Saulgrieži ir svētki, ko svin visā Eiropā. Tie tiek svinēti arī Portugālē,
visvairāk tās ziemeļu daļā un īpaši jau Portu, kur tie 19. gadsimtā
pasludināti par vissvarīgākajiem pilsētas svētkiem gadā.
Šiem svētkiem ir gan pagāniska, gan reliģiska izcelsme. Pagāniskā izcelsme ir saulgriežu svinēšana ar saules, ūdens, augu un uguns rituāliem, to ietekmi uz laimi, mīlestību, veselību un skaistumu.
Reliģiskais skaidrojums saistīts ar Jāni Kristītāju, kas šajā datumā, t.i. 24. jūnijā, ir dzimis. Viņš ir populārs svētais visā valsts piekrastē no Algarves līdz Miņu. Bībelē teikts, ka viņš bija svētais, kas dzīvoja bez komforta un neatlaidīgi sludināja kristietību. Portugāļiem viņš parādīts divos veidos: kā mazs apaļīgs zēns, kas spēlējas ar jēru, un kā pieaudzis vīrs, kas nēsā gurnu apsēju no aitādas. Viņš ir Saules Dievs, dēvēts par Debesu Kungu. Kā reliģiskus svētkus Portu iedzīvotāji tos svin no 14. gadsimta. Tad arī Jāņa Kristītāja skulptūras parādījās vairākās pilsētas baznīcās.
Jāņu svinēšanai Portu ir vairāk nekā sešus gadsimtus gara vēsture. Tā ir senām tradīcijām bagāta gan pagāniskas izcelsmes, gan reliģiskas.
Jau vairākas dienas iepriekš cilvēki sāk gatavoties svētkiem. Pilsētas centrā
un tirdzniecības vietās var iegādāties svarīgus Jāņu svinēšanas piederumus
dažāda lieluma un krāsas pīkstošus plastmasas āmurus, puķupodus ar smaržīgu
baziliku, kuros sasprausti karodziņi ar Jāņu dienas dzejolīšiem, ar kuriem
izrotā mājas un darbavietas, ziedošus ķiplokus garos kātos, papīra balonus, ko
laist gaisā saulgriežu vakarā. Jāsarūpē arī pārtika kārtīgai svinēšanai
sardīnes grilēšanai, saldie zaļie pipari, kukurūzas maize, viss zaļās zupas
pagatavošanai un, protams, vīns. Pilsētā var iegādāties tā saucamās Svētā Jāņa
kaskādes, kas savā veidā ir līdzīgas Bībeles ainiņām, ko var iegādāties uz
Ziemassvētkiem. Tikai vasaras saulgriežu laikā tajās attēlots Svētais Jānis un
ūdenskritums. Tādas izstādītas arī vairākās vietās pilsētā.
Kad pienākusi ilgi gaidītā 23. jūnija pēcpusdiena, izejot pilsētas ielās,
jaunajos dzīvojamo māju rajonos var just grilētu sardīņu smaržu. Katra sevi
cienoša portugāļu ģimene gatavo grilētas sardīnes, kas ir viens no galvenajiem
svētku ēdieniem. Uzskata, ka šis laiks ir viens no labākajiem sardīņu ēšanai, jo
tad tās ir vissulīgākās. Tiek grilēti vai pēc īpašas, katrai ģimenei vien
zināmas receptes gatavoti zaļie pipari. Tiek dzerts vīns un arī alus. Daudzi jo
daudzi cilvēki dodas uz pilsētas centru pie Douro upes Ribeiras rajonā, lai jau
savlaicīgi ieņemtu labākās vietas pusnakts uguņošanas baudīšanai. Katram rokā ir
vai nu pīkstošais krāsainais plastmasas āmurs vai garā kātā ziedošs ķiploks ar
uzmācīgo ķiplokam vien raksturīgo smaržu. Tā ir sena tradīcija, kad svinētāji
viens otram sit pa galvu ar ķiploku lakstiem (mūsdienās biežāk ar šiem āmuriem),
tā vēlot viens otram laimi un veselību. Saņemot šādu sitienu, nevajag
apvainoties, bet gan priecāties un droši sist pretī. Tas ir jautri visiem, gan
lieliem, gan maziem. Visur var iegādāties ēdienus un dzērienus, un liekas, ka
ejošo cilvēku straume centra virzienā nekad nebeigsies. Vietām pie upes un citur
pilsētā tiek laisti gaisā mirdzoši, krāsaini papīra baloni, kas atgādina mazus
gaisa balonus un arī darbojas un tiek palaisti debesīs pēc tāda paša principa.
To darot, tiek iedomāta vēlēšanās, un ja balons pirms pacelšanās neaizdegas, tad
šī vēlēšanās piepildīsies. Tai pašā laikā pilsētas nomalēs un piepilsētas ciemos
tiek kurināti nelieli ugunskuri un svinētāji, apliecinot savu drosmi, lec tiem
pāri. Pēc senām pagānu tradīcijām, veicot šo rituālu, tiek attīrīts organisms,
lai būtu laba veselība. Douro upē peld izgaismoti kuģi un īpašas laivas
rabelo, ar kurām agrāk tika transportēts vīns no Douro ielejas uz
noliktavām Gaiā. Tā nemanot pienāk pusnakts, kas ir svētku kulminācija, jo
Ribeirā pie Luiša I tilta sākas grandioza svētku uguņošana. Tā patiešām ir
iespaidīga, jo vienubrīd viss vienās ugunīs ir arī Luiša I tilts un vairāk nekā
pusstundu svinētāju gaviļu pavadītas debesīs parādās krāsainās ugunspuķes.
Ievērojot tradīcijas, pēc uguņošanas tiek ēsta zupa caldo verde jeb zaļā
zupa, ko gatavo no Portugālē audzētiem virziņkāpostiem un gaļas. Tuvojoties
rītam, svinētāji dodas uz pludmali pie okeāna, lai sagaidītu saullēktu. Senākos
laikos, kad mājas nebija tik tuvu piebūvētas, varēja pabradāt pa rasu, jo tai
šai naktī ir īpašas dziedinošas īpašības tā dod skaistumu un laimīgu
mīlestību.
Kāds žurnālists par Jāņu svinēšanu ir teicis: Tie ir vieni no dzīvīgākajiem
ielu svētkiem Eiropā, kas diemžēl ir maz zināmi ārpus Portugāles robežām.
Nākamajā dienā tradicionāli tiek baudīts kazlēna vai jēra cepetis, kuri ir Svētā Jāņa dzīvnieki. Vispār 24. jūnijs ir vairāk ar reliģisku pieskaņu. Īpaši šī diena tiek svinēta Portugāles garīgajā centrā Bragā. Pēc vairāk vai mazāk jautras nakts svinēšanas pilsētnieki jau agri ir piecēlušies, jo vēl pirms pusdienlaika var redzēt tradicionālo ielu gājienu ar alegorisku mašīnu, kurā atrodas karalis Dāvids un viņa divpadsmit ganiņi. Tiek izspēlēta aina, kur Svētā Jāņa vecāki Zakarijs un Izabella lūdz karalim par dēla piedzimšanu. Neiztrūkstoši šai gājienā ir arī divi sargeņģeļi. Vēlāk pilsētas centrālajās ielās notiek spraiga tirdzniecība, var iegādāties gan konditorejas, gan trikotāžas izstrādājumus. Pēc programmas uzstājas dažādas klasiskās un tautas mūzikas un deju grupas. Bragā Jāņu dienā ir raksturīgi, ka uzstājas deju grupas, kur dejo ar milzīgām pāris metru garām, īpašos krāsainos karnevāla kostīmos ietērptām lellēm.
Vakarā kā svētku noslēgums ir īpaša reliģiska procesija, kas sākas no pilsētas katedrāles. Tajā galveno lomu ieņem trīs svētie Svētais Antonijs, Svētais Jānis un Svētais Pēteris.
Agrita Rūtiņa