Nežēlīgiem notikumiem bagāta ir Rumānijas vēsture kari, dumpji, revolūcijas un citas varmācības. Pēc 1877.-1878. gada krievu-turku kara Rumānija atsvabinājās no nīsto svešzemnieku virskundzības un sāka veidot savu valsti. No 1881. līdz 1947. gadam Rumānijā valdīja karalis. Bet kur valdnieki, tur arī pilis. Rumānijas apceļojuma laikā dažās no tām arī man gadījās būt.
Kur pazuduši diedelnieki?
Braucot aizvien tālāk uz Rumānijas dienvidiem, ir priecīgi vērot, kā civilizācija un tautas turība pieņemas spēkā. Uz ceļiem tikai vairs retumis redz soļojam dzīvo vilcējspēku. Tīrumos strādā lauksaimniecības tehnika. Abpus ceļam plešas kārtīgi apstrādāti kultūraugu lauki, ciematos mūra dzīvojamās mājas rindās vien. Rosīgi darbojas lielceļmalu tirgotāji, piedāvājot garāmbraucējiem ābolus, vīnogas, tomātus, kartupeļus, ziedkāpostus, virtenēs sasietus violetus sīpolus. Kaimiņš no kaimiņa noskatās un dara tāpat. Nepārprotami redzams, ka esam nokļuvuši apvidū, kur dzīves līmenis strauji tuvojas eiropeiskajam. Pie sevis domāju: lūk, arī ar mangošanu te neviens nenodarbojas. Bet vajadzēja tikai atcerēties, kā vēl vakar bērni mums mīļi lūdza maizes gabaliņu, kad arī te, kur bijuši, kur ne, klāt ir divas nelaimīga izskata cilvēciskas radībiņas un žēlabainā balsī sāk klāstīt kaut ko mums nesaprotamā valodā. Jā, viņu vajadzība taču ir saprotama arī bez tulka starpniecības, bet nav mūsu rocība tik plaša, lai visus grūtdieņus pažēlotu.
Teika par valdnieku asinssūcēju
Transilvānijas nosaukumu pasaulslavenu padarījis mīts par vampīru Drakulu. Viņš dzīvojis augstu kalnos miglā tītā pilī. Tulkojumā Drakula nozīmē Pūķa dēls. Par viņa līdzinieku izmantots valdnieks Vlads Tepecs jeb Mietduris (1431 1476), Valahijas un Transilvānijas firsts. Tepecs tulkojumā nozīmē "uzdūrējs", jo viņš kā vienīgo pareizo soda veidu atzinis pārmācāmā uzduršanu uz mieta. Vlads Tepecs izcēlies ar ārkārtīgu drosmi kaujās pret turku iebrucējiem un ar sīvu nežēlību, bet tajā pašā laikā pret saviem pavalstniekiem bijis taisnīgs. Tepecs valdījis prasmīgi un saprātīgi, bijis arī talantīgs karavadonis ļoti vērtīga īpašība tajos skarbajos laikos. Viņa valdīšanas divdesmit gados nežēlīgo sodu dēļ strauji kritusies noziedzība. Vlada Tepeca lielākais nopelns savas valsts un Rietumeiropas pasargāšana no turku iebrukuma. Tepecs kritis, aizstāvot Bratislavu. Īru rakstnieks Brems Stokers (1847 1912) 1897. gadā publicējis šausmu romānu, par prototipu izmantojot valdnieku Vladu Tepecu. Taču Stokera sacerētajai leģendai par Drakulu kā asinssūcēju vampīru nav nekāda sakara ar Vladu Tepecu. Stāsts par Drakulu ir pilnīgs rakstnieka izdomājums.
Vlads Tepecs dzimis Sigišoarā skaistā sakšu pilsētā Rumānijas vidienē. Interesanta un savdabīga ir Sigišoaras vecpilsēta kalna galā, ko pirms daudziem gadsimtiem cēluši sakšu būvmeistari: vārtu tornis ar divām arkām 14. gadsimts, pulksteņtornis 13. 14. gadsimts, Kalna baznīca 14. gadsimts un sakšu kapsēta ar ieejas uzrakstu: "Apdomā, lai kas tu arī būtu, ka esi ienācis kapsētā!" Sigišoaras senie iedzīvotāji pēc Otrā pasaules kara pārcēlušies uz Vāciju. Tagad par viņiem liecina tikai meistarīgo celtnieku radītie nami. Tiem skumīgs pretstats ir jaunā Sigišoara vienveidīgu kastīšu māju lielpilsēta, kas ne ar ko īpaši neizceļas. Ja nu vienīgi ar nesen būvēto skaistās proporcijās ieturēto ortodoksālo baznīcu.
Karaļa vasaras pils Sinajā
Sinaja ir maza vasarnīcu pilsētiņa kalnainā, ar mežiem apaugušā apvidū pie BrašovasBukarestes lielceļa. Tālus ceļus mērojušos pasaules apceļotājus klusā Sinaja vispirms pievilina ar karaļa Kārļa I (1866 1914) vasaras rezidenci Pelešas pilī, kas būvēta no 1875. līdz 1883. gadam un pārbūvēta no 1893. līdz 1914. gadam. Karaļpils ir skaists arhitektūras mākslas darbs, ieturēts vācu jaunrenesanses stilā un lieliski pieskaņots apkārtnes reljefam. Pils labā spārna telpās iekārtots Nacionālais rumāņu mākslas muzejs. Ar tā interesanto ekspozīciju rumāniski runājoša gida pavadībā var iepazīties visi, kas samaksājuši pie ieejas prasītās 90 000 lejas jeb Ls 1,80.
Muzejā ir bagātīga veco laiku ieroču kolekcija ar baisāko eksponātu uz kamīna dzegas uzstutētu bendes zobenu. Logus rotā Šveices un Minhenes vitrāžas, vesela telpa atvēlēta viduslaiku bruņutērpiem, apskatāmas itāliešu mēbeles un vāzes, seni gobelēni. Ar Eiropas labāko kokgriezēju meistardarbiem bagātīgi ir dekorēti Kārļa I apartamenti: darba kabinets, bibliotēka, apspriežu zāle, pieņemamā istaba, mūzikas zāle, gleznu zāle, kolonnu zāle, ēdamistaba un neliels teātris ar skatītāju zāli. Fotografēt šo karalisko greznību nav ļauts. Tādēļ, pirms pārkāpt muzeja slieksni, fotoaparāts jāatstāj muzeja seifā.
Turpat netālu, tikai uz cita pakalna atrodas 1695. gadā dibinātais Sinajas klosteris, kura atjaunošanai 19. gadsimta nogalē Kārlis I atvēlējis prāvus līdzekļus no valsts kases. Apmeklētāju ziņkārībai brīvi pieejama krāšņa ortodoksālā baznīca, klosteru pagalmi un drūmas, tumšas mūku celles, kurās tagad neviens vairs negrib dzīvot un nedzīvo.
Tuvojamies Donavas krastam, kas ar platu straumi šķir Rumāniju no Bulgārijas. Otrpus Eiropas lielākajai upei mūs gaida jauni iespaidi, jauni piedzīvojumi. Bet pagaidām tie vēl neziņas miglā tīti.
Latvijas avīze,
2004. gada 9. februāris
Viljars Tooms
tālr. 9717445
e-pasts: viljars@anet.lv