Pelde Vidusjūras zilajos ūdeņos ziemeļos un gājiens kamieļa mugurā pa tuksnesi valsts dienvidos tā ir Tunisijā.
Vīnes opera Āfrikā
Kā "LA" stāsta SIA "DOMINA Travel Latvia" prezidente Olga Slaugotne, Tunisija ir valsts, par kuru, iespējams, Latvijā nav tik daudz dzirdēts, taču viņa to raksturo kā ļoti skaistu un no citām Āfrikas valstīm atšķirīgu. Lai gan Tunisija atrodas starp tādām nedrošām Āfrikas lielvalstīm kā Alžīrija un Lībija, te situācija ir pavisam atšķirīga Tunisijas valdības mērķis ir miers, stabilitāte un neitralitāte. Tā tiek nodrošināta ar apsardzes, armijas un policijas palīdzību. O. Slaugotne novērojusi, ka Tunisijā policisti pārvietojas ar automašīnām, zirgiem, motocikliem un velosipēdiem. Pat pludmalēs kārtības uzturēšanai uz zirgiem patrulē policisti.
Otra bijušās Francijas kolonijas Tunisijas raksturīga iezīme ir tur sastopamais eiropeiskums. To raksturo gan fakts, ka uz ielas līdztekus arābu valodai skan franču valoda (galvaspilsētā Tunisā dīvains abu valodu sajaukums), gan eiropeiski ģērbušies vietējie jaunieši, kuri apmeklē diskotēkas. Tiesa, alkoholu gan viņi nelieto, jo tas nav moderni. Arī Tunisijas 1300 km garajās Vidusjūras pludmalēs var novērot, ka valsti skārusi Rietumu civilizācija. Te sievietes brīvi var sauļoties bez krūštura. Pludmales ir tīras, ūdens sāļš un silts. Vislabāk peldēties ir agri no rīta ūdens ir skaidrs kā spogulis, kuru nesaviļņo ne mazākais vilnītis, un no rīta jūra saviem viesiem peldētājiem atdod pa nakti uzkrāto enerģiju. Tunisijas pilsētu vaibstos un kultūrā var vērot dažādu senu kultūru mantojumu.
Eljemas pilsētā atrodas pasaulē trešais lielākais seno romiešu celtais amfiteātris. Tā kā celtne ir saglabājusies nevainojama līdz mūsdienām, augustā tajā notiek operu svētki, uz kuriem ar uzvedumiem uzstājas pat Vīnes opera. Valstī ir gan katoļu baznīcas, gan naktīs krāšņi izgaismotas mošejas, kurās diemžēl tūristiem ieeja ir liegta. Tunisijas pilsētās bieži varot novērot durvis un logus gaiši zilā krāsā, jo tas pasargā no nepatikšanām jeb ļaunās acs, bet dārzus savukārt ieskauj krāšņi kaktusu žogi. Pilsētās pie luksoforiem starp satiksmes dalībniekiem kā ikdienišķu parādību var novērot Tunisijas mersedesus ēzeļus ar ratiem.
Virzoties no piekrastes uz kalnaino tuksneša pusi, kā interesantu apskates vietu O. Slaugotne min Matmatu. Senos laikos, bēgot no arābu vajāšanām, patvērumu berberi atrada kalnos. Šodien tur atrodas berberu cilšu alas smilšakmens mājokļi, kurus kā apskates objektus apmeklē tūristi. Iepazīstoties ar Tunisiju, tāpat jāapmeklē Hoteljerida sālsezers, Hammāmātas, Sūsas un Monastīras kūrorti, galvaspilsētas Tunisas vecpilsēta Medīna ar tūkstošgadīgu islāma arhitektūru, kā arī jādodas izbraucienā pa Atlasa kalniem un jāapmeklē oāzes.
Zīda paklāji un dateļu liķieris
Valsts ziemeļu daļā, Vidusjūras piekrastē, atrodamas nebeidzamas arbūzu un meloņu plantācijas, kā arī olīvkoku dārzi. Tunisijā ražo augstas kvalitātes olīveļļu. Taču virzienā uz dienvidiem uz Sahāras tuksneša pusi aina mainās. Auglīgajai un zaļajai piekrastes dabai kļūstot sausai un smilšainai, dzīvīgas oāzes ir vienīgi speciāli apūdeņotās dateļu birzis. Dateles aug tieši tuksnesī, jo tām nepatīk piekrastes vēji. Tunisija ir musulmaņu valsts, bet tā ir progresīva arī tādā ziņā, ka veikalā pircējs var atrast alkoholisko dzērienu nodaļu. Īpaši ieteicams meklēt brīnišķīgos tunisiešu vīnus un dateļu liķieri. Tunisiešiem nav pieņemts teikt nē. Pat nesaprotot angļu valodā uzdoto jautājumu vai lūgumu, viņi atbildēs apstiprinoši. Tunisieši ir viesmīlīgi. Ja ciemiņi tiek īpaši gaidīti, tad cienastam gatavo zivis. Tās ir visdārgākās. Tunisijā ir Vidusjūras virtuve ne pārāk asa. Daudz tvaicētu un ceptu dārzeņu, rīsu un kartupeļu. Liellopu, aitas un vistas gaļa. Nacionālais ēdiens ir kuskuss un briks.
Pie darbnīcām, kurās ar rokām tiek austi paklāji, atrodas veikaliņi. Tajos meklējami visīpašākie, piemēram, ar Tunisijas Mekas islāma galvaspilsētas Kairuānas ģerboni rotāti vai ļoti plāni zīda paklāji, kuri, kustinot audumu, maina krāsu. Tirgū var kaulēties un par lētu samaksu nopirkt arbūzus, zemenes, persikus, melones, lielus piparmētru saišķus.
Līdz kāzām kilograms zelta
Tunisiešiem ir lielas un stipras ģimenes, kurās pat visattālākos ģimenes locekļus vieno sensenas tradīcijas. Nākamās līgavas parasti nolūko līgavaiņa māte, piemēram, divu līdz trīs dienu ilgās kāzu svinībās. Vēlāk radi noorganizē it kā nejaušu tikšanos, un, ja jaunieši viens otram iepatīkas, tad pēc saderināšanās jaunie tiekas līgavas ģimenes vai ģimenes vīriešu klātbūtnē, un līdz kāzām var paiet divi trīs vai pat vairāk gadu. Saderināšanās laikā nākamais vīrs līgavu apciemo un apdāvina līdz kāzām jāuzdāvina viens kilograms zelta.
Vīrieši precas samērā vēlu, ap 30 gadiem. Izrādās, jaunajam vīram nepieciešams iegūt stabilu stāvokli sabiedrībā un jaunā sieva jāieved labiekārtotā mājvietā. Jaunā sieva parasti ir vismaz piecus gadus jaunāka. Izejot pie vīra, viņām uz jauno mājvietu jāņem līdzi visa iedzīve trauki, sadzīves tehnika un veļa. Tunisijā valda uzskats, ka vīrietim apprecēties nozīmē palikt gandrīz nabagam, bet izšķirties bankrotēt. Šķiršanās notiek ļoti reti divu iemeslu dēļ pirmkārt, tas ir ļoti dārgi, otrkārt, šķiroties sievai jāatstāj bērni vīram.
O. Slaugotne stāsta: kad tuksnesī tuvojas saulriets, kļūst vēss un kluss. Tieši tad bijis brīdis izjādei ar kamieļiem. Zem kājām tīras un zeltainas tuksneša smiltis, kuras glabā tuksneša rozes kvarca veidojumus, un saitē sasaistīta lēna kamieļu karavānas virzīšanās. Uz kamieļa Ali Baba, kurš neesot bijis sasaistīts ar karavānu, jāšana bijusi ļoti mierīga un šūpojoša, sajūta kā labā klubkrēslā. Kamielis jūt cilvēku, tāpēc ar to jāaprunājas un tas pat jānoglāsta. Lai kamieļus nomierinātu, vietējie arābi dzied.
Baiba Aprāne
Latvijas Avīze
21.07.2004