Iepazīšanās tuvāk ar kalniem iespējama ikvienam, nedomājot par izturību, vecumu un sagatavotības pakāpi. Dodoties vienas dienas pārgājienā, būtu vēlami ērti apavi krosenes vai tūristu zābaki, lietus apmetnis, viegla, maza mugursoma, kurā ielikt ūdeni un kādu sviestmaizi.
Ordesa y Monte Perdido
Nacionālais parks ir 15 608 ha liels un atrodas Spānijā Aragonas novadā.
Pārgājiens pa kalnu takām sākas vairāk nekā 1300 m augstumā virs jūras līmeņa,
gar Arazas upes krastu. Sākumā taka vijas caur simtgadīgu skābaržu birzi, kas
dod patīkamu ēnu karstajā vasaras dienā. Ceļš ik pa brīdim pietuvojas upei un
aicina apskatīt kārtējo ūdenskritumu kaskādi. Kad mežs jau aiz muguras, nonākam
alpu pļavās, kur jau var saskatīt sniegotās kalnu virsotnes. Pļavas pārsteidz ar
ziedu bagātību. Te var vērot gan pazīstamos savvaļas īrisus, dadžus, lilijas,
gan ziedošos kazuāriju krūmus, kas pa gabalu izskatās kā dzelteni paklāji, ar
kuriem noklātas kalnu pakājes līdz pat stāvajām klinšu sienām. Tad jau arī kļūst
redzama otra augstākā Pireneju kalnu sniegotā virsotne Monte
Perdido (3348 m), kuras iekarošana prasa īpašu fizisko sagatavotību.
Atpakaļceļš vijas pa Arazas upes otru krastu, augstu virs ielejas brīžam
pietuvoties klinšu sienai. Pati Ordesas ieleja ir no abām pusēm stāvu klinšu
ieskauta. Pārgājiena noslēgumā var veldzēties, ienirstot aukstajā kalnu upes
ūdenī. Acīgākie makšķernieki var saskatīt kādu foreli ja ne upē, tad vakarā
krodziņā savā šķīvī.
No Spānijas puses esam Pirenejus apskatījuši, tagad varam doties uz Franciju. Ceļš vijas pāri vairākām kalnu pārejām. Kalnus tagad vērojam caur autobusa logu. Tikai tad, kad gribas izlocīt kājas, apstājamies skatu laukumos un pārejās, kas ir gandrīz 2 km augstumā virs jūras līmeņa.
Pireneju nacionālais parks atrodas Francijas Dienvidos. Iepazīšanos sākam ar
pārgājieniem pa kalnu taku gar upes krastu, vērojot daudzās ūdenskritumu
kaskādes, kur ierīkoti speciāli skatu laukumi. Pēc aptuveni divām stundām
nonākam pie gleznainākās vietas Pont`d Espagne tilta. Tālāk ceļu
var turpināt, soļojot kājām līdz augstkalnu ezeram Lac de Gaube
(1725 m), no kura paveras skats uz Francijas Pireneju augstāko virsotni
Vignemale (3298 m), vai arī ezeru sasniegt, izmantojot
pacēlājus.
Gavarnie cirks
Ar autobusu sasniedzot Gavarnie ciematu, jau redzamas Pireneju
iespaidīgākā dabas fenomenaGavarnie cirka klinšu sienas, kuru ēnainajās
vietās vēl redzami sniega laukumi. Pašas klintis izvietojušās pakava formā un
ieskauj Gavarnie upi, kas šeit arī sākas, saplūstot kopā daudzajiem
strautiņiem un ūdenskritumiem, kas gāžas lejā dažs pat no 300 metru augstuma.
Lai tur nokļūtu, jāsoļo nepilnas divas stundas, bet, ja ir vēlēšanās, šo ceļu
var veikt arī zirga mugurā.
Atpakaļceļā var izvēlēties citu marķēto taku, kas aizved līdz skatu laukumam. Labā laikā šeit paveras skats uz visu Gavarnie ieleju. Kopējais pastaigas laiks aptuveni sešas stundas.
Col du Tourmalet pāreja (2115 m)
Col du Tourmalet pāreju sasniedzam ar autobusu, līkumojot pa
daudzajiem serpentīniem. Šis ceļš ir pilns velobraucēju vieni, kas cītīgi
minas uz augšu, otri, kas traucas lejup. Tas ir treniņš slavenajām velosacīkstēm
Tour de France kalnu posmam.
Pic du Midi de Bigorre (2877 m)
To iespējams sasniegt ar modernu trosu pacēlāju, kur no virsotnes skaidrā
laikā labi saskatāma Pireneju kalnu centrālā daļa, ieskaitot arī augstāko
virsotni Aneto (3408 m). Šeit ir arī ļoti labs muzejs, kurā var skatīt
informatīvos materiālus par observatorijas celtniecību, kas aizsākta 19. gs. Ja
ir vēlēšanās, var doties nelielā pastaigā no La Mongie ciemata pa kalnu
takām, kur gan var tikties ar aitu un govju ganāmpulkiem.
Anita Kuzma, Laimonis Petrusēvičs
Foto: Dainis Lapiņš