Pēdējos gados nācies apskatīt Somijas mazās saliņas – Turku un Ālandes
arhipelāgā. Izrādās – tūristu pasaule bija tās aizmirsusi! Cariskās Krievijas
laikā uz šejieni devušies paši bagātākie un izlutinātākie tūristi. Tie šeit
baudījuši dabas klusumu un makšķerējuši...
Varu droši teikt – dabas un klusuma mīlētājiem tā ir PARADĪZE! Miera un
harmonijas gaisotne te sagūsta ceļotāju, līdzko viņš nokļuvis skaisto sarkano
Ālandes šēru apkampienos. Galvenās Ālandu salu vērtības, kuras šurp var vilināt
ikvienu patiesi īstu dabas draugu, ir cilvēku nepostītā daba
un mūsu mūžīgās
steigas dēļ aizmirstā vienotība ar dabu. Tāpēc nav jābrīnās, ka pasauli daudz
redzējuši ļaudis Ālandu salu arhipelāgu atzīst par visskaistāko!
Relatīvi nesen – pirms nieka 10 000 gadiem salu šeit nebija, bet viļņoja Baltijas jūra. Tad no jūras pamazām sāka pacelties sauszeme, un šis process turpinās joprojām – salas aug!
Pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās Eiropas Savienībā Ālandu salas tomēr ir
paturējušas trešās valsts statusu, šeit ir spēkā tax-free
tirdzniecība. Salām ir sava autonomija, sava pilsonība, karogs, pastmarkas, tā
ir valsts valstī... Agrākā Ālandu krona tagad gan nomainīta uz eiro. Valsts
valoda ir zviedru, tomēr salas skaitās Somijas autonomais apgabals. Tā paliek
mīkla: kaut arī Somija, taču pavisam savdabīga tās daļa ar savu īpatno vēsturi
un kultūru, kuras saknes slēpjas vikingu laikos. Arhipelāgā ir vairāk nekā 6500
salu, no kurām apdzīvotas tikai 60; sauszemes platība – 1527 km²; kopējais
iedzīvotāju skaits – ap 25 000. Ālandu salas ir demilitarizētas, tās dēvē par
Miera salām. Īstenais arhipelāgs ir mazākās salas: Brendo (Brando), Fēglē
(Foglo), Kumlinge, Čokara (Kokar), Satunga un Vardē (Vardo). Šodiena te ir visai
neparasta – to izjutīs ikviens ceļotājs.
Pateicoties unikālajai dabai, ūdens tīrībai un dažādo zivju lielajam
daudzumam, Ālandu salas ir sapņu vieta daudziem Eiropas makšķerniekiem. Salās
netrūkst klusu līcīšu un jomu un, kaut arī tās apmeklē tūkstošiem cilvēku,
pārapdzīvotība te nav jūtama. Makšķerēt var gan ezeros, gan jūrā. Katram
gadalaikam salas sagādā kaut ko savu: rudenī ar spiningu var ķert lielas
līdakas, ziemā ar mazmakšķerīti var mēģināt vilkt lomus no zemledus dzelmēm, bet
pavasaros jūrā labi ķeras taimiņi un laši. Dažos ezeros vietējie audzē skaistās
varavīksnes foreles. Par makšķerēšanu, protams, jāmaksā: jo lielāks loms, jo
lielāka maksa, kura tomēr nav pārmēru augsta.
Salās ir vislielākais saulaino dienu skaits Baltijas jūras reģionā. Vidējā
temperatūra maijā ir +9°C, jūnijā +12,3°C, jūlijā +15°C, augustā +14,3°C,
septembrī +9,5°C.
Un vēl daži skaitļi. Salu augstākā vieta ir Orrdālsklints – 125 m. Arhipelāgā
ir 12 kempingi, no kuriem vairums atrodas galvenajā (Ālandes) salā un 11 000
atpūtas māju. Saliniekiem pieder ap 14 000 auto. Provincē ir 40 muzeji. Te iznāk
divi vietējie laikraksti. Salu simbols ir prīmula – puķe gailene.
Gleznaina ir labi atjaunotā Kastelholmas pils, kurai ir arī pašai savs spoks. Saltvīkā ir akmens laikmeta ciems, Sandā – brīvdabas muzejs, abi – bezmaksas. Par maz būs gan ceļotāja miesai, gan dvēselei sēdēt tik laivā vai uz akmens meditēt. Arhipelāgs var dot daudz vairāk, ja to iepazīsiet, pārvietojoties no vienas salas uz otru!
Egons Zablovskis