Kad tu tāds masāžu saeļļots, saules uzlabots un vēl
neaklimatizējies ievelies pašmāju lidostas 2.terminālā tanī pašā, kur sarosās
pārbaudītāji: kur jūsu čūskas? kur koraļļi, briljanti un džins pudelē?- tu
saproti uzreiz divas lietas. To, ka mājās neatkarīgi no kārtējā aukstuma vai
slapjuma viļņa ir tik labi! Un arī to, ka Taizemē bija tik ļoti ļoti labi, ka
vajadzēs atgriezties.
Pāris nedēļu terapija ir acīmredzama Kādu laiciņu izdodas staigāt gabaliņu virs zemes uzsmaidīt cilvēkiem, pieķert sevi ieradumā paldies vietā salikt rokas budistu sveicienam, spēt kādu laiciņu atteikties pat no ceptiem kartupeļiem un karbonādes, jo prātā vēl taijiešu ēdienu pikantā pēcgarša... vārdu sakot, liekas, ka esi atklājis pareizo dzīvošanas receptūru un zini, kā latvietim sagaidīt pavasari - vajag ļauties! Tam saules, jūras, džungļu un miera vilinājumam! Buča tam, kas izgudrojis tik precīzu ceļojuma nosaukumu
Varu gan saprast arī tos, kuriem šausmas izraisa lidojuma ilgums trīs stundas līdz Stambulai, tad deviņas līdz Bangkokai. Izklausās daudz un mugurai arī tā šķiet. Bet es noskaņojos pragmatiski. Kad ierastās izklaides tax-free zonā beigušās, Turcijas lidostā iespējams atrast stūri, kur izplāties garšļaukus. Arī somas nav jāpieskata, jo bagāža jau noreģistrēta līdz galam. Pēc dažādiem eksperimentiem esmu sev atklājusi miega tabletīšu brīnišķo dabu tā spēju atslēgties pat sēžamajā gultā un viltīgi izvairos arī no tradicionālās pusnakts pārēšanās Badīgie, līksmojiet! Ēsti un dzerti līdz Bangkokai paspēsiet reizes trīs!
Bangkokas milzīgās lidostas klusinātais zuzējiens ir pilnīgi
sirreāla vide stereotipiem bruņotam tūristam. Taču dzīves īstenība neliek
ilgi gaidīt
jau pie izejas top skaidrs, ka ārā, kā solīts, ir vismaz plus 28 un
puķaino brunču laiks ir klāt!
Galvaspilsētas 12 miljoni uz darbadienas beigām pat plašās ielas pārvērš takās, bet īstenībā lēnā lavīšanās uz viesnīcu starp būdelēm un pilīm ir īsts piedzīvojums lidmašīnas režīma notrulinātajam prātam. Laika sajūta joprojām teorētiska. Dzīvot piecas stundas pa priekšu Latvijai, tas nozīmē vakara tuvošanos un mīļu uzaicinājumu ķermenim neskaitļo, ko tavējie tagad mājās dara, liecies slīpi un atpūties! Patiesību sakot, ierašanās vakaros vienmēr cenšos sevi palutināt. Tikai pārdesmit metru no viesnīcas necilos masāžas saloniņos zem nosaukuma foot massage iespējams ceļa nogurumu pārvērst īstā eiforijā, gadās, ka kāds pat aizkrācas! Profesionālās masierīšu rokas saved kārtībā ne tikai kājas, kā varētu padomāt. Šī masāža nozīmē arī aktivizēt punktiņus plecos, rokās, galvā nevaru mierīgi par to rakstīt, jo tiešī šis taijiešu talants man tā pietrūkst Latvijā!
Nākamās dienas rit trauksmaini, Bangkokai izrādot savas klasiskās vērtības tempļus, karaļa pili Nepalaidiet garām iespēju izbraukt loku pa kanāliem jeb klongiem, manuprāt, tā pa īstam var ieskatīties pilsētnieku sadzīvē. Vakaram satumstot, ir vērts uzrausties Bayok debesskrāpī zvaigznes un grandiozās pilsētas uguņus saskaitīt. Kam zemes dzīve tuvāka, metas miesisko baudu tirgū Patpong sarkanajās ielās , rietumu vīrieši te īpaši gaidīti, jo apmulsumā no visatļautības nespēj būt skopi. Rietumu sievietes riskē patērēties,jo tirgotāju preces vakara ugunīs izskatās tik eksotiskas un iekārojamas. Azartiska nodarbošanās ir pat vienkārša klaiņošana ļaužu pilnajās ielās, mēģinot nogaršot ko jaunu un kārdinoši smaržojošu nepazīstamu augli, kādu ceptu zivīti, banānu pankūciņas ar kondensēto pienu ņammm!....nu re, mana ēdienkarte vakaram jau skaidra, pievienosies? Un laikam tāpēc, ka milzīga, man Bangkoka vienmēr škiet pievilcīga vēl neizpētīto lietu dēļ. Gribētos paklīst pa mudžeklīgo china town un papētīt, kā dabā izskatās afrodīziju kārtā ieceltā jūras bezdelīgu zupa, piemēram. Un kā garšo tā no haizivs spurām?
Bet civilizācijas labumi nobāl, kad atpazīsti sevī dabas
bērnu, kam tīkas mosties ne reizē ar smogu lielpilsētas torņos, bet
ar ziloņa
sļakstināšanos aiz loga! Džungļu upes krastā ir sagādāta arī šāda iespēja
viesnīciņā uz pāļiem, bez elektrības un ar upes mūzikas skaņuplati visas nakts
garumā
Bišķiņ jau ir stress pilsētnieka organismam. Par nekrāsotām acīm pie
brokastgalda, par apgāzto petrolejas lampu vakarvakarā,vienkārši nodauzīto
galvu, durvis meklējot vai kad nakts trokšņi mežā nav patikuši
bet es personīgi
dodu pusi karaļvalsts par naksnīgu snaudu šūpuļtīklā! Vai rīta miglaino
peldi, laižoties pa straumi uz leju veselu pusstudu
! Kā lēna un mierīga upe
(pretstatā džungļu ūdeņiem)
ir atgriešanās pie sevis.
Līdz nakšņošanai pie džungļu upes tiek visi, arī tie, kuri izvēlējušies
klasisko maršrutu Smaidu zeme Taizeme. Nav aiztaupīts arī nostaļģisks
jaunības piedzīvojumu smārds, nakti ceļojot vilcienā. Tikai šoreiz no valsts
vidienes ir jānokļūst dienvidos, budisms jānomaina pret musulmanisko provinci
Krabi. Vilcienu dzīvē latvieši nāk ar savām tradīcijām, sliežu klaboņa vedina uz
atmiņu stāstiem par vilcienos izdzertās tējas litriem, 
līdz tējas vietā šoreiz
izraudzītais taiju rums par māksliniekiem pārvērš pat tos,ko savulaik
skolas koris izbrāķējis.. Mūsējā vīru grupa gan izrādās vokāli īpaši apdāvināta,
dziesmās tiek līdz pēdējiem pantiņiem un ir gan džentlmeniski guldinātāji, gan
apčubinātāji, tikai
ne modinātāji. Rīts tiek pasludināts nejauki agri, tumsā ap
četriem. Tak zināms, pēc šādiem pārbaudījumiem vienmēr nāk medusmaize viesnīca
ar baseiniņu, brokastu lēno kafijošanu un saldo apziņu vairs ne grama pilsētu
dzīves, ar abām kājām mangrovju audzēs iekšā!
Lentēm greznota, kaut dzīves aplupusi , plata un stabila ir vietējo laiva mūsu realitātes šovam no viesnīcu pilīm līdz zvejnieku būdiņām. Paldies Dievam , arī tūristi pa kājām nemētājas, ļaujot mums kā palaidņa puikām izkāpelēt bambusa sastatnes, nokļūstot stalaktītu pieaugušās alās; apraudzīt pieticīgos zvejnieku mitekļus turpat ūdensmalā un neticīgi pulēt pēdas gliemežvāku kapsētas betona paskata fosīlijās vai tiešām stāvam uz 40 miljonu gadu senas vēstures?!
Ap 400 kvadrātkilometru lielajā Phang-nga līcī interesantos vientuļos jūras klinšu bluķus un tos, kas, kas uz sauszemes, vislabāk pārredz putni. Grūti iedomāties, ka šeit dienvidu ūdeņos tās ir 130 miljonu gadu senas atliekas no Tenaserima kalnu grēdas, kas joprojām šķērso Taizemi līdz pašai Ķīnai.
Līdzko šķiet, ka nu jau tik acīm
un kamerai būs par ko priecāties, tiek sagādāts arī darbiņš! Pusdienas saulē
uzrāpties Wat Tham Suea templī pa pakāpieniem, kas vietām ļauj
augšup šauties olimpiski, bet reizēm līdzinās elles sliekšņiem. Mana sportiskā
forma jau pusceļā izrādās švaka, bet skatoties, ar kādu azartu mūsējie dodas
tālāk, bija skaidrs te neviens nepadosies! Vairāk kā 1200 pakāpienu, bet mūsu
sportiskajam Romānam 10 minūtes augšup, 8 lejup
Izaicinām!
Nākošā rīta sportiskais izaicinājums bija sēsties kanoe laiviņās
un paisuma ūdeņu nestiem doties mangrovēs pa staigniem šauriem kanāliem .
Kā jau pieklājas, vispirms instruktāža, vestes, rokās airis
bet pieredzes līdz
šim nekādas un ne man vienīgajai. Izrādījās, ka tas it nemaz nav grūti!
Laiviņas, kas izskatījās pēc rotaļlietām, ir stabilas un tikt uz priekšu,
kulstot vienīgo darbarīku airi, iemācās ātri. Bet sajūta!!!
Esi starp saknēm kā milzīgām rokām, kas, šķiet, kuru katru mirkli var sakļauties ap tevi nelaist vaļā vairs nekad nekad. Ūdenim atkāpjoties, pa mangrovēm snaikstās krabji, ko atķirībā no saviem sugasbrāļiem citviet kāru aci kā delikatesi meklē mangrovju biežņā dzīvojošie pērtiķi. Slīdot gar klinšainiem masīviem, var redzēt mistiskus zīmējumus pa pusei cilvēki, pa pusei zvēri - tas, starp citu, joprojām mulsinot arheologus. Varbūt šie gleznojumi ir daļa no maģiska rituāla, ar kuru šejienieši nodrošināja veiksmi medībās, zvejā un cilšu kaujās?
Pa vidu piestājam un ieķērušies milzu liānās ļaujamies
bērnišķīgiem Tarzāna priekiem. Jāizsmeļ arī laiveles un var bišķi apcelties par
slapjiem bikšdibeniem sauso ekspedīcijā nav
Uz krastu airējot,
padodas jau īsti profesionāls sprints, un balva pusdienas jau galdā! Manuprāt,
viens no pašiem jaukākajiem Taizemes rītiem! Ar mācību nekad nesaki nekad!
Tikpat dzīvespriecīgs un netūristisks pasākums izrādās dauzīšanās pa laipām Khlong Song Nam zili zaļo ūdeņu dabas parkā. Kā gan bez garšošanas saprast, kur jūras , kur saldūdens? Ir svaigi norasinājis lietus, ezeriņu un augu zaļums burtiski smaržo! Un tad tiek ļauts arī TAS . Brist smaragdā pašiem! Tharn Bokorani sūnekļainajā ūdenī izrādāmies kāsivēni , piedodiet, sirēnas bet kur nu tos jūrniekus sasaukt. Kamēr sirēnas gar krastu, vīriem drosmes pietiek pozēt dziļumā pie ūdenskritumiem.
Protams, netiek laistas garām arī tūristu iestaigātākas taciņas
braucam uz tā dēvēto Džeimsa Bonda salu, kur 1974. gadā iejuties 007
aģents Rodžers Mūrs filmā Man with the Golden Gun . Vieta
ainaviska, latviešu fotofantāzijām uz salas fona nav ne vainas pat
pēc ceturtdaļgadsimta, tikai dažu aģentu nākas glābt no enerģiskajām
rotu tirgotājām, kas aci nepamirkšķinot spēj pārliecināt, ka īsteni varoņi
mājās atgriežas ar pērļu pilnām kabatām
Par pērlēm runājot. Tieši šajā reģionā iespējams izpētīt to audzēšanas noslēpumus kādā no atpūtas dienām vērts doties pārskatīt pērļu saimniecības gliemežnīcas un turpmāk jau ar eksperta aci vērtēt īstu pērļu rotu īpašo spožumu. Pirkums fabrikas veikaliņā nav obligāts, kā daudz kas Taizemē. Taču atmosfēra, pārdevēju skaistajās acīs raugoties,nu ļoooti ierosinoša
Atpūtas dienas Puketā izvērtīsies tik liderīgas, cik paši
vēlēsieties. Nemierīgākie jau pirmajā vakarā noskata mocīti, ar kuru var
mēģināt ap 500 kv km lielo salu izbraukāt saviem spēkiem. Bet ja sviedru
smaka un satiksmes stress netīkas, Puketas šoferīši būs priecīgi pakalpot,
vizinot jūs savos auto. Pludmales laiskumu labi iztramdīs raftinga tūre, bet ja
gribat, lai jums greznas izrādes formā izstāsta zemes vēsturi un ļauj
iedzīvoties Taizemes kultūrā, pats piemērotākais būs Fantasealand
apmeklējums.
Ir vērts pievērsties arī transvestītu šoviem, Puketā tāds ir Simon kabarē. Puišmeitenes dejo un dzied ar atdevi, un izrāde ir gana krāšņa, lai būtu interesanti to skatīties stundas garumā. Pēc tam stāru var tuvumā izpētīt visos sīkumos nu ir tak latvietis ziņkārīgs, vai ne? Pārdomas par morāli, dzīves spožumu un postu pielavās vēlāk. Jo tu atklāj, ka ladyboys ielās ir bez sava gala, bet par šo iespēju pārdot sevi kā vecās pasaules skaistulei tiek maksāts neadekvāti dārgi
Kam patīk ūdensprieki, skatās uz jūru. Nopietnas snorkelēšanas cienītāji kopā ar nirējiem vai ik dienu var doties pārlūkot koraļļus dziļākos ūdeņos. Arī zvejot.
Bet īpaši iecienīts pasākums ir Phi-Phi salu tūre, kas patiesībā ir visu pludmales baudu apvienojums - ātrgaitas laiva nesas, mati vējā plīvo, viļņi šūpo, palmas un klintis kā no pastkartēm pie slavenā līča Maya Bay, kur pats Kaprio smiltiņas iesildījis leģendārajā filmā The Beach?! Skaisti.
Kaut cunami no šīm saliņām bija nopostījis absolūti visu, romantikas meklētāji atkal atraduši ceļu uz šejieni un tiek celtas jaunas kotedžas. Vai gan paradīzē vieta problēmām? Tūristu atmiņa ir īsa
Bet vietējie atceras 2004. gada 26. decembra pusdesmitus no rīta. Pirmā vieta, kur Taizemi skāra cunami , bija Puketa. Divu stundu laikā milzīgais vilnis no Sumatras puses bija klāt lai aizslaucītu ap 8000 cilvēku jūrā, ap 6000 zaudētu mājas un iedzīvi , bet vēl ap 150000 zvejniekus, tūristu apkalpojošo personālu atstātu bez darba. Pēc traģiskajiem notikumiem Puketas pludmale ir ieguvusi jaunumu aizsargājošu parka zonu , kas tagad šķir smiltiņas no ielas, un kā brīdinājums nezaudēt modrību ir visur uzstādītās zīmes Tsunami, kas rāda, kurā virzienā meklēt patvērumu un augstāku reljefu.
Jau pēdējās dienas izslīd caur pirkstiem
vīriem vēl uzprove pie uzvalku šuvēja
dāmas pamazām no Tai-masāžām pāriet uz maigākām. Ar eļļošanos un ādu glābjošo alveju
tirgū lēti sapirktas garšvielas gastronomiskajiem eksperimentiem pie dzimtās plīts
peldēt, peldēt, peldēt
Singha beer vietā sākam dzert lētāko Chang beer taupības nolūkos, protams
Naudiņa lēnām izkususi, jābrauc mājās pelnīt jaunu.
Bet vilinājumam atkal šurp atkulties,tam lemts būt mūžīgam kā šim saulrietam uz atvadām.
Ilva Picka, teksts
Aivars Volčkovs, foto