Azoru salu nosaukums ir cēlies no portugāļu vārda azures, kas ir
daudzskaitlis vārdam zils. Daži apgalvo, kas tas cēlies no vistu vanaga
nosaukuma, kas ir acor portugāļu valodā. Šī putnu suga Azoru salās vairs
dzīvajā dabā neeksistē tik vien kā suvenīru veikalos.
Azoru salas ir izvietojušās Atlantijas okeāna vidū divu stundu lidojuma attālumā no Lisabonas (tas ir apmēram 1500 km) un piecu stundu lidojuma attālumā no Ziemeļamerikas austrumu krasta (ap 3900 km). Pavisam ir deviņas salas, kas veido trīs salu grupas: Austrumu ar Sao Miguel un Santa Maria; Centrālo ar Terceira, Graciosa, Sao Jorge, Pico un Faial, un Rietumu ar Flores un Corvo.
Vietējie iedzīvotāji tām piešķīruši krāsas katrai savu, tādā veidā izceļot
atšķirīgo, piemēram, Santamarijai dzelteno, jo tā ir vissiltākā un saulainākā
no visām, Sanmigelai zaļo, jo tajā sastopami pilnīgi visi zaļās krāsas toņi,
savukārt Pico ir piedēvēta pelēkā krāsa, jo tur visvairāk redzami
vulkāniskās lavas minerāli. Salas savā starpā atšķiras arī pēc lieluma un formas
vislielākā no visām ir Sao Miguel (747 km²) un vismazākā ir
Corvo tikai 17 km².
Interesanta ir salu ģeoloģiskā izcelšanās, kas ir 20 miljonu gadu vulkāniskās aktivitātes rezultāts. Kādreiz vulkāniskie izvirdumi veidoja gigantisku kalnu grēdu Atlantijas okeāna apakšā. Vietām šī grēda ir sadalīta ar lūzumiem, un izkususī magma tika izspiesta pa šiem lūzumiem un izveidoja Azoru salas. Šīs salas, kas ir uz zemes vienas no jaunākajām, pacēlās virs okeāna viļņiem mazāk nekā pirms pieciem miljoniem gadu. Azoru salu veidošanās devusi tām lielu resursu bagātību karsti avoti, stipri būvmateriāli un auglīga augsne.
Azoru salās cilvēki mitinās tikai no 1427. gada, kad pirmo no
visām salām Santa Maria atklāja portugāļi. Kopš tā laika salās
apmetās kolonisti no Portugāles un Flandrijas, kas te ieveda liellopus, ieviesa
kukurūzu un vīna dārzus. Laikā starp 1580. un 1640. gadu, kad Portugālē valdīja
spāņi, izveidojās svarīgas tirdzniecības ostas Angra Terceiras salā un
Pontadelgada Sanmigelas salā, kuras uzplauka no tirdzniecības ar Jauno pasauli.
19. gadsimtā salas bija piestātnes vieta amerikāņu vaļu medību kuģiem. 20.
gadsimtā tās guva ienākumus no to izmantošanas par bāzi transatlantisko kabeļu
kompānijām, meteoroloģiskajām observatorijām un militārajām gaisa bāzēm.
Mūsdienās lielākā daļa salinieku ir iesaistīti piena rūpniecībā vai tunču zvejā.
Vietējie iedzīvotāji uztur ciešas saites gan ar Portugāles kontinentālo daļu,
gan lielākajām azoriešu emigrantu kopienām Amerikas Savienotajās Valstīs un
Kanādā.
Līdz šim Azoru salas ir izbēgušas no masu tūrisma, jo šeit ir mazs pludmaļu skaits, nepatstāvīgs lietains klimats un nelieli kūrorti. Lielākā daļa tūristu ierodas iepazīt zaļus kalnus, kas rotāti zilām hortenzijām, atpūsties klusās ostās ar bruģētām ielām un elegantām baroka stila baznīcām. No drosmīgu pirmo ieceļotāju kopienu veidotas Jaunās pasaules Azoru salas ir autonoms Portugāles reģions un eksotisks Eiropas Savienības nostūris, kur dzīve joprojām ir nesteidzīga.
Sao Miguel
Sanmigela vislabāk zināmākā un tūristu biežāk apmeklētākā no Azoru
salām, pazīstama kā Zaļā sala. Ja ir dzirdēts pieņēmums, ka esot ap 200
zaļās krāsas toņu, tad noteikti tie visi šajā salā ir ieraugāmi. Kā lielākajā no
salām iedzīvotāju skaits tajā sasniedz ap 150 000, bet... citas salas
iemītnieces govis varētu pat pārspēt skaita ziņā, kaut gan atbildi uz
jautājumu, cik salā ir govju, tā īsti nezin neviens, un pareiza būs atbilde
daudz!
Šeit var ieraudzīt lielu dabas ainavas dažādību skaisti ezeri, smilšainas pludmales, zaļi pauguri un auksti kalni, plaši līdzenumi, karsti avoti, neticami zils okeāns brīžiem liekas, te var ieraudzīt gan kaut ko no Norvēģijas, Islandes, Īrijas, Šveices vai pat Jaunzēlandes....
Sanmigelas galvaspilsētas Pontadelgadas bruģētās ielas, iespaidīgās baznīcas, klosteri un greznas, baltās mājas atgādina par turīgām dienām, kad osta bija svarīgs krustpunkts starp Eiropu un Jauno pasauli.
Dodoties uz salas rietumu daļu var apmeklēt gigantisku vulkānu krāteri
Caldeira das Sete Cidades, kas ir tikpat liels kā mazākā no Azoru salām
Corvo. Krāteris, kad to neaizsedz mākoņi, labi redzams no Vista do
Rei skatu vietas, no kurienes taka ved apkārt krātera malai. Krāteris
patiesībā ir zaļojoša ieleja, vietām tā sienas krīt kā zaļš līdz pat 300 m
augsts aizkars. Savukārt salas austrumu daļā ar skaistumu pārsteidz Lagoa do
Fogo Uguns ezeri, kas radās pēc uguns izvirduma 16. gadsimtā. Dodoties
tālāk uz austrumiem, uz Furnas kūrortu, var apbrīnot karstos burbuļojošos
avotus. Un nogaršot brīnumgardu sautējumu, sauktu par cozidos, kas sešas
stundas sutinājies lielā, zemē ieraktā katlā. Šeit atrodas arī Azoru salu
skaistākais dārzs 18. gadsimtā iekārtotais 12 ha lielais Parque Terra
Nostra.
Pārsteidzoši skaists, dziļu ieleju izvagots ir salas tālākais austrumu gals. Ceļotājus pārsteidz sakoptas skatu vietas Miradourro do Sossego un Miradouro da Madrugada, kas atgādina nelielus dārzus.
Terceira
Tulkojumā no portugāļu valodas Trešā, jo šī bija trešā sala, kas
tika atklāta. Tagad tā ir viena no attīstītākajām Azorās, jo kopš Otrā pasaules
kara šeit atrodas amerikāņu gaisa spēku karabāze. Taču joprojām var sastapt
cilvēkus jājam ar ēzeļiem.
Salas galvaspilsēta ir Angra, kam piešķirts UNESCO pieminekļa statuss. 300 gadu šī pilsēta bijusi svarīgs apstāšanās punkts starp Eiropu, Ameriku un Āziju. Arhitektūras ziņā šeit var redzēt daudzas spilgti krāsotas kapelas. Tās ir nodevas Svētā Gara kultam. Ieceļotāji, šeit ierodoties, ticēja, ka tas viņus pasargās no dabas katastrofām. Svētā Gara pielūgšanas rituāli saglabājušies līdz pat mūsdienām un portugāļi no visas pasaules ierodas salā, lai svinētu šos svētkus. Tāpat Terceira slavena ar neparasto vēršu skriešanu, kas notiek dažādās salas vietās no pavasara līdz rudenim. Vērsis tiek izvests uz ielas, sasiets garā virvē, un vairāki cilvēki to kaitina.
Okeāna krasti ir neauglīgas lavas apgabali ar dabiski veidotiem baseiniem,
bet salas iekšzemē atrodamas zaļas ganības. Par salas vulkānisko izcelsmi
liecina tās centrālā daļa, kur var apmeklēt vulkāniskā sprādziena rezultātā
veidojušos alu Algar de Carvao. Salīdzinoši netālu uz rietumiem ir karstā
tvaika geizeri Furnas do Enxorte. Visaugstākais skatupunkts salā ir 1022
m augstais vientuļais krāteris Serra de Santa Barbara. Ziemeļu daļā
atrodas ciematiņš ar interesantu nosaukumu Biscoitos (cepumi), kas
nosaukumu ieguvis, pateicoties lavas akmeņiem, kas atgādina biskvītus. Šis ir
vīndaru apvidus, zeme sadalīta aplokos ar akmeņu sienām, kas celtas, lai
aizsargātu vīnogulājus.
Faial
Ierodoties šajā salā, pārsteidz labi koptie dārzi ar ziediem pie katras
mājas. Daudz ir arī krāsainu hortenziju krūmu, kas zied jūnijā un jūlijā.
Faialas galvaspilsēta un arī galvenā osta Horta ir apstāšanās vieta kuģiem, kas
šķērso Atlantijas okeānu. Slavena ir Peters Cafe Sport, kur veiksmīgu
ceļojumu nosvin kuģu komandas, kas šķērso okeānu starp Vidusjūru un Karību jūru.
Mūsdienās tā kļuvusi populāra kā burāšanas ceļa mērķis.
Pirmie uz dzīvi salā apmetās flāmi, tāpēc līdz pat mūsdienām saglabājies vietas nosaukums Flamengos. Vēlāk šeit ieradās iedzīvotāji no Portugāles ziemeļdaļas. Līdz ar to Faialas iedzīvotāji ir garāki augumā, nekā ierasts redzēt Portugālē.
Dabas ziņā tā ir interesanta ar zaļo krāteri tās centrālajā daļā Caldeira do Cabeca Gordo, kas ir aptuveni divus kilometrus plats un 400 metru dziļš. Divu stundu gājienā pa taku apkārt krāterim var baudīt skaistus skatus uz augsto Pico virsotni un okeānu. Savukārt salas tālākajā rietumu daļā ir Vulcao dos Capelinhos. 20. gadsimta piecdesmitajos gados šeit bija vulkāna izvirdums, un tagad apkārt ir apdegusi un neauglīga ainava.
Pico
Sala, kas nes augstākā Portugāles kalna (2350 m) nosaukumu. Vislabāk to var
redzēt visā tā majestātiskumā no tuvākajām salām Faial un Sao
Jorge. Pico galvaspilsēta Madalena atrodas tieši pretī Hortai, un 7
km lielo attālumu var veikt ar prāmi, kas regulāri kursē starp salām. Daudzi
dodas uz Pico, lai uzkāptu šajā virsotnē, kas ir salīdzinoši viegli izdarāms,
tomēr to neiesaka darīt bez vietējā gida pavadības.
Veicot ceļojumu apkārt salai, var atklāt tās burvīgumu. Šeit labi var novērot, kā lava tiek izmantota māju celtniecībā un akmens krāvumos, kas pasargā vīnogulājus no stiprajiem vējiem. Vīns, kas iegūts no šīm vīnogām ir iecienīts arī Portugāles kontinentālajā daļā. Vislielākās uzslavas ieguvis Terras de Lava vīns.
Vaļu vērošana
Viena no aizraujošākajām atrakcijām, ko piedāvā tūristiem, ir vaļu vērošana.
Līdz pat 1984. gadam viena no galvenajām nodarbošanās vietējiem bija vaļu
medīšana. Tagad, kopš vaļu medības aizliegtas, viņi savas zināšanas pielieto,
lai lielos jūras zīdītājus parādītu tūristiem un zinātniekiem. Vairākas filmas
par vaļu un delfīnu dzīvi uzņemtas tieši šeit.
Interesenti pie vaļiem nokļūst mazās un drošās laivās, kuras tiek vadītas pa rācijām no vaļu novērošanas torņiem. Dodoties šajās ekspedīcijās, pārņem gandrīz vai mednieka instinkts, tikai mednieka ar fotokameru. Nekad nevar paredzēt, kur un kā valis parādīsies un kā izdosies to noķert fotogrāfijā.
Ja pavadītu šajās salās ilgāku laiku, varētu novērot pavisam 20 vaļveidīgo sugas, no kurām, protams, arī visdižāko savos izmēros lielo zilo vali, ko tur ganoties var redzēt pavasaros, rudeņos un ziemas mēnešos. Golfa straumes siltie ūdeņi labi patīk arī delfīniem, kas šeit sastopami lielos baros.
Par ceļojumu uz Azoru salām var droši attiecināt teicienu: Vienreiz šeit ierodoties, jūs noteikti gribēsiet vēl atgriezties!
Agrita Rūtiņa