Vispārīgs ieskats Šveicē
Šveice atrodas Centrāleiropas kalnu reģionā, 41300 km² platībā. Šveice ir mazāka par Latviju, toties pārspēj to ar iedzīvotāju daudzumu - 7,4 miljoni.
Šveice sastāv no trim ģeogrāfiski atšķirīgiem reģioniem: Juras kalniem, kas aizņem valsts ziemeļrietumu daļu, Šveices plakankalnes jeb Viduszemes un Alpiem, kas ir valsts dienvidaustrumos.
Ziemeļos Šveices robežu iezīmē Reina un Bodenes ezers, kuram Reina plūst cauri. Bodenes ezeru sauc arī Trīszemju ezeru, jo tā ūdeņi apskalo Austriju, Vāciju un Šveici.
Šveices Alpi
Alpi aizņem 60% valsts teritorijas. Alpi ir unikāli ar savu floru un faunu, ar neskaitāmām pastaigu takām un lieliskām atpūtas vietām. Pārsteidzoša ir Alpu krāšņā daba visos gadalaikos. Visapbrīnotākie ir varenie ūdenskritumi. Tie tūristus pārsteidz ar dabas varenību. Alpu augstākā virsotne Šveicē ir Dufora smaile (Dufourspitze) (4634m), kas tikai nedaudz atpaliek no Alpu augstākās virsotnes Monblāna, kas atrodas Francijā. Viena no skaistākajām un visgrūtāk sasniedzamajām Alpu virsotnēm Šveicē ir Materhorns, kuru alpīnisti iekaroja tikai 1932. gadā.
Juras kalni
Ļoti savdabīgs ir Juras kalnu reģions, kuru tūristi apmeklē mazāk. Šī kalnu sistēma stiepjas 200 km garumā, virsotnes nav pārāk augstas - apmēram 1700 m. Šajā reģionā daudzas vietas liecina par senās jūras nogulumiem. Iežu slānis kalnos ir labi saglabājies, un ļoti daudzās vietās var atrast gliemežvākus ar interesantiem nospiedumiem. Juras kalni sastāv no fosīlijām bagāta merģeļa un kaļķakmens. Ir daudz pierādījumu tam, ka apmēram pirms 145 miljoniem gadu šajā vietā ir staigājuši dinozauri, ir redzami to pēdu nospiedumi. Diemžēl zinātnieki nedrīkst pārāk aizrauties ar pētniecības darbiem, jo šie dinozauru pēdu nospiedumi atrodas uz privātās zemes. Tie ir apskatāmi zem vienkāršas nojumes un atrodas tikai 3 m dziļumā - neticami, bet zinātniski pierādīts fakts!
Juras kalnu reģionā atrodas arī daudz noslēpumainu alu. Viena no tām ir īpaša, jo ūdeni tur uzskata par dziedinošu, tāpat kā Lurdā, Francijā. Grotā ir izveidota svētvieta ar daudzām pateicības liecībām par izdziedināšanu.
Viduszeme
Viduszeme starp Juras un Alpu kalniem ir visblīvāk apdzīvotā vieta, jo tur ir ļoti spēcīgi attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība. Tieši tur atrodas galvenās slaveno pulksteņu ražotnes. Interesanti ir tas, ka pirms 150 gadiem šajā vietā bija ļoti neauglīgs, purvains reģions, jo no kalniem nākošie, kūstošie ledāju ūdeņi saplūda tieši šajā apvidū. Jo īpaši viss pārplūda pavasaros. Tad nāca talkā šveiciešu atjautība. Lieliskā inženiera Ešēra vadībā lielos ezerus (Bīles, Noišateles, Murtena, Briencas, Tūnas) un upes (Āri un Emmu) savienoja ar kanāliem, izveidoja slūžu un meliorācijas sistēmas. Rezultātā šis reģions, kurā cilvēki kādreiz negribēja dzīvot, kļuva par visauglīgāko vietu Šveicē.
Administratīvais iedalījums
Šveice administratīvi ir iedalīta 26 kantonos, katram kantonam ir pašam sava konstitūcija, kas nav pretrunā ar valsts konstitūciju. Katrs kantons sastāv no kopienām, un to valstī ir ap 3000. Katrā kopienā ir 100 - 1000 iedzīvotājiem. Fenomens ir 4 oficiālās valsts valodas - vācu, itāļu, franču un retoromāņu, un tās visas tiek lietotas šajā mazajā valstī, neizraisot nekādus konfliktus! Šīm 4 valodām ir 101 dialekts.
Katra tauta dzīvo savā vēsturiskajā teritorijā, neizvirzot pretenzijas pārējiem kantoniem.
Šveice ir viena no piecām bagātākajām valstīm pasaulē, kaut gan 1,2 miljoni no 7 miljoniem iedzīvotāju ir imigranti.
Daudzi vācieši, franči un itāļi tikai strādā Šveicē, bet darba dienas beigās brauc atpakaļ uz savu valsti. Šveicē ir viena no visaugstākajām darba samaksām pasaulē.
Valsts pārvalde
Šveiciešu nacionāla devīze skan: Unus pro omnibus omnus pro uno" (latīniski), t.i., Viens par visiem, visi par vienu".
Vēlēšanas ir šveiciešu vissvētākais pienākumus. Jau 500 gadus kantonos pastāv viena un tā pati sistēma - tautai, sanākot kopā tirgus laukumā, vienkārši jāpaceļ roka par izvēlēto kandidātu federālajai sanāksmei. Var balsot no 18 gadu vecuma. Katru ceturksni notiek referendumi, lai pārskatītu lietas, kas saistās ar valsts likumdošanu un konstitūciju.
Galvenie orgāni Šveices Konfederācijā ir Federālā padome, Federāla sanāksme un Federāla tiesa.
Federālā sanāksme ir valsts likumdevēji, kas sastāv no 2 palātām: kantonu padomes (2 pārstāvji no katra kantona) un nacionālā padome (200 deputāti, kas izvēlēti proporcionāli kantonu iedzīvotāju skaitam. Federālo sanāksmi ievēl uz 4 gadiem, tā pilda parastās likumdošanas funkcijas. Lai tās realizētu, tautai ļoti bieži tiek uzdoti jautājumi referenduma veidā.
Federālā padome sastāv no 7 locekļiem, ko izvēl parlaments uz 4 gadiem, viens no septiņiem tiek izvēlēts par prezidentu. Padome ir valsts izpildorgāns.
Valsts simbolika
Šveices karogs atšķiras no citu valstu karogiem - tas ir kvadrātveida, ar baltu krustu uz sarkana fona. To pirmo reizi pieņēma 1815. gadā. Debates par karoga izmēriem ilga apmēram 40 gadus, jo šveicieši ir pārliecināti, ka, runājot par nopietnām lietām, nav jāsteidzas.
Par karoga izcelšanos ir vairākas leģendas. Viena no tām vēstī, ka 15.gs. Burgundijas kara laikā Šveices gvardi uzsēja uz rokas baltu krustu, lai viņus varētu atpazīt pašu tautieši un nenošautu.
Balts krusts ir pirmskristietības simbols un liecība par helvetiem (cilti, kas apdzīvoja Šveices teritoriju).
Šveices starptautiskais ISO kods ir latīņu nosaukuma pirmie burti CH (Confoederatio Helvetica).
Ēdelveiss, lāči, taures, murkšķi... tie ir tikai daži no simboliem, ko sastapsiet Šveicē.
Šveices armija
Šveiciešu gvardu drosme un varonība ir tālu izplatījusies visā pasaulē. Vatikānu vēl šodien sargā Šveices armija, un tādu godu varējuši nopelnīt tikai patiesi drosmīgi cilvēki.
Jaunieši Šveicē nemēģina izvairīties no dienesta armijā, jo viņiem tas šķiet interesanti un vīrieša cienīgi. Lai gan Šveice ir ieņēmusi neitrālu pozīciju starpvalstu konfliktos jau 200 gadus, tā ir gatava atraidīt jebkuru uzbrukumu, un vispārējas mobilizācijas gadījumā 48 stundu laikā valsts sapulcinātu 500 000 vīru lielu armiju. Dienests ilgst tikai 4 mēnešus, nedēļas nogali jaunieši parasti pavada mājās. Pēc dienesta atbrīvotie karavīri katru gadu līdz noteiktam vecumam apmeklē 3 nedēļas ilgas mācības. Darba vietās ar to rēķinās, un darba alga 80% apmērā tiek izmaksāta no valsts budžeta. Viena no obligātajām dienesta disciplīnām ir šaušana. Noteiktās dienās (tās ir atšķirīgas katrā kantonā) vīrieši azartiski šauj mērķos, kas izvietoti Alpu kalnos un mežmalās, tad aptuveni uz stundu tiek slēgti ceļi, kuru drošību varētu apdraudēt šaušana. Katram šāvējam gada laikā jāiegūst noteikts punktu skaits. Šāvējam pastāvīgi ir jābūt labā fiziskajā formā, jo tā ir šveiciešu goda lieta.
Alpu kalnos ir izvietotas kara rūpnīcas, kalnos nomaskētas arī neskaitāmas patvertnes, izveidoti ap 100 km gari ceļu labirinti, lidlauki, slimnīcas. Šveice var lepoties ar ļoti modernu bruņojumu, neskatoties uz to, ka tā jau tik ilgu laiku ir neitrāla.
Kad 70-ajos gados bija draudi atomkaram, īpaši no PSRS puses, tika pavēlēts, ka katrā jaunuzceltajā mājā ir jābūt patvertnei kara gadījumam un ir jābūt pārtikas krājumiem vismaz pusgadam. Kopš II pasaules kara karavīri pēc dienesta armijā savus ieročus glabā mājās, par ko liecina sarkans karodziņš pie mājās. Uz 7 miljoniem Šveices iedzīvotāju ir 2 miljoni mājās glabātu ieroču. Šobrīd tiek diskutēts par to, vai atļaut ieroču glabāšanu mājās, jo tas vairo pašnāvību skaitu un risku pielietot ieroci laupīšanas gadījumā.
Par Šveices armijas gvardu varonību liecina arī simbolika pilsētas. Gandrīz katrā pilsētā bijušās akas vietā kā strūklaka ir izveidota kāda šveiciešu karavīra statuja.
Šveices siers
Šveicē noteikti ir jānogaršo siers, jo tas ļoti atšķiras no citās valstīs gatavotajiem sieriem. Siera dārdzību Šveicē saista ar lielisko ekoloģisko vidi, sulīgajām alpu pļavām, tīro un dzidro ūdeni un mieru, kas ļauj lopiņiem dzīvot mierīgā vidē.
Ir ziņas, ka šveicieši ar sieru apgādāja pat Romas laika leģionārus. Vēlāk sieru sāka gatavot no kazas piena, jo šis dzīvnieks bija spējīgs izdzīvot kalnu apstākļos.
Bieži iekšējie kari noveda pie tā, ka jau 14.gs. izveidojās 2 reģioni, kur šobrīd atrodas visspēcīgākās siera ražotnes: Bern-Oberland un Gruyeres. Pirmā lielā piena pārstrādes rūpnīca tika atvērta Bernē 1815. gadā, bet pēc 85 gadiem to bija jau 750.
1200 Šveices ciematos ir privātās sierotavas, un daudzas no tām ir augstu kalnos. Bergkäse, Alpkäse (kalnu sieru, alpu sieru) gatavo meistari, kas šo mākslu ir pārņēmuši no saviem priekštečiem.
Visvairāk patērētais siers ir Emmentāles siers, pēc tam Gruyeres.
Vispazīstamākais šveiciešu siera ēdiens ir fondī. Šo recepti izgudroja gani, kuri visu vasaru pavadīja kalnos. No mājām līdzi paņemtā maize ātri sacietēja, gaļas nebija, bet siera bija daudz. Kāds iedomājās, ka sieru var izkausēt katlā uz uguns un maizes gabaliņi, ko pamērcēja sierā, palika mīksti. Fondī gatavošanai pamatā izmanto Emmentāles un Gruyeres sieru.
Siers Šveicē atšķiras ar savu daudzveidīgo garšu. Nevienam sieram nav vienāda garša. Lai par to pārliecinātos sieri ir jānogaršo pašiem un tieši Šveicē!
Citi Šveices labumi
Šveices vizītkarte ir arī pulksteņi, šokolāde, kabatas nazīši un bankas. Šveicē neko neražo lielos daudzumos, un tieši tāpēc viens no šveiciešu moto ir: Klein, aber fein!" (maz, bet labi), jo nav jau tik daudz vietas, lai lielie rūpniecības uzņēmumi varētu izvērsties plašumā. Galvenais ir kvalitāte, bet par to ir jāmaksā!
Šveicē darbojas vairāk nekā 1300 lielāku un mazāku pulksteņu darbnīcu.
Aptuveni 1/5 daļu no valsts ienākumiem nodrošina bankas, apdrošināšanas sabiedrības un biržas. Šveice ir ceturtais lielākais finansu centrs pasaulē aiz Ņujorkas, Londonas un Tokijas.
Ar lauksaimniecību nodarbojas apmēram 4,5% iedzīvotāju, turklāt zemnieki saņem ievērojamas subsīdijas.
Gandrīz 70% šveiciešu strādā apkalpojošajā sfērā.
Šveicē ražo arī vienus no visaugstvērgākajiem medikamentiem pasaulē, piemēram, tādas kompānijas kā Novartis" un Roche"
Šokolāde Eiropā parādījās 1528. gadā, bet eiropieši to lietoja šķidrā veidā, bieži kopā ar alu, vīnu vai pipariem. Ēst šokolādi sāka 19.gs.
Šveicieši šokolādes ražošanā ir tikai 10. vietā pasaulē, bet katru gadu uz 1 cilvēku Šveicē saražo 11,3kg šokolādes.
Kā šokolādes ražošanas pirmatklājēju min Čārlzu Amadeju Koleru, kurš pirmais šokolādei pievienoja riekstus.
Fransuā-Luis Kaijē pirmais izveidoja šokolādes fabriku pie Vevē 1819. gadā.
Žans Toblers - konditors no Bernes izveidoja Toblerone".
Rūdolfs Linds izgudroja iekārtu, kas deva masai konsistenci, kāda tā ir nepieciešama šokolādei. Tas bija efektīvs aparāts, kas ļāva ātri samaisīt kakao pulveri ar cukuru.
Arī Karls Fazers ir dzimis Šveicē.
No Šveices šokolādes ir grūti atteikties! Tūristiem tiek piedāvātas iespējas apskatīt, kā iegūst šo gardumu, un arī nogaršot to!
Tādi ir šveicieši
Šķiet, ka neatlaidība, mērķa apzināšanās un tā sasniegšana ir šveiciešu visraksturīgākās īpašības.
Mazuļus jau no agras bērnības radina pie patstāvības. To var novērot neskaitāmās sporta aktivitātēs, kas regulāri notiek ciematos, kantonu ietvaros, valsts sacensībās. Bērniņš tikko sācis spert pirmos soļus, pat runāt vēl nemāk, bet jau pašam jānes sava soma, un, lai kā arī mazulis nečīkstētu, opiņā" viņu vecāki neņem, jo ar visu jātiek galā pašam. Arī lietainā un vēsā laikā, ja tādā iekrīt kāds pārgājiens, vai sacensībās ir jāpiedalās, nekas netiek atcelts. Vecāki ļoti lielu uzmanību pievērš bērnu pareizai attīstībai. Lielākā daļa bērnu iemācās peldēt jau agrā bērnībā un gluži vēsos ezeros un upēs. Skolās un ģimenēs tiek ņemts vērā bērnu viedoklis, ar to rēķinās un tiek attīstīta viņu domāšana. Vecāki bērnus nelutina ar dārgām drēbēm un mobilajiem telefoniem - tādi skolā ir aizliegti!
Šveiciešiem ir daudz nacionālo sporta veidu, kuros viņi paši aizrautīgi piedalās, tie tiek translēti televīzijā un radio. Ļoti interesants ir švingens. Šīs sacensības notiek ik pēc 3 gadiem, kurš uzvar, tas ir karaļa godā. Tas ir vienīgais karalis Šveicē! Šajās sacensībās no katra kantona tiek izvirzīts visspēcīgākais vīrs, nav auguma un svara ierobežojumu. Sacensības notiek speciālā laukumā, klātā ar zāģu skaidām. Tā ir cīņa starp diviem vīriem, un noteikumi paredz, ka, turoties ar vienu roku pie speciālas jostas (arī bikses tiek īpaši pagatavotas), partneris ir jānoliek uz lāpstiņām. Tiklīdz kāds roku atlaiž, raunds sākas no jauna. 2010. gadā uzvarēja 2 m garš, 150 kg smags divdesmitgadīgs vīrietis. Kā apbalvojums tiek piešķirts kronis un dāvināts bullis.
Spēka vīri sacenšas arī 85 kg smaga akmens mešanā. To spēj aizmest aptuveni 3 m tālu.
Šveices kontrasti
Šveicē visvairāk pārsteidz kontrasti, tie priecē gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus.
Šveicē satiekas trīs lielākās Eiropas kultūras - vācu, itāļu un franču, un katra no tām savaldzina ar savu neatkārtojamo šarmu.
Pasaulē ir 30 valstis ar federatīvu uzbūvi, bet Šveice ir vismazākā no tām, toties viskomplicētākā.
Ar auto Šveicei cauri var izbraukt 4 stundās, bet valoda caurbraucamajā teritorijā var mainīties 4 reizes.
Šveicē nav nekā tāda, kas nebūtu sastopams kaut kur citur pasaulē, kā, piemēram, Somijā, kur ir visvairāk ezeru, Islandē, kur ir visvairāk šļūdoņu, Himalajos, kur ir visaugstākie kalni, Itālijā, kur ir visvairāk aprikožu koku, toties Šveicē tas viss ir apkopots, un pie tam nelielos attālumos 2-3 stundu brauciena laikā var redzēt ļoti atšķirīgas ainavas.
Zemākais punkts virs jūras līmeņa Šveicē ir Askona (196m), tur valda Vidusjūras klimats. Augstākā Dufora smaile ir 4634 m, tur valda arktisks klimats, bet abas šīs vietas ir tikai 70 km attālumā.
Vallis kantons ir augstkalnu kantons, slavens ar Materhornu un 20 km garo Alečglečeru, kuru virsotnēs ir mūžīgais sasalums, bet turpat ielejā aug aprikozes, tomāti un vīnogas.
Štaldenā ir tik maz lietus kā stepē - tikai 52cm gadā, bet 40km tālāk pie Monte-Moro pārejas - 400cm gadā.
Graubindenas kantonā ir 150 ielejas, un šī kantona upes tek uz 3 jūrām - Ziemeļjūru, Melno jūru, Vidusjūru.
Pārvietošanās Šveicē
Šveicē nav tik vienkārši pārvietoties no vienas vietas uz otru - visapkārt kalni, tāpēc jāpārvar kalnu pārejas. Liela daļa no pārejām tika iekārtotas jau romiešu laikos, pēc tam ceļi tika paplašināti un uzlikts segums.
Lai ātrāk varētu nokļūt no vienas vietas uz otru, mūsdienās intensīvi tiek caururbti kalni un veidoti tuneļi, jo Šveicē ir ļoti attīstīts tūrisms. Diemžēl tas rada ļoti lielas ekoloģiskās problēmas, jo 75% tūristu ceļo ar saviem privātajiem auto.
Kalnu pārejas ir ļoti atšķirīgas gan kalnu veidojumu, gan dabas skaistuma ziņā. Viena no skaistākajām pārējām ir Sustena pāreja - te var redzēt, kā ledājiem kūstot, veidojas kalnu upes, kā murkšķi gozējas saulītē, var priecāties par krāsainām rododendru nogāzēm, bet visvairāk valdzina sniegbaltās kalnu virsotnes.
Pilnīgi atšķirīga ir Simplona pāreja, ko būvēja pēc Napoleona 1. pavēles 1800. gadā. Te var redzēt majestātiskas egles un lapegles, neskaitāmus ūdenskritumus un aizas. Turpat netālu atrodas Cermata, kas ir ekoloģiski tīra pilsētiņa, jo šeit nedrīkst pārvietoties ar transporta līdzekli, kas tiek darbināts ar degvielu. Drīkst pārvietoties tikai ar elektromašīnām. No Cermatas var apskatīt slaveno Materhornu (4478m), kas kā milzis paceļas virs mierīgās, senās pilsētiņas.
Šveicē ir ļoti attīstīta dzelzceļu sistēma.
Šveicieši ļoti cenšas, lai tūristi pēc iespējas tuvāk varētu apbrīnot to, ko izveidojusi daba.
Zobrata vilciens uzved cilvēkus 3089m augstumā, no kura paveras Materhorna masīvs, Dufora smaile un Materhorns, kas atrodas uz Šveices un Itālijas robežas. Šis vilciens tika uzcelts jau vairāk kā pirms 100 gadiem.
Cermata ir valdzinoša ar savām vecajām celtnēm. Reti kur Eiropā var izbaudīt senatnes elpu, jo lielākā daļa pilsētu un ciematu tika izpostītas pēdējos karos, bet Šveice netika skarta, tāpēc arī sajūsma šeit ir neviltota.
Ezeri ar Vidusjūras klimatu
Šveice neatrodas pie siltas jūras, bet to kompensē ezeri ar Vidusjūras klimatu: Bodenes ezers, Lugāno ezers, Madžores un Ženēvas ezeri. Šie ezeri neaizsalst, ūdens temperatūra ir pietiekami silta, lai tajos varētu peldēties, un apkārt šiem ezeriem valda īsts Vidusjūras klimats ar lielisku subtropu joslas augu valsti.
Pie Ženēvas ezera atrodas tādas slavenas kūrortpilsētas kā Vevē un Montrē, kuras greznojas ar lepnām villām, kas slīgst palmu un magnoliju kokos.
Maigais klimats un ezera burvība uz turieni vilināt vilina slavenības. Čārlijs Čaplins līdz pat sava mūža beigām nodzīvoja Vevē, bet Fredijs Merkurijs - Montrē.
Atpūtniekus visvairāk interesē brīnišķīgie skati un lieliskais baltvīns. Gar ezera malu ir izveidota promenāde, pa kuru pastaigājoties, jūties kā burvīgā sapnī.
Turpat netālu atrodas arī slavenais Šiljonas cietoksnis, par kuru tapis Bairona darbs Šiljonas gūsteknis".
Ženēvas ezera valdzinājums ir rosinājis daudzus māksliniekus radīt izcilus darbus. Arī Rainis un Aspazija ir guvuši iedvesmu, dzīvojot pie Lugano ezera.
Šveices pilsētas
Šveicē var baudīt ne tikai krāšņo dabu, speciāli ierīkotās un marķētās pastaigu takas pa Alpu kalniem, bet arī unikāli celtās pilsētas.
Šveices arhitektūra diezgan spilgti atšķiras no pārējām alpu zemēm. Vairākas pilsētas ir iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā, piemēram, Berne un Zoloturna. Liela daļa pilsētu ir celtas pie upes ietekas ezerā vai arī upju krastos, kas piešķir pilsētām īpašu burvību.
Dodamies uz Šveici!
Visu ar ko šveicieši lepojas aprakstīt nav iespējams, grūti vārdos izteikt tās sajūtas, kas baudāmas ar mūsu maņu orgāniem, sirdi un dvēseli. Tāpēc Šveici klātienē vajadzētu izbaudīt katram pašam. Varat būt droši - Šveice jūs nepievils!
Astrīda Gromova, Impro" gide un Šveices fane