un daudz lētāk arī
nekā viesnīcā. Bet, lūk, kā tas izskatījies no malas. Tagad ir nodibināta
īpaša asociācija, kas saucas "Laipnais saimnieks" un oficiāli tiek
piedāvāts pārnakšņot vairāk nekā pussimts dažāda nosaukuma viesnīcās,
atpūtas namos un atpūtas bāzēs Palangā un tās apkaimē. Protams, tas ir
katra paša ziņā, cik viņš var maksāt par naktsmītni, taču jāņem vērā,
ka vasarā tas būs dārgāk, bet laikā, kad iebraucēju ir mazāk, arī cenas
būs zemākas. Viena no interesantākajām ir viesnīcām, kas pieder pasaules
klases basketbolistam
ASrvīdam Sabonim un tur, kamēr gaidīsiet kamēr oficiants atnes pusdienas var
uzspēlēt basketbolu. Ja gribas pusdienot lietuviešu garā, var apmeklēt
restorānu, piemēram, restorānu "Molinis asotis". Ko ts nozīmē,
bet saimnieks apgalvo, ka neko nacionālāku tuvākajā apkaimē nevarot atrast.
Bet ja kādam nepietiek ar sauli un jūru, tad Palangas pievārtē ir pirts
komplekss "Medūza". No ārpuses tā vairāk atgādina teletūbiju mājokli,
bet iekšpusē var pērties pa somu, latviešu un turku modei. Turklāt vēl
piedzert lietuviešu alu un uzkost cūku ausis. Ko tad cilvēkam vairāk vajag.
Ģirts Kondrāts
Artis drēziņš
"Lauku Avīze"
11. jūnijs