Miglainā februāra rītā, dodoties Lietuvas vēstniecības organizētā braucienā uz Druskininkiem, prātā vēl neiešaujas, ka tuvojas starptautiskais tūrisma gadatirgus "Balttūr' 2004". Taču redzot, ar kādu vērienu pilsētas pašvaldība un vietējie uzņēmēji ķērušies klāt padomju laikos populārā kūrorta atjaunošanai, kļūst skaidrs, ka mūsu kaimiņi nopietni domā arī par latviešu atpūtnieku piesaisti.
Kūrorta vēsture
Vietas nosaukums cēlies no lietuviešu vārda "druska", kas nozīmē "sāls". Par Druskininku sāļo avotu dziednieciskajām īpašībām pirmie pārliecinājušies vietējie zemnieki, kuru noberztās kājas ātrāk sadzijušas, bradājot pa strautiem Nemunas krastos. Tas mudinājis dažus apsviedīgākos iedzīvotājus uzsākt savu biznesu, uzdodoties par dziedniekiem. 18. gadsimtā plašā apkaimē izdaudzināts bijis tautas ārsts Sūrutis, kura vārdā tagad nosaukta viena no pilsētas sanatorijām. Par ārstniecisku apvidu Druskininki oficiāli atzīti ar 1794. gada 20. jūnijā izdotu apvienotās Polijas un Lietuvas karaļa dekrētu. Tātad šogad kūrorts atzīmēs jau savas pastāvēšanas 210. gadskārtu. Tomēr pirmo dziednīcu ar 14 vannām uzbūvēja tikai 1838. gadā, kad Viļņas universitātes profesors Fonbergs ar Druskininku minerālūdeņu ķīmisko sastāvu bija iepazīstinājis caru Nikolaju I un Krievijas valdnieks deva zaļo gaismu kūrvietas attīstībai.
Pirmā pasaules kara laikā Druskininki tika ievērojami izpostīti. Tikai 1930. gadā, atjaunošanas darbu iniciatīvai nonākot poļu baņķieru rokās, sākās kūrorta uzplaukums un jaunu minerālūdens dziļurbumu izmantošana. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas infrastruktūru pielāgoja masveidīgai visas plašās padomju zemes iedzīvotāju ārstēšanai. Desmit Druskininku sanatorijās ik gadu veselību atguva ap 400 tūkstošiem cilvēku.
Investīcijas pieaug 40 reizes
Lietuvai atgūstot neatkarību, pārtrūka kūrviesu plūsma no Austrumiem un dziednīcu uzturēšanas izdevumi uzgūlās pašu lietuviešu pleciem. Jaunās valsts atbalsts sanatorijām nebija pietiekami liels, un vairākas no tām tika privatizētas. Kad 2000. gadā Druskininkiem pievienoja vēl divas pašvaldības un iedzīvotāju skaits sasniedza 25 tūkstošus, bet bezdarbs šajā apvidū 32 procentus, pilsētas pašvaldība nolēma spert izšķirošu soli un saviem spēkiem ķerties pie kūrorta sakārtošanas.
Sākām ar apņemšanos veidot tādu pilsētu, lai tā kļūtu par Lietuvas vizītkarti, stāsta Druskininku vicemērs Kristina Miškiniene. Vispirms izstrādājām kūrorta vīziju. Atpūtnieku trūkums kavēja investīciju piesaisti, tādēļ pārliecinājām valdību vienu no lielākajām Druskininku dziednīcām nodot pašvaldības īpašumā.
Fizioterapijas centra remontā un modernizācijā tika ieguldīti 8 miljoni litu (aptuveni 1,6 milj. latu), un jau kopš pērnā gada jūnija pilsētas viesi var pērties turku pirtī, masēties, izmantot minerālūdens un dūņu vannas, kā arī baseinu ar zemūdens straumēm.
Par nākamo pašvaldības sakārtoto objektu kļuva Sporta centrs, kas kalpo arī dažādu koncertu un citu kultūras pasākumu organizēšanai. To savām treniņnometnēm izmantojot ne tikai Lietuvas basketbola izlase. Šeit trenēties ierodas pat komandas no Sibīrijas, jo priežu meža svaigais gaiss labvēlīgi ietekmē sportistus. Druskininki būtībā ir pilsēta mežā un jebkāda celtniecība tiek veikta saudzējošā režīmā. Kad benzīntanka būvniecības dēļ te nācies nocirst pāris kokus, izcēlies vesels skandāls.
Pašvaldības aktivitātes, tostarp Kauņas tūrisma koledžas Druskininku filiāles atvēršana veicinājusi arī uzņēmēju sarosīšanos. Pašlaik pilsētā būvē un atjauno 10 privātās viesnīcas, darbojas 9 sanatorijas, kuru korpusos papildus var izmitināt tūkstošiem cilvēku. Sakarā ar to Druskininkiem piesaistītās investīcijas pieaugušas no 2,2 miljoniem litu 1999. gadā līdz 80 milj. litu 2003. gadā tātad gandrīz 40 reizes, un bezdarbs sarucis līdz 17,5 procentiem. Iespējams, sava loma tik straujā pilsētas attīstībā ir arī Druskininku mēram Ričardam Maļinauskam, kurš vienlaikus ieņem Lietuvas Pašvaldību savienības prezidenta amatu.
Infocentrs dzelzceļa stacijā
Druskininki atrodas pašos Lietuvas dienvidos, nedaudzus kilometrus no Polijas un Baltkrievijas robežām, tādēļ ne bez pamata lietuvieši cer uz šo valstu tūristu interesi. Jau šobrīd poļu tūrisma aģentūrās populāri ir maršruti uz Druskininku dziednīcām, kuros ietilpst divu nedēļu ārstnieciskais komplekss, ēdināšana un uzturēšanās sanatorijā, ekskursijas, izklaides no procedūrām brīvajā laikā.
Ar Baltkrieviju kādreiz vienojuši dzelzceļa sakari. 130 kilometri līdz Minskai, ieskaitot robežu šķērsošanu, bijuši pieveicami četrarpus stundās. Tagad vilcieni vairs nekursējot, jo juku laikos sliedes ātri vien pazudušas nezināmā virzienā. Palikusi tikai stacijas ēka nekustamais īpašums, ar kuru pašvaldība iesaistījusies akciju sabiedrībā, izveidojot Tūrisma un biznesa informācijas centru.
Mūsu uzdevums būs rīkot apmācības uzņēmējiem un nodrošināt sakarus ar ārzemju tūrisma organizācijām, lai Druskininku attīstība varētu turpināties, uzsver centra direktors Rimants Palionis. Līdzās centram pavisam drīz tiks uzcelts arī kempings, kuru jau projektē. Četrzvaigžņu mājiņās varēs apmesties ekotūristi un ģimenes, kuras vilina nesteidzīga atpūta. Starp citu, Druskininki ir kā radīti velotūrismam, jo te ir visvairāk asfaltētu riteņbraucēju ceļu.
Rietumniekiem kūrorta pievilcība varētu slēpties samērā zemajās cenās, kuras sekmē pieslēgšanās baltkrievu gāzes vadam, un atlaižu sistēmā. Piemēram, diennakti ilga uzturēšanās vidēja līmeņa sanatorijā vienam cilvēkam izmaksā no 36 eiro ziemas mēnešos līdz 50 eiro jūlijā, augustā, ietverot gan maksu par ārsta norādītajām procedūrām, gan trīsreizēju ēdināšanu. Turklāt bērniem no 3 līdz 16 gadiem jāmaksā tikai puscena, bet mazuļi līdz 3 gadiem kopā ar vecākiem var dzīvot par brīvu.
Austrumniekus savukārt varētu piesaistīt Krievijas tuvums, pazīstama vide un, kā tiek uzsvērts reklāmas izdevumos, personāla un iedzīvotāju krievu valodas prasme.
Būvēs akvaparku
Druskininku pašvaldība lepojas, ka gada laikā tai izdevies atgūt atmodas gados zaudēto kūrorta statusu, neradot budžeta deficītu un neaizņemoties lielas summas bankās. Mēra vietniece K. Miškiniene apgalvo, ka jau šobrīd Druskininki ir labākais balneoloģiskais kūrorts Eiropā un atbilst visaugstākajiem standartiem. Ne velti žurnāls "News Week" pilsētu iekļāvis pasaules noteikti apmeklējamo kūrortu desmitniekā. Viņa gan atzīst, ka vēl daudz darāmā dārzu un parku attīstībā, kā arī kultūras un izklaides piedāvājuma daudzveidošanā. Tādēļ uzsākts pēdējais posms pilsētas tūrisma infrastruktūras izveidē, proti, akvaparka projektēšana, kurai nepieciešamie 600 tūkstoši eiro saņemti no PHARE' 2003 projektu naudas. Pašvaldība plāno būvniecību sākt jau šovasar un, ieguldot tajā apmēram 21 miljonu litu (4 milj. latu), pabeigt 2006. gadā. Druskininku akvaparks vienlaikus spēs uzņemt ap 2000 atpūtnieku. Lietuvieši ir izskaitļojuši, ka, uzceļot ūdens atrakciju kompleksu, viņi savā reģionā aizpildīs tukšu nišu, radīs jaunas darba vietas un piesaistīs vairāk tūristu.
Lietuviešu brūnais zelts
Iepazīstoties tuvāk ar Druskininku kūrorta iespējām, jāatzīst, ka kaimiņi lietuvieši arī šajā jomā tikuši mums krietni priekšā. Kamēr Jūrmalas kā ārstnieciskā kūrorta slava pamazām bālē, Druskininkos atsācis darboties plašs sanatoriju un atpūtas centru tīkls, kas vietējos dabas resursus izmanto cilvēku veselības atjaunošanai.
Ārstniecisko dūņu karjers
Priežu meža vidū 20 hektāru platībā izvietojusies sanatorija "Egle" plašs Druskininku ārstnieciskais komplekss, kura deviņstāvu korpusos vienlaikus var apmesties 450 pacienti. Pēc apbūves plānojuma redzams, ka ne visas paredzētās ēkas savulaik uzbūvētas.
Mums pietrūka vēl dažu padomju varas gadu, redzot mūsu izbrīnu, smejas lietuvieši. Citādi tagad nevajadzētu veikt tik vērienīgus remontdarbus.
Ziemā, kad cenas zemākas, apmeklētāju nav īpaši mazāk, jo Lietuvas pilsoņiem viss pieejams vēl par apmēram 25 procentiem lētāk. Diennakts vienam ārzemniekam pašlaik maksā 24 eiro, ietverot nakšņošanu, divas ēdienreizes, ārsta konsultācijas un procedūras.
Katram klientam varam aizbraukt pretī uz jebkuru vietu Lietuvā, stāsta sanatorijas saimnieki. Brīvajā laikā organizējam arī ekskursijas pa mūsu valsts ievērojamākajām vietām. Mums ir pašiem savi minerālūdens urbumi un dūņu karjers, tādēļ aplikācijām un vannām vienmēr izmantojam tikai svaigas dūņas.
Medicīniskās daļas vadītājs Arvīds Baļčus skaidro, ka Lietuvā uzturēšanos sanatorijā slimokases apmaksā tikai pēc traumām un pāris gadu pēc invaliditātes piešķiršanas. Smagos akūtos gadījumos, piemēram, pēc insulta pacientiem arī neesot bezgalīgi jāgaida sava kārta. Uz rehabilitāciju viņi tiekot nosūtīti triju dienu laikā. Citkārt par ārstēšanos jāmaksā no savas kabatas.
Cilvēkiem jāsaprot, ka viņi paši ir atbildīgi par savu veselību, uzsver Baļčus. "Egles" piedāvājumā jaunums ir propolisa inhalācijas, kuņģa skalošana ar minerālūdeni un dūņu tamponi ginekoloģisko saslimšanu ārstēšanai. Īpaša aparatūra slimniekiem palīdzēs atgūt limfātiskās sistēmas līdzsvaru pēc krūts vēža un tamlīdzīgām operācijām.
Trenažieri nolasīs pašsajūtu
Valentīndienā Druskininkos apmeklētājiem durvis vēra atpūtas un veselības centrs "Vilnius", kura pārbūvē akcionāri ieguldījuši aptuveni 20 miljonus litu (gandrīz 4 milj. latu). Te mūsu kaimiņi uzstādījuši labāko Rietumos ražoto medicīnas un kurortoloģijas aparatūru. Iegādāti vismodernākie ārstnieciskās fizkultūras trenažieri, ar kuriem strādāt personāls vēl mācīsies Itālijā. Zālē vienlaikus varēs darboties 41 cilvēks, kura pašsajūtu novēros elektronika. Piemēram, atkarībā no asinsspiediena un pulsa velosimulators pats izvēlēsies pacientam atbilstošu slodzi. Tāpat darbosies arī airēšanas imitators. Lai klienti vienmēr saņemtu veselīgu ēdienu un varētu ievērot diētu, virtuvē darbosies iekārtas, kas automātiski kontrolēs kaloriju daudzumu. Iekārtojot bērnistabu, domāts arī par pilnvērtīgu ģimeņu atpūtu. Kamēr vecāki dosies uz procedūrām vai apmeklēs kosmētisko salonu, viņu mazuļus pieskatīs centra darbinieki. Te piedāvā arī dažādus jaunumus vertikālo saunu, arī interneta pieslēgumu numurā, to var izmantot, lai pasauktu dežurantus. Romantiskas nedēļas nogales, kas katrreiz tiks sauktas citādi (piemēram, aveņu, šokolādes un tamlīdzīgi), atpūtas kompleksā vien maksās aptuveni 100 eiro, nerēķinot ēdināšanu.
"Vilnius" mārketinga direktors Aļģirds Ringailo stāsta, ka darīts viss, lai šeit varētu rīkot starptautiskas konferences visaugstākajā līmenī. Par Druskininku piedāvājumu jau interesējoties Sanktpēterburga. Arī Somijas un Izraēlas pilsoņu vidū lietuviešu kūrorts kļūstot arvien iecienītāks.
Lai gan veselības centrā viss ir jauns, tomēr saimnieki demonstrē arī kādu pēc 19. gadsimta parauga gatavotu priekšmetu, kas pirmajā mirklī atgādina rāmī iestiprinātu minigolfa kiju. Izrādās, tā leišu vīri nepieliecoties vilkuši nost zābakus.
Vispieprasītākā ieziešanās ar medu
Sanatorija "Draugiste" ("Draudzība") celta 1962. gadā Hruščova laikam raksturīgā stilā ar kolonnām portālā. Ēkas fasāde, kas gaida kosmētisko remontu, asi kontrastē ar tikko pārbūvēto četrzvaigžņu viesnīcu "Violeta" ielas pretējā pusē. Taču tas netraucē abām atpūtas iestādēm sadarboties. Brīvdienās stresa nogurdinātie no Viļņas un Kauņas piepilda nelielās, bet funkcionāli labi izplānotās viesnīcas 20 numurus, kuru cenā ietilpst arī džakuzi vannas apmeklējums. Tā "Traviatas" noskaņās ( Violeta šīs operas varone) sākas romantiska nedēļas nogale, kas vienā ziemas dienā lietuvietim no maciņa izvelk 340 litus (aptuveni 68 latus). Papildus jāmaksā tikai par turku pirti.
Uzturēšanos Druskininkos plānojot savlaicīgi, "Draugistes" sanatorijā var veikt procedūru, kas pēdējā laikā kļuvusi tik populāra, ka izveidojusies rinda jau mēnesi uz priekšu. Ārstnieciskajā kompleksā par 50 litiem ietilpst ķermeņa mazgāšana, ieziešana ar medu, tvaicēšanās turku pirtī un vispārējā masāža. Vēl nebijušas izjūtas gaida arī tos, kuri nežēlos 100 litus, lai uzticētu savu miesu diviem masieriem. Vairāk nekā stundu ķermeni vienlaicīgi masē gan sieviete, gan vīrietis. Sanatorijas iemītniekiem tiek rīkoti arī deju vakari, jo kur gan vēl labāk iespējama romantiska tikšanās.
Nemunas krastā, priežu meža aizvējā "Draugiste" cauru gadu nodrošina īpaši labvēlīgus apstākļus veselības atgūšanai, izmantojot Druskininku trīs galvenās vērtības svaigu gaisu, nātrija un kalcija sāļus saturošu minerālūdeni un brūno zeltu ārstnieciskās dūņas, kas tūkstošiem gadu no dabas vielām veidojušās apkaimes purvos.
Ļeņinu "pansionāts"
Tā varētu nosaukt neparastāko Druskininku apskates objektu Grūto parku. Plašā meža ieskautā teritorijā te izvietoti 1989. gadā demontētie un no visas Lietuvas šurp atvestie padomju laika pieminekļi, no kuriem lielākā daļa ir revolūcijas vadoņa atveidi. Ļeņina attēlošanā mākslinieku fantāziju gan stipri vien saistījuši ideoloģiskie žņaugi. Uz diezgan vienveidīgo statuju fona izceļas sēdošais Ļeņins, kas reiz atradies Druskininku centrā. Skulptūras tapšanas laikā uz partijas darboņu iebildēm par it kā nepietiekamas cieņas izrādīšanu vadonim, lietuviešu mākslinieks pārliecinoši atbildējis, ka Ļeņins taču kūrortā ieradies atpūsties.
Pilsētai piekļaujas Lietuvas lielākais nacionālais dabas parks, kurā gandrīz 60 tūkstošu hektāru platībā sastopamas 147 Sarkanajā grāmatā ierakstītas augu un dzīvnieku sugas.
Druskininki ierakstījuši arī neizdzēšamu lappusi valsts kultūras vēsturē šeit bērnību pavadījis izcilais lietuviešu mākslinieks un komponists Čurļonis (1875-1911). Te iekārtots muzejs, kurā aplūkojami gan viņa mākslas darbi, gan ģimenes tālaika sadzīves apstākļi, bet vasarās notiek klaviermūzikas koncerti.
Zigmunds Bekmanis
Latvijas Avīze,
2004. gada 12. februāris un 17. februāris