Slovensky Raj – tā saucas viens no Slovākijas nacionālajiem
parkiem. Patiesībā šādu nosaukumu gribētos attiecināt uz visu, ko mums sniedz šī
zeme ar savu brīnumjauko un vienlaikus vareno dabu.
Pirmais, kas nāk prātā, dzirdot pieminam Slovākiju, ir Tatru kalni. Te gan jāatgādina, ka Tatri dalās Augstajos un Zemajos un ka liela Augsto Tatru daļa pieder arī kaimiņzemei Polijai, tomēr Tatru Slovākijas daļa ir iespaidīgākā, un tā piedāvā arī visplašākās kalnu apgūšanas iespējas.
Augstie Tatri tiek dēvēti par īsāko augstkalnu grēdu pasaulē. Kaut Augsto Tatru kores garums nepārsniedz 30 km, vairāk nekā 20 virsotnes šeit ir augstākas par 2500 m un šāda virsotņu koncentrācija vienuviet rada neaizmirstamu panorāmu, kuras pērles ir Gerlaha smaile un Lomņicas smaile (attiecīgi 2655 un 2632m v.j.l).
Lomņicas smaili
iespējams sasniegt ar pacēlājiem. Tas gan ir dārgs prieks un
arī tad var gadīties ilgi gaidīt savu kārtu. Tāpēc vairums Augsto Tatru
apmeklētāju izvēlas baudīt kalnus, dodoties īsākos vai garākos pārgājienos pa
marķētām kalnu takām. Tās ir dažāda garuma un dažādas grūtības pakāpes.
Neskatoties uz taku daudzumu, tūristu uz populārākajām no tām nav mazāk kā
slavenās tūristu apmeklētās lielpilsētās, tikai šie nodrošinājušies ar drošiem
apaviem, lakatiņiem un cepurēm pret saules apdegumu, dažs arī ar vienu vai pat
diviem ceļinieka spieķiem. Pārtiku līdzi parasti neņem, jo daudz romantiskāk
ieturēt maltīti kādā no “kalnu mājām”. Viena no tām atrodama 1960 m augstumā un
pārtikas krājumus turienes bufetei, kurā var baudīt gan desiņas, gan slovāku tik
iecienīto ķiploku zupu, gan veldzēties ar teicamo slovāku alu, nogādā speciāli
šim darbam algoti nesēji, 
kuri savas darba dienas laikā veic vienu kāpienu –
turp ar pārtikas krājumiem un gāzes baloniem, atpakaļ ar tukšām alus mucām un
atkritumu maisiem. Meitenes, kuras strādā kalnu mājās, dodas darbā uz
nedēļu.
Satraukumu Augsto Tatru tūrisma jomā radīja pagājušā gada 19. novembra vētra, kad vējš ar ātrumu 170 km/h četras stundas plosīja mežiem apaugušās kalnu pakājes. Rezultātā tika iznīcinātas milzu platības vareno kalnu mežu, un skatam pavērās ne tikai grūti pārvaramas sagāztu koku grēdas, bet arī pavisam jauni skatupunkti uz Augstajiem Tatriem, kurus iepriekš bija sedzis mežs. Neskatoties uz mežiem nodarītajiem milzu postījumiem, jau ziemā sākās to izvešana un attīrīšana. Brīnumainā kārtā tūrisma industrijas objektiem vētra nenodarīja nozīmīgus bojājumus, un, jau sākoties Ziemas slēpošanas sezonai, Augstajos Tatros viss darbojās kā agrāk.
“Slovākijas paradīzes” nacionālais parks ietver plašu apgabalu ar
daudzveidīgām laika pavadīšanas iespējām. Vispirms jau tie ir brīnišķīgie dabas
skati, ko var vērot, kā braucot pa kalnainajiem ceļiem, tā dodoties tūrisma
pārgājienos. Īpašs pārgājiena maršruts iesakāms aktīviem cilvēkiem, kuriem nav
bail no augstuma. Taka ved gan pa strauta gultni, gan klints sienu, jārāpjas pat
pa augstām metāla kāpnēm.
“Slovākijas paradīze” tāpat slavena ar alām, no kurām iecienītākā ir Dobšinas ledus ala. Nemainīgajā temperatūrā ledus šeit nav kusis vairākus tūkstošus gadu, laika gaitā veidojušās visneiedomājamākās formas. Ledus alā savulaik pat raduši vietu treniņiem slovāku daiļslidotāji.
Netālu no nacionālā parka apmeklētājus gaida UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Levočas vecpilsēta, kura, pateicoties ne tik straujai rūpniecības attīstībai kā citviet, saglabājusi lielāko daļu savas gadu simteņiem vecās apbūves, krietnu daļu seno pilsētas nocietinājumu, kā arī vareno Jēkaba katedrāli ar pasaulslaveniem kokgriezumiem. Ja citviet jums piedāvās nobaudīt slovāku alu, tad Levočā lielā cieņā ir vīns. Slovāki ir teicami vīndari, taču reizēm, pieminot senāku pagātni, Levočā ieved un tirgo vīnus no Tokajas apgabala Ungārijā. Tagad nelielā pilsētiņa savulaik bijusi tik varena, ka tai piederējuši pašai savi vīna dārzi Tokajā.
Levočas tuvākajā apkārtnē atrodas
Spišas pilsdrupas. Savulaik vareno pili,
kurā mēdza uzturēties pat šīs zemes valdnieki, senatnē izpostījis ugunsgrēks.
Pils netika atjaunota, un nu mūs sagaida milzu pilsdrupas, kuras jau pa gabalu
pamanāmas kā ainavas dominante. No pilsdrupām paveras neatkārtojams skats uz
visu plašo apkārtni, seno Spišska Podhradie pilsētiņu un slaveno Spišas
kapitula klosteri. Pašās pilsdrupās iespējams ieturēt maltīti, iegādāties
suvenīrus, ievingrināt roku loka šaušanā un pat izšaut ar lielgabalu.
Reģiona lielākā pilsēta ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju ir
Poprada, ko dēvē
par Tatru galvaspilsētu. Pilsēta veidojusies, saplūstot 
četriem ciemiem. Kaut
arī starp tiem nu izpletušies privātmāju un daudzdzīvokļu māju rajoni, pašos
senajos centriņos vēdī gan seno laiku romantika, gan tūristu pilsētai raksturīgā
čala. Patīkama ir pastaiga gar Popradas upītes krastu. Atpūtai var ieteikt
iekārtojuma ziņā savdabīgo kafejnīcu Domenico, kur var nobaudīt gardu
kafiju un kūkas. Nopietnāk ieturēties vai izdzert kādu kausu slovāku alus var
slavenajā “Nacionālajā restorānā”, kur starp citām slavenībām, kuras
apmeklējušas šo iestādījumu, savus autogrāfus atstājuši arī slavenākie slovāku
hokejisti. Krogi, bāri un restorāni Popradā atrodami bagātīgā klāstā. Aktīvākas
atpūtas cienītājus gaida pelde jaunatvērtajā Popradas termālo ūdeņu kompleksā,
kurš ir viens no modernākajiem Eiropā. Īpaša bauda ir peldes vaļējā baseinā
ziemā vai arī aukstā laikā.
Neaizmirstami ir izbraucieni uz Slovākijas mazajiem ciemiem un turienes
tautisko krogu apmeklējumi. Populārākais no tiem ir Zbojnicka koliba
Stara Lesnā, kur tiek piedāvāti gan dažādi vietējās virtuves gardumi, tostarp
liesmojoša “kalnu tēja”, gan aizraujoša čigānu virtuozu mūzika, gan citas
atrakcijas paša kroga saimnieka izpildījumā, kuras atklājot, zustu pārsteiguma
efekts.
Esot Slovākijā, noteikti vajadzētu apmeklēt arī
Pieninu kalnu nacionālo parku. Viena no slavenākajām visas Slovākijas tūristu nodarbēm ir brauciens ar
plostiem pa Slovākijas-Polijas robežupi Dunajecu. Piecpadsmit kilometru garumā
divas stundas jūs vadīs plostnieki, kuri jūs izklaidēs, informēs un varbūt arī
pabaidīs. Ceļā pārvarēsiet krāces, varēsiet vērot jaukas piekrastes sadzīves un
dabas ainavas, vērot Augsto Tatru un Pieninu kalnu skaistuļa Tri Koruni
panorāmas. Neatkārtojamas ainavas paveras, iebraucot Pieninu nacionālā parka
Dunajecas kanjonā. Klinšu pelēkās sienas, papildinātas ar dabas zaļumu un upes
dzidrumu – tas vienkārši ir jāredz!
Piestājot krastā, ceļiniekus sagaida jauns pārsteigums – iespēja sarīkot pikniku Pieninu kalnu slavenākajā krogā Chata Pieniny. Pērn te pikniku rīkoja pat Slovākijas prezidents! Vislabākā piknikošana ir brīvā dabā, kur ar kalniešu (sauktu par gorāliem) virtuves noslēpumiem iepazīstinās pats šefpavārs un ar mūziku priecē īstena slovāku plostnieku kapela.
Saulrietā atstājot šīs vietas, acīm paveras neaizmirstama kalnu ainava, un daudzi jau ir sapratuši, ka gribēs te atgriezties vēlreiz.
Artis Švedrēvics